Kurzemes Vārds

00:08 Pirmdiena, 21. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Pastarīša divkosīgie elementi

Edgars Lūsēns

Par vīra neskatīšanu no cepures vēsta jo sena latviešu tautas paruna, arī mediķi dažkārt pārliecinoši stāsta, ka ne jau vienmēr visu izšķir garums, kamēr vīri, kas jaunībā baļļukos izmēģinājuši roku dūru cīņās, zinās teikt, ka mazie un druknie ir tie negantākie pretinieki. Tāpēc arī gada īsākais mēnesis noteikti nav nekāds mazsvarīgs nieks, turklāt šis februāris savu vērtību ceļ ar to, ka ir par dienu lielāks nekā viņa trīs iepriekšējo gadu radinieki.

Tomēr gada kopējā bilancē šis februāris noteikti ieies kā viens no netīrākajiem un divkosīgākajiem mēnešiem kā Latvijā, tā pasaulē. Dažādi un, maigi izsakoties, neizprotami atšķirīgi pasaule un arī mūsu valsts ārpolitikas ideāls - Eiropas savienība reaģēja uz šķietami savstarpēji netālu stāvošām norisēm. Histērija par Austrijas Brīvības partijas līdera Jerga Haidera nokļūšanu savas valsts politiskajā Olimpā mijās ar visnotaļ mierīgu reakciju uz Krievijas brutālo tīrīšanas akciju Čečenijā. Tā vien gribas šajā sakarībā piekrist Igaunijas prezidentam Lenartam Meri, kurš norādīja uz neadekvātu pasaules reakciju pret adekvātām problēmām Austrumos un Rietumos.

Par divkosību droši vien varam runāt arī Latvijas politikas arēnā, jo pedofilu tvarstīšanai valdībā nudien nav ne vismazākā sakara ar bērnu aizsardzību pret pieaugušo vardarbību, taču intrigu brūķēšana kopā ar izšķērdību politikas virtuvē ir daudz augstākā vērtē par televīzijas starmešu neapspīdētu darbu likumu izstrādāšanā.

Liepājai februāris tika aizvadīts gaidāmās dzimšanas dienas priekšnojautās, tāpēc tas nebija īpaši būtisku notikumu pārbagāts. Vairāki projekti tika aizsākti, vairāki netika pabeigti, un vairākas nozīmīgas kadru pārmaiņas gan notika, gan nenotika. Zināmā mērā pateicoties saviem vadītājiem, Liepājas arodbiedrību un pensionāru organizācijas ieguvušas noteiktu vietu uz pilsētas sabiedriskās dzīves skatuves, tāpēc ar zināmu interesi tika gaidītas pārvēlēšanas, vēl jo vairāk tāpēc, ka esošajiem līderiem it kā parādījušās alternatīvas. Vētra ūdensglāzē tomēr neradās, un gan Jānis Neimanis, gan Arnolds Upmalis palika savās vietās, kas daudzējādā ziņa vieš skaidrību arī par viņu vadīto organizāciju politiku pilsētā notiekošajos procesos turpmāko gadu laikā.

Tā kā sensācijas izpalika, tad par nozīmīgāko pārmaiņu februārī jāuzskata Irēnas Krūmas aiziešana no Liepājas domes Izglītības nodaļas vadītājas amata. Nenoliedzami, ka šī izšķiršanās kā no Krūmas, tā no pilsētas vadītāju puses ir kas vairāk par ikdienišķu kadru rokādi, jo Krūmas ieguldījums izglītības sistēmas sakārtošanā un kultūras vides veidošanā - neatkarīgi no tā, kā to kurā posmā vērtēsim - uzskatāms par paliekošu jaunāko laiku vēsturē. Tāpēc, ja atmetam visu diplomātisko etiķetes plīvuru, aiziešanai šādā gadījumā būtībā ir tikai divas motivācijas. Viena - Krūmas laiks ar viņas darba metodēm ir pagājis. Otra - pašreizējie domes vadītāji neprot realizēt pieredzējušās speciālistes zināšanu bagāžu. Atstājot pagaidām bez komentāriem abus šos iespējamos modeļus, piebildīsim, ka to, kurš no gadījumiem būs īstais šoreiz, vislabāk parādīs laiks, savukārt vismaz pedagogu sabiedrība ar tīri cilvēcisku ziņkāri gaidīs, kur turpmāk Irēna Krūma izvēlēsies realizēt savu iespaidīgo pieredzi.

Februārī dažkārt liepājniekiem garastāvokli pabojāja ierēdņi, un dažs no gadījumiem bija tik hrestomātisks, ka tam īpašu uzmanību pievērsa arī "Kurzemes Vārds". Šādās un arī citās reizēs man allaž sagādā izbrīnu tā monumentālā degsme, ar kādu birokrātiskais aparāts ir gatavs mesties cīņā par savu godu un mazgāties balts, tikko publiski kaut ar pusvārdu tiek skarta kāda no neveiksmēm, paviršībām vai neizdarībām. Tādās reizēs es sliecos domāt, ka, ja kaut nelielu daļu taisnības meklējumos patērētās enerģijas ierēdņi izlietotu savu tiešo pienākumu veikšanā, tad puslīdz droši, ka tādai tēmai kā iesīkstējusi birokrātija ierēdniecībā vispār nebūtu lemts parādīties masu saziņas līdzekļos. Taču par šādu pārvērtību es neatļaujos lolot ilūzijas, jo dzīve pierādījusi, ka pat sistēmas un valsts iekārtas maiņa nav spējusi sabojāt veselību birokrātijas hidrai, tāpēc naivi cerēt, ka tas izdosies kādam no vienkāršajiem mirstīgajiem.