Kurzemes Vārds

02:28 Pirmdiena, 28. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Uzprišināšana

Kirils Bobrovs

Atkal pienācis pavasaris. Tāpat kā iepriekšējos gados, aprīlī liepājnieki ķērušies pie pamatīgas savas pilsētas sakopšanas. Un grūti iedomāties, ka kādam būtu negatīva attieksme pret to. Ja nu vienīgi kāds no sētniekiem mazliet vairāk nopukojas. Tāpēc ka, neraugoties uz skolēnu, bezdarbnieku un pat deputātu iesaistīšanu šajā procesā, tieši sētniekiem ir jāpadara pavasara darbu lauvas tiesa. Nekur tu nespruksi. Veicamos pasākumus, protams, var apspriest arī daudz plašāk. Kāds atceras pat vecos laikus, kad visi obligāti piedalījās ne tikai gružu izvešanā, bet arī komunistiskajā trieciendarbā, ražojot papildpreces. Par to tagad nav runa. Taču atzīmēsim vēl kādu redzesviedokli: ja reiz tik nepieciešams ir uzkopt pēc kāda vēl otrreiz, vai nepameklēt tad, kurš ir atbildīgs par to vai citu nekārtību? Protams, šāda problēma arī pastāv. Cita lieta, ka nolaidības autortiesības ne vienmēr ir nosakāmas. Tāpat arī laiks, kad tas ir noticis. Dažām lietām mēs gadiem ilgi esam gājuši garām, tās neievērojot. Reizēm šāda problēma ir apstrīdama. Piemēram, kam jānovāc bijušā staba dzelzsbetona paliktnis, kas rēgojas no jaunās plātņu ietves K.Ukstiņa ielā līdzās arodskolai? Uz šo jautājumu pilsētā neatbildēs neviens. Bet, ja arī kāds ierēdnis atrastos, tad viņam droši vien nāktos uzņemties vainu.

Bijušais pilsētas izpilddirektors Gunārs Kazeks reiz sacīja, ka tīrība ir nevis tur, kur uzkopj, bet tur, kur nepiegružo. Patiess aizrādījums! Un piemēru tam var atrast milzum daudz. Tādēļ ir jāceļ mūsu kultūras līmenis. Kādēļ gan cilvēkam vajadzētu piedalīties kaut kādā tur sestdienas talkā, ja viņš ik dienas izmet no otrā stāva pa logu zālienā tukšās pudeles? Kāda gan jēga viņu iesaistīt? Vai arī autovadītāju, kurš, braucot ar personīgo automašīnu pa meža ceļu (tas mēdz būt arī pilsētas robežās), izmet grāvī polietilēna maisu ar atkritumiem. Ja šādus autovadītājus varētu savākt vienkopus un likt viņiem savākt visu, kas pašreiz izsvaidāts ceļa malās!

Kaut gan mēs bieži kritizējam un daudz pārmetumus veltām mūsu namu pārvaldēm, tomēr gribētos atzīmēt, ka to vadītāji un arī daži ierindas darbinieki daudz dara, lai viņu teritorijā būtu kārtība. Kaut vai aplūkojam to pašu "Karostu". Pēdējos trīs gados tur paveikts ļoti daudz, lai kārtīgāks izskatītos gan mežs, gan ezers tā dēvētās Beberliņu takas rajonā. Nemaz jau nerunājot par pasākumiem, kuri vilina šurp vasaras laikā cilvēkus, lai atpūstos. Acīmredzams ir arī pārvaldnieces Gaidas Korņilko personiskais ieguldījums šajā darbā. Pie tam neaizmirsīsim, cik grūti ir pamudināt cilvēkus piedalīties dažādās sabiedriskās akcijās. Nesen man nācās piedalīties preses konferencē "Vecliepājā". Šeit visvairāk runāja par gatavošanos rītdienas talkai. Šķiet, ka tas ir direktora Aivara Priedola garabērns. Taču arī citi speciālisti, viņa padotie pauda lielu ieinteresētību, lai pasākums izdotos. Un nav svarīgi, vai tā ir viņu pašu iniciatīva, vai priekšnieka iedvesmota. Galvenais, lai būtu rezultāts.

Jākonstatē vēl kāds visai svarīgs fakts. Pilsēta tomēr kļuvusi tīrāka. Tas redzams, braucot pa centru un maģistrālēm. Taču tas nedrīkst mūs iemidzināt. Vēl daudz pie mums ir nepievilcīgu stūrīšu un pussagruvušu, nevienam nepiederošu ēku. Ir arī tādas ēkas, kurām ir solīdi īpašnieki, taču kuras joprojām turpina bojāt ielu izskatu. Arī šeit gaidāmas izmaiņas. Beidzot iežogoja bijušās "Jūras" ēku. Iespējams, pret īpašniekiem pielietos arī citas represijas. Jau sen bija laiks.

Katru pavasari, piedaloties domes, namu pārvalžu, ceļu pārvaldes un pašvaldības policijas darbiniekiem, tiek izveidoti nelabvēlīgo objektu saraksti. Visbiežāk tās ir nelikumīgās izgāztuves. Tās mēs likvidējam ik gadus. Vai ir ienācis prātā priekšniekiem, kuri ar to nodarbojas, jautājums, kādēļ ik reizes viss jāsāk no gala? Vai arī, kādēļ izgāztuves uzrodas aizvien jaunās vietās? Būtu domnieki ielūkojušies Krūmu ielā, teritorijā, kas atrodas līdzās 11. vidusskolai. Gružu izgāztuve šeit ir baismīgāka par kara gruvešiem. Pie tam jau daudzus gadus. Kādreiz, atceros, pilsētas budžets vēl Vismina laikā piešķīra naudu šeit esošās ēkas konservācijai?

Jācer, ka savu labumu sniegs arī māju vecāko ieviešana. Jo viņi ne tikai nodarbosies ar caurulēm, nemaksātājiem vai arī organizēs kāpņu telpu uzkopšanu, bet arī, jādomā, pievērsīs uzmanību namiem blakus esošām teritorijām. Šur tur novāks kādu izkaltušu koku, iestādīs kādu krūmu, nokrāsos solu, salabos smilšu kasti. Un pēc tam mums nevajadzēs rīkot tik daudz talku.