Kurzemes Vārds

00:08 Pirmdiena, 21. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Top bērnu kultūras un mūzikas centrs Leļļu nams

Indra Imbovica

Šajā gadā Liepājas Ceļojošais leļļu teātris ar Pilsētas domes atbalstu sācis strādāt pie liela projekta - bērnu kultūras un mūzikas centra "Leļļu nams". Tā idejas autori ir teātra režisore Agita Lieldidža un direktors Pēteris Trups. Kā zināms, viņi abi ir arī leļļu aktieri un dramatizējumu autori, bet Pēteris vēl prot gatavot lelles, sacerēt izrādēm dziesmas un arī dziedāt. Teātra mākslinieks un scenogrāfs ir Pedagoģijas akadēmijas profesors Aldis Kļaviņš, izrāžu mūzikas autors - komponists Andris Eniņš. Vakar Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā notika bezpeļņas organizācijas "Leļļu nams" dibināšanas sanāksme. Dibinātāju vidū ir Liepājas kultūras un izglītības darbinieki, uzņēmēji.

Centrs taps K.Valdemāra ielā 46, kur pagājušajā gadā izdega vecs koka nams. Patlaban notiek ēkas privatizācijas process un vienlaikus jaunā "Leļļu nama" projektēšanas darbs, ko uzņēmies bijušais Rīgas Kinostudijas konstruktoru biroja vadītājs Juris Lomanovskis. Tas ir mākslas cilvēks, kurš saprot, ka bērnu kultūras un mūzikas centra autori par projektēšanu nav spējīgi samaksāt tādas astronomiskas summas, kādas šodien pieprasa mūsu arhitekti. Veicot šo darbu par ievērojami mazāku summu, J.Lomanovskis to uzskata par savu ieguldījumu bērnu nākotnē.

Iestrādes, liekot pamatus topošajam centram

Tie nav vienīgie darbi, kas notiek vienlaikus. A.Lieldidža un P.Trups patlaban ir apmaksājuši menedžmenta kursus jaunai darbiniecei, kura tagad strādā, lai centra projektam piesaistītu vietējos un starptautiskos fondus. Ceļojošā leļļu teātra vadītājiem jau ir respektējama pieredze projektu gatavošanā un fondu piesaistīšanā, jo divas izrādes - N.Nosova "Nezinītis" un jaunākais iestudējums pēc latviešu tautas pasakām "Reiz dzīvoja..." - tapa ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Aizvadītā gada oktobrī Ceļojošais leļļu teātris nosvinēja savu pirmo, mazo jubileju - piekto dzimšanas dienu. Tomēr šajā samērā neilgajā laikā tas kā profesionāls nevalstisks teātris ir pratis iegūt augstu atzinību gan no skatītājiem, gan uzticību no valsts iestādēm un starptautiskām organizācijām. Rēķins ir vienkāršs un pārskatāms. No 1994. līdz 1999. gadam nospēlētas 2062 izrādes 27 804 skatītājiem. Latvijā nav novadu, pilsētu, pagastu, kuros Ceļojošais teātris nebūtu viesojies. Sezonas laikā notiek vidēji 400 izrāžu un nobrauc 90 000 kilometru. Vienlaikus ir sniegtas ap 20 bezmaksas izrādes Latvijas bērnu namos, veco ļaužu pansionātos, kā arī bērniem invalīdiem.

Kā atzīst Ceļojošā leļļu teātra vadītāji un aktieri, palaikam vietējo priekšnieku atzinību ir bijis grūtāk iegūt nekā starptautisko. Ārpus valsts pirmā ievērība gūta 1995.gadā Panevēžā, festivālā "Lagaminas 2", liepājnieki nonāca Latvijas Jaunā teātra institūta un līdz ar to teātra mākslas zinātnieku, kritiķu un dramaturgu uzmanības lokā, pēc tam īpašs pakāpiens uz atzīšanu notika 1999.gadā Rīgā notikušajā 9.starptautiskajā Baltijas jūras valstu Leļļu teātru festivālā.

Divos stāvos - bērnam un visai ģimenei

Pirms Juris Lomanovskis ķērās pie projektēšanas, Pēteris Trups sapni par "Leļļu namu" jau bija uzlicis uz papīra. Tagad pamatā gatavs iesniegšanai vairākos fondos ir arī pats centra projekts. Tā uzdevums ir izveidot profesionālu, radošu bērnu kultūras un mūzikas centru, kas aktīvi iesaistīsies Liepājas kultūras dzīvē ar masu svētku režisēšanu un jaunu pasākumu izveidošanu. Kāds ir projekta mērķis? Protams, radīt vidi, kurā bērni ieinteresētos par teātri un mūziku, lai šajā centrā brīvo laiku varētu pavadīt visa ģimene. "Leļļu namā" bez skatītāju zāles ar 150 vietām paredzēta arī izstāžu zāle, kurā bērni un vecāki varēs apskatīt vecās lelles no kādreizējām izrādēm un dažādu mākslinieku darinātu rotaļlietu, bērnu zīmējumu un citas ekspozīcijas, būs arī kafejnīca "Rūķīšu virtuve" visai ģimenei. Ieplānots, ka darbosies Alda Kļaviņa scenogrāfijas radošā darbnīca "Lelles un skatuve", būs nodarbību telpas citiem radošiem procesiem un Andra Eniņa bērnu mūzikas centrs "Lai skan!".

"Šai ēkai būtu nozīme mazo liepājnieku kultūras attīstībā, jo šeit būs nodrošinātas iespējas, lai bērnus audzinātu kā jaunus skatītājus lielajam teātrim, piesaistītu nopietnām mākslām un izglītotu kultūras cilvēku jauno paaudzi, kura neaprobežosies tikai ar diskotēkām, spēļu automātiem un elektroniskajām spēlēm," ir pārliecināti projekta autori.

"Leļļu namā" paredzētas arī radošās dienas nometnes bērniem, izglītojošās programmas - semināri ar vieslektoriem, konsultācijas kultūras darbiniekiem un interesentiem scenogrāfijā, režijā, dramaturģijā un mūzikā.

Cik ticama ir projekta realizācija?

Šādu jautājumu vispirms uzdos ne tikai katrs liepājnieks vai kultūras darbinieks, bet arī projekta potenciālais atbalstītājs. Vienu daļu no padarītā jau minējām. Tālākie argumenti: pirmkārt, top ēkas projekts un dokumentācija. Otrkārt, Ceļojošā leļļu teātra vadītāji ir līdz šim pierādījuši, ka viņi vispirms dara un tikai tad ar gatavu projektu dodas pie iespējamiem atbalstītājiem. Treškārt, paralēli jau atrasti domubiedri Rīgas Amatniecības skolā, kuras audzēkņi gatavos konkrētus ēkai vajadzīgos priekšmetus un atsevišķu objektu detaļas.

Projekta autori ir reālisti un nebūvē gaisa pilis, bet saprot, ka jāiet soli pa solim, vispirms realizējot būves pirmo kārtu, tad nākamās. Ir jau ieguldīti pietiekami lieli līdzekļi, kuriem ir konkrēta vieta un atdeve. Process ir sācies un uzņem gaitu. Lai sokas!