Kurzemes Vārds

09:10 Piektdiena, 10. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Kam vajadzīgs šis teātris jeb Sliktāk vairs nevar būt

Sarmīte Pujēna

Liepājas Leļļu teātra direktors Rihards Belte šonedēļ bija aicinājis žurnālistus uz nelielu preses konfrenci, lai informētu par situāciju teātrī.

"Sliktāk vairs nevar būt," - tā direktors komentēja pašreizējo situāciju. Kas tad ir noticis? Noticis ir tas, ka teātra vadītājam savi darbinieki aprīļa sākumā bija jāpalaiž atvaļinājumā un likumā noteiktajā kārtībā jābrīdina par iespējamo darba attiecību pārtraukšanu: no pašvaldības piešķirtā finansējuma pirmajam pusgadam - 10 000 latu - nepietiekot pat algām. Direktors uzskata, ka izveidojusies paradoksāla situācija: Leļļu teātris ir budžeta iestāde un kā tāda bankrotēt nevar, tomēr darbu turpināt bez algas arī nav iespējams.

28.martā Apmeklētāju pieņemšanas daļā iereģistrēta vēstule, ko R.Belte adresējis domes priekšsēdētājam U.Seskam un Kultūras komisijai. Kopā ar vēstuli R.Belte iesniedzis arī savus priekšlikumus, kas būtu nepieciešams, lai situāciju atrisinātu. Vēstulē R.Belte atgādina, ka jau pagājušā gada 23.decembrī ar Budžeta komisijas lēmumu izpilddirektora vietniekam V.Skujiņam ir ticis uzdots iesniegt domē koncepciju par Leļļu teātra statusa maiņu, taču līdz šim direktors nav redzējis ne domes lēmumu par teātra statusa maiņu, ne arī par tā likvidāciju. "Ja jautājuma risināšana turpinās kavēties, radot budžeta deficītu un nespēju izmaksāt darbiniekiem likumā noteikto kompensāciju, atsakos uzņemties juridisku atbildību par radušos situāciju," brīdina R.Belte.

Vēstulei klāt pievienotas sešas tēzes, kāds varētu būt Leļļu teātra nākotnes modelis. R.Belte iesaka teātri pārveidot par bezpeļņas organizāciju vai pašvaldības SIA. Pašvaldība varētu nodrošināt teātri ar telpām un algu fondu sešarpus štata vietām: direktors, tā vietnieks saimnieciskajos jautājumos, galvenais grāmatvedis, apkopēja, kasieris, elektriķis-gaismotājs (gadā 9822 lati). Teātris no savas puses garantētu trīsdesmit dažāda nosaukuma darbus pastāvīgajā repertuārā, vismaz divus jauniestudējumus gadā, kā arī gadā 30 stacionāras izrādes un 30 - pilsētas bērnudārzos un skolās.

Pagaidām vienīgais priekšlikums no pašvaldības puses, par kuru ir informēts R.Belte, ir šāds: lai teātris rīko izrādes "izsoli" pilsētas skolām un bērnudārziem, un pēc tam pašvaldība teātrim piemaksās pie nopirktās izrādes biļetes cenas (0,50 santīmi) vienu latu par katru skatītāju. Tas nozīmē, saka R.Belte, ka pusgadā es varu dabūt maksimāli 600 latus klāt, bet tas neko neatrisina.

Valdis Skujiņš, komentējot šo situāciju, atzina, ka koncepcijas patiešām nav. Šonedēļ viņš gan esot iepazīstinājis Kultūras un sporta komitejas deputātus ar priekšlikumu paketi (bijušās Izglītības un kultūras pārvaldes vadītājas I.Krūmas priekšlikumi, Liepājas kultūras attīstības koncepcijas autoru ieteikumi, viņa paša priekšlikumi, kā arī Leļļu teātra direktora piedāvājumi) par iespējamajiem teātra nākotnes risinājumiem. Pēc divām nedēļām - uz nākamo komitejas sēdi - tikšot aicināts arī R.Belte, un tad deputātiem arī vajadzētu pieņemt konkrētu lēmumu.

Ja jau pašvaldība negrib dot teātrim naudu, tad vajag būt tik drosmīgiem un pieņemt šo nepopulāro lēmumu par teātra likvidēšanu, uzskata R.Belte. Jebkurā gadījumā viņš nolēmis principā teātri saglabāt - ar vai bez pašvaldības teātra emblēmas, ar vai bez stacionārām telpām, ar vai bez domes piešķirtā mersedesa. Jo desmit gadi, saka direktors, kamēr pastāv šis Leļļu teātris, darbs, kas tajā ieguldīts, ir vērtības, ko nevar tik viegli iznīcināt. Tikai ir vajadzīga skaidrība. Visvairāk Leļļu teātra direktors ir sašutis par pašvaldības attieksmi. Kā piemēru viņš min it kā sīkumu: Liepājas teātris lūdza piešķirt 18,5 tūkstošus latu, lai varētu savest kārtībā tualetes, deputāti ar dāsnu roku iedeva visus divdesmit tūkstošus. "Tas pusotrs tūkstotis ir tieši tik daudz, cik vajadzīgs, lai es varētu izmaksāt saviem cilvēkiem kompensāciju!" saka direktors.

Neraugoties uz neskaidro situāciju un aktieru piespiedu atvaļinājumu, teātris režisores Ineses Beltes vadībā tomēr ir paguvis sagatavot vienu jauniestudējumu - Lieldienām veltīto izrādi "Tuk, tuk - Tiks!", kurai priekškars vērsies sestdien. Izrādē būs redzamas nu jau pastāvīgā Leļļu teātra leļļu meistara Andra Mangaļa darinātās lelles, skanēs Jura Pavītola liriskās dziesmas, un mazie skatītāji kopā ar aktieru atdzīvinātajām lellēm varēs noskaņoties uz tuvojošos Lieldienu viļņa.