Kurzemes Vārds

08:46 Piektdiena, 10. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Sapnis par mīlestību

Baiba Kļava, valsts kultūras inspektore, Kultūras nodaļas speciāliste

Kopš 1950. gada līdztekus Dziesmu svētkiem notiek Deju svētki. Tā ir samērā jauna, bet ievērojamu popularitāti guvusi tradīcija. Lai uzturētu dalībnieku un kolektīvu regulāru darbošanos Deju svētku starpposmā, horeogrāfiem ir iespēja gatavot īpašas programmas, bet ansambļiem - iespēja izvērst plašāku koncertdarbību, piedalīties dažādos starptautiskos festivālos. Liepājniekiem - gan dejotājiem, gan vienkārši skatītājiem, 15. aprīlī tiek piedāvāts vēl nebijis koncerts - piecos pēcpusdienā Metalurgu kultūras pilī uzstāsies trīs latvijā pazīstamākie Tautas deju ansambļi - "Dancis", "Vektors" un "Senā Daile".

Rīgas Tehniskās universitātes TDA "Vektors" labprāt uzstājas kopā ar citiem TDA un deju grupām. Pagājušā gada nogalē tika sarīkots koncerts kopīgi ar deju grupām, kuru vadītājas ir bijušās "Vektora" dejotājas un tā vadītāja Ulda Šteina skolnieces. Pagājušajā vasarā ansamblis piedalījās un ieguva otro vietu un sudraba medaļu Starptautiskajā festivālā Folkloriades Internationales & Fetes de la Vigne Francijā. Šis festivāls ir viens no prestižākajiem folkloras festivāliem Eiropā, kurā piedalījās vairāk nekā 20 nacionalitāšu kolektīvu.

Domājot par nākamo sezonu, "Vektors" jau sācis gatavoties festivālam Pirenejos. "Vektors" citu deju grupu starpā ir zināms kā draudzīgs un jautrs kolektīvs, kurš bieži vien ir daudzu neformālu pasākumu iniciators. Ik gadus "Vektors" organizē deju grupu basketbola kausu un piedalās "Danča" rīkotajā hokeja turnīrā. Koncertā tiks dejotas gan senas, gan jaunākas dejas - to starpā arī daļa no Francijas konkursa repertuāra un pagājušā gada 13. Baltijas studentu deju svētku Gaudeamus programmas.

Latvijas Universitātes TDA "Dancis" ir vecākais Latvijas studentu deju ansamblis, kurš darbojas nepārtraukti kopš 1946. gada, taču tā saknes rodamas jau 30. gadu vidū. "Danča" vadītāju un asistentu vidū bijuši četri Triju Zvaigžņu ordeņa nesēji M.Lasmane, H.Sūna, U.Žagata un A.Baumane, kā arī citi spilgti latviešu dejas vecmeistari.

"Dancis" ieņem īpatnu vietu latviešu deju mākslā kā daudzu populāru jaundeju un pat veselu dejas stilu radītājs. Tieši te atplaukusi izcilo horeogrāfu H.Sūnas, U.Žagatas un A.Spuras daiļrade, bet tādas viņu dejas kā "Pie Daugavas", "Es mācēju danci vest", "Klipu, klapu" u.c. ir daudzo deju svētku zelta fonds. "Dancis" dejo latviešu dejas visplašākajā spektrā, kā arī cittautu dejas. Ansamblī top arī specifiskas dejas, kas veltītas studentijai. Programma "Students, apkārt klejodams" guva milzīgu Gaudeamus 99 dalībnieku un skatītāju atzinību.

"Dancī", darbojas vismaz trīs dejotāju sastāvi, kā arī orķestris un vokālā grupa - pavisam 80 līdz 90 dalībnieku. Bijušie dejotāji uz nozīmīgiem dejas dzīves notikumiem sagatavo atsevišķu "Danča" vidējās paaudzes sastāvu. "Dancis" visu mūžu bijis tautas deju skolotāju un citu dejas speciālistu kadru kalve. Ansambļa tagadējais, desmitais mākslinieciskais vadītājs Rolands Juraševskis (kopš 1987. gada) savas gaitas tautas dejā sācis "Dancī" jau 1964. gadā, bet turpinājis profesionāla dejotāja gaitas Valsts deju ansamblī "Daile".

R.Juraševskis uzņēmies 1999. gadā dibinātā kolektīva "Senā Daile" vadītāja pienākumus. Tomēr tas nav gluži jauns kolektīvs, jo tajā dejo gandrīz visi 1997. gadā likvidētā Valsts deju ansambļa "Daile" mākslinieki. Aizbildinoties ar nepieciešamā finansējuma trūkumu, tika likvidēts spilgts, augsti profesionāls ansamblis, kura vārds bija pazīstams ārvalstīs. "Daile" tika dibināta 1968. gadā, un ilgus gadus šā ansambļa mākslinieciskais vadītājs bija U.Žagata, bet pēdējos gados to vadīja "Dailē" uzaugušais horeogrāfs J.Ērglis, kas ar savām dejām radīja jaunu, interesantu skatuves veidolu.

"Dailes" dejotāji pēc divu gadu pārtraukuma saprata, ka bez dejas viņu dzīve nav piepildīta un, sanākot kopā, izveidoja "Seno Daili". Šā gada vasaras beigās ansamblis posīsies uz starptautisku deju festivālu Šveicē.

Gadu gaitā katram ansamblim izstrādājies savs, neatkārtojams izpildījuma stils: cēls, grafiski smalks un iznesīgs. Taču tehnisko spožumu vienmēr pārklājis dejas dvēseliskums un latviskā atturība.

Cerams, ka šis koncerts apliecinās kopības sajūtu ne tikai dejotājiem, bet arī skatītājiem, jo šo ansambļu dejā vienmēr - dzimtās Latvijas lauku spirgtums un pamatīgums un kāds nedefinējams sapnis par mīlestību, jaunību un deju.