Kurzemes Vārds

12:22 Sestdiena, 15. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

XX gadsimta Liepājas izcilākie mūziķi

Noslēdzot ciklu par 20.gadsimta Liepājas izcilākajām personībām, var ar pilnu atbildību secināt, ka mūsu pilsēta patiešām bijusi un ir šūpulis spožiem prātiem un talantiem, kas guvuši izcilus panākumus savā karjerā Latvijā un ārvalstīs. Kāda gan būtu Liepāja, ja viņi visi būtu palikuši šeit?! Pārskatot mūzikas dzīves vēstures lappuses, ir jāsecina: tā Liepājā visos laikos situsi augstu vilni, mutuļojusi un pārsteigusi, vienmēr bijusi nopietna konkurente Rīgai. Ne velti līdz šai dienai Liepāju dēvē par mūzikas galvaspilsētu. Par to liecina arī tas, ka bijām spiesti mūzikai veltīt veselus divus atvērumus - rokam un tā saucamās nopietnās mūzikas pārstāvjiem. Visos laikos mūzikas dzīvi augstā profesionālā līmenī Liepājā veidojuši un uzturējuši tieši diriģenti - daudzpusīgi mūziķi. Šeit nosaukto personību plejādei varētu pievienot vēl veselu virkni uzvārdu. Uz Liepājas operas skatuves karjeru sākuši vai atbraukuši un uz īsu laiku uzmirdzējuši, lai tālāk dotos, tādi spoži diriģenti, solisti vokālisti kā M.Vīgnere-Grīnberga, A.Priednieks-Kavara, M.Vētra, Arvīds Jansons, Valters Hāns, Teodors Reiters, Edgars Zveja utt. Bet tikai 20 - tā bija nežēlīga izvēle.

Indra Imbovica

Hanss Hohapfels (1871.-1930.g.)

Spilgts mūziķis un pedagogs, lielu uzmanību pievērsis spēles kultūrai, ritma izkopšanai. Vācietis, kas Liepājā darbojies 45 gadus (1884.-1929.g). Baltijā vecākās, 1886.gadā dibinātās, Liepājas filharmonijas līdzveidotājs un pirmais direktors, Antona Rubinšteina mūzikas skolas dibinātājs, vadījis vīru kori "Liedertafel". Bijis arī vijolnieks, čellists, komponists un mūzikas kritiķis. Liepājas pilsētas 300 gadu jubilejai komponējis himnu, ko Mūzikas koledžas koris un orķestris atskaņoja arī 375 gadu jubilejā. 1926.gadā atjaunotās Liepājas filharmonijas pirmajā, L.van Bēthovena piemiņas simtgadei veltītajā koncertā pilsētas teātrī diriģēja apvienoto kori un orķestri. Vadījis Liepājas Filharmonijas simfonisko orķestri populārajos vasaras koncertos Kūrmājā. Mācījis klavierspēli Liepājas Tautas konservatorijā. Divdesmitajos gados izdevis mūzikas teorijas grāmatu. Pazīstams arī kā Zentas Mauriņas tēvocis. 1929.gadā atgriezās Vācijā un mira Štutgartē.

Jānis Turss (1876.31.07.-1945.27.02.)

Ērģelnieks, diriģents, pedagogs. Absolvējis Sanktpēterburgas konservatorijas profesora Žaka Handšina ērģeļu klasi. Pēcāk turpat bijis ērģelnieks Jēzus baznīcā, pēc tam ērģelnieks un kora diriģents Bauskā. 1922.gadā jau aktīvs Liepājas Tautas konservatorijas līdzdibinātājs un tās ērģeļu klases, harmonijas un elementārās teorijas pedagogs no 1924. līdz 1940. gadam, arī dziedāšanas skolotājs Valsts Liepājas ģimnāzijā. Paralēli darbojies par Sv.Annas baznīcas ērģelnieku un kora diriģentu. Jānis Turss ir bijis valdes sekretārs Kurzemes novada Dziesmu svētkos, vadījis apvienotos korus, diriģējis Liepājas filharmonijas svētdienas vieglās mūzikas koncertus. Viņam piederējusi nošu izdevniecība Gintera ielā 16. Pats izdevis mūzikas teorijas grāmatu. Rakstījis koncertu recenzijas. Viņa audzēkņi ir T.Jauģietis, O.Arāja, E.Īberģe, F.Bergmanis (Jelgavas Sv.Nikolaja baznīcas ērģelnieks), V.Krauja (Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas ērģelnieks), N.Vārsberga u.c.

Bierants (Bernhards) Ķuņķis (1877.07.12.-1971.01.01.)

Čellists, diriģents, kormeistars, pedagogs. Muzikālo izglītību sācis H.Hohapfela mūzikas skolā, R.Šerla čella klasē Liepājā, divus gadus bijis Liepājas cietokšņa kara orķestra kapelmeistars. Beidzis Sanktpēterburgas konservatorijas A.Veržbiloviča čella klasi. Kad 1919.gadā Rīgā nodibina Nacionālo teātri, kļūst par tā muzikālās daļas pirmo vadītāju. Bijis arī Liepājas filharmonijas kora un orķestra diriģents, vadījis koncertus Kūrmājas dārzā. Liepājas latviešu teātra muzikālo tradīciju iedibinātājs, tā diriģents no 1912. līdz 1914. gadam un Liepājas operas diriģents un kormeistars no 1923. līdz 1944. gadam. Viņš iestudējis un diriģējis vairāk nekā 40 operu un operešu. Izcils ir bijis viņa F.Alevī operas "Žīdiete" iestudējums. Kā Liepājas patriots atteicies no uzaicinājuma strādāt Nacionālajā operā. Liepājas Tautas konservatorijas pedagogs, no 1929. līdz 1944. gadam diriģēja vīru kori "Dziedonis", kas kļuva par vienu no labākajiem koriem Latvijā. Miris Vācijā, Oldenburgā.

Alfrēds Kalniņš (1879.23.08.-1951.23.12.)

Komponists un ērģelnieks. Līdz 1901.gadam mācījies Pēterburgas konservatorijā L.Homiliusa ērģeļu klasē. No 1911. līdz 1915. gadam dzīvo un strādā Liepājā, kas kļūst par ļoti radošu viņa dzīves posmu, kur paveras plašs ērģelnieka, izcilu koncertu organizatora, kordiriģenta, pedagoga un kritiķa darbalauks. A.Kalniņš 1913.gadā panāk gan Liepājas Sv.Annas baznīcas modernizēto ērģeļu atklāšanu, gan samierina vācu un latviešu sabiedrību. Līdz ar viņa atnākšanu pilsētā mutuļo augstvērtīga koncertdzīve. Liepājas pirmajā periodā A.Kalniņš saraksta vairāk nekā 20 solodziesmu, kantāti "Mūzikai", kordziesmas, skaņdarbus klavierēm, čellam, ērģelēm u.c. 1915.gadā dodas bēgļu gaitās, Liepājā atgriežas uz diviem gadiem (1918. un 1919.g.) un turpina ērģelnieka, kordiriģenta, pedagoga darbu un radošo darbu. Liepājā uzrakstīta pirmā latviešu opera "Baņuta", kuras pirmuzvedums paša autora vadībā notiek 1920.gadā, kad A.Kalniņš pārceļas uz dzīvi Rīgā. 1946.gadā Liepājā notiek divi viņa autorkoncerti.

Eduards Ruiga (1885.23.02.-1964.01.12.)

Dziedātājs un vokālais pedagogs. 1916.gadā absolvējis Sanktpēterburgas konservatorijas N.Kedrova dziedāšanas klasi. 1919.gadā kopā ar Edmondo Lučīni koncertējis Ziemeļvidzemē, un līdz 1921.gadam ir Nacionālās operas solists, piedalījies A.Kalniņa operas "Baņuta" pirmuzvedumā Zvalgoņa lomā. Komponists E.Ruigam veltījis divas solodziesmas. No 1921. līdz 1930. gadam viņš strādājis Tallinā, operteātrī "Estonia" bijis vokālais pedagogs, piedalījies koncertos, oratoriju atskaņojumos. Pa starpu papildinājies Berlīnē, Romā un Milānā pie profesoriem Bušīni un Garconi. No 1930.gada bija vokālais pedagogs Liepājas Tautas konservatorijā, pēc tam Mūzikas vidusskolā. No 1947.gada viņš strādā Liepājas operā, tad Muzikāli dramatiskajā teātrī par dziedāšanas skolotāju. Viņa audzēkņi bijuši tādi Liepājas operas solisti kā E.Raudseps, J.Borgs, A.Tiltiņš, V.Alševskis, E.Zveja, M.Fišers u.c.

Otto Karls (1886.18.01.-1944.04.05.)

Diriģents un komponists dzimis Rīgā, bērnību un daļu jaunības aizvadījis Sanktpēterburgā, kur absolvē konservatoriju. 23 gadu vecumā stājas pie simfoniskā orķestra diriģenta pults, vada lielos orķestrus Ņižņijnovgorodā, operizrādes Odesas operā. 1922.gadā atgriežas Rīgā un strādā par Nacionālās operas diriģentu. Otto Karla dzīves pēdējais posms aizrit Liepājā, kur viņš strādā par operas muzikālo vadītāju no 1934. līdz 1944. gadam, izņemot 1941.gadu. Otto Karla vadībā gandrīz desmit gadu garumā liepājnieki tika iepazīstināti ar pasaules klasiku, tādām operām kā Dž.Pučīni "Toska", Dž.Verdi "Traviata", "Aīda", "Rigoleto", P.Čaikovska "Jevgeņijs Oņegins", "Pīķa dāma", J.Kalniņa "Ugunī", Ž.Bizē "Karmena", A.Rubinšteina "Dēmons"; operetes - I.Kālmāna "Silva", "Cirka princese"; baleti - P.Čaikovska "Gulbju ezers", A.Glazunova "Raimonda" utt. 1938.gadā komponē mūziku V.Sauleskalna dziesmu spēlei "Meldermeitiņa".

Kārlis Bunka (1890.12.04.-1979.11.03.)

Ilggadējs Mūzikas vidusskolas pedagogs, viens no skolas simfoniskā orķestra izveidotājiem, kurā spēlējis čellu, sagatavojis un diriģējis šā orķestra koncertus. K.Bunka privāti mācījies bazūnes un kontrabasa spēli, bet čella spēli apguvis Maskavā pie profesora Glēna un Podgornija. Čellu spēlējis Liepājas filharmonijas un operas orķestrī, paralēli vadījis dažādus korus. 1945.gadā kļūst par operas galveno diriģentu, pēc tās likvidēšanas 1950.gadā un līdz tās atjaunošanai 1957.gadā ir Liepājas Drāmas teātra muzikālās daļas vadītājs, tad līdz 1961.gadam atkal galvenais diriģents. Viņa vadībā iestudēti gandrīz visi pēckara gadu lielie uzvedumi: Ž.Bizē "Karmena", Dž.Pučīni, P.Čaikovska un Dž.Verdi lielās operas, E.d'Albēra "Ieleja", J.Kalniņa "Ugunī", B.Asafjeva balets "Bahčisarajas strūklaka" u.c., kā arī virkne operešu. Īpašu atzinību izpelnījās J.Ķepīša operas "Minhauzena precības" pirmiestudējums 1960.gadā. 1966.gadā kopā ar Valdi Vikmani uzsāka simfoniskās mūzikas ciklu "Liepājas vasara".

Alfrēds Tiltiņš (1904.03.09.-1992.29.01.)

Operdziedonis. Pēc karadienesta Liepājā apmetas 1927.gadā. Sešus gadus (līdz 1937.g.) mācās Liepājas Tautas konservatorijas vokālajā klasē pie E.Ruigas, papildinājies pie Fišera-Ferī un profesora G.Spektora. Ar pirmo mācību gadu (1937.g.) A.Tiltiņš iesaistās Liepājas operas trupā, pirmā loma ir Edvīns operetē "Silva". Kopumā dziedoņa liriskais, skaisti tembrētais tenors ar reti tīru dikciju līdz pat 1950.gadam skanējis 22 operās, 30 operetēs, vairāk nekā 442 koncertos. Viens no liepājnieku iemīļotākajiem Liepājas operas solistiem. Par A.Tiltiņa panākumiem regulāri parādījās recenzijas preses izdevumos, par viņu rakstīja kritiķe V.Freimane, dzejnieks J.Sudrabkalns u.c. Starp daudzajām lomām jāmin Edgars "Ugunī", Alfredo "Traviatā", Hozē "Karmenā", Ļenskis "Jevgeņijā Oņeginā", Šuiskis "Borisā Godunovā", hercogs "Rigoleto", Guro "M-me Butterfly", Misters Iks "Cirka princesē" u.c. Paralēli mākslinieks daudz koncertēja, uzstājās radiofonā, filharmonijā, baznīcās u.c.

Herta Štrause (1906.04.11.-1974.12.12.)

Operdziedātāja un vokālā pedagoģe. 1940.gadā absolvē Latvijas Konservatorijas dziedāšanas klasi un tūlīt vienu sezonu tiek angažēta Nacionālajā operā, kur dzied Vaidelotes partiju A.Kalniņa operā "Baņuta". Privāti papildinājusies pie profesores Ireckajas-Akceri. Liepājas operā darbojusies no 1942. līdz 1950. gadam. Dziedājusi daudzas skaistas mecosoprāna lomas operās: Karmenu, Polinu "Pīķa dāmā", Suzuki "M-me Butterfly", Olgu "Jevgeņijā Oņeginā", Mortu "Ielejā" un operetēs: titullomu "Perikolā", Rozinu "Seviljas bārddzinī", kurā spīdoši dziedājusi mecokoloratūrā, kas notiek tik reti, u.c. Liepājas Mūzikas vidusskolas lieliska vokālā pedagoģe. Viņas daudzo audzēkņu pulkā ir opersolisti Miķelis Fišers un Laima Andersone-Silāre. 1951.gadā pārceļas uz Jelgavu.

Erna Kukaine-Latiševa (1909.10.06.-1977.16.11.)

Operdziedātāja un vokālā pedagoģe. Liepājas operā darbojusies vairāk nekā 10 gadus (1933.-1935.g.; 1939.-1950.g.). Kopš 1955.gada līdz mūža beigām Liepājas Mūzikas vidusskolas vokālās nodaļas vadītāja un pedagoģe. 1927.gadā iestājas Latvijas Konservatorijas profesora Paula Saksa vokālajā klasē. Jau studiju gados ievēroja viņas skaisto balsi, emocionalitāti un skatuvisko šarmu Liepājas opera uzaicina T.Makbeta operetē "M-me Dibarī" titullomu, te aizsākas darbs pie viņas mūža mīļākās likteņlomas - Toskas, arī Mikaela "Karmenā" un Tatjana "Jevgeņijā Oņeginā", kuras pilnveidoja pēc konservatorijas absolvēšanas 1935.gadā, četras sezonas strādājot Nacionālajā operā. Atgriežoties uz Liepājas operas skatuves, E.Kukaine iestudē daudzas brīnišķīgas operu un operešu varoņu lomas, tādas kā Čo-Čo Sana, Līza "Pīķa dāmā", galvenās varones operetēs "Silva", "Marica", "Jautrā atraitne" utt. Savu primadonnu skatītāji un kritika uzņēma ar mīlestību un labvēlību.

Jānis Dreimanis (1909.12.11.-1963.19.09)

Diriģents, ērģelnieks, pedagogs un komponists. Viens no redzamākajiem mūsu valsts kordiriģentiem. 1936.gadā absolvējis Latvijas Konservatoriju divās specialitātēs: ērģeļspēli pie P.Jozuus un kompozīciju pie J.Vītola, pēc tam divus gadus papildinājies J.Mediņa diriģēšanas klasē. Studiju gados vada vairākus korus. No 1945.gada J.Dreimanis dzīvi līdz mūža galam saista ar Liepāju. Strādā par pedagogu Mūzikas vidusskolā, kormeistaru Liepājas operā un vīru kora "Dziedonis" galveno diriģentu. To sekmīgi vada 18 gadus, paralēli ilgāku vai īsāku laiku strādājot ar vēl trīs vai četru pilsētas uzņēmumu koriem un ansambļiem. "Dziedonis" viņa vadībā gūst lielus panākumus un atzinību skatēs, Dziesmu svētkos, daudz un sekmīgi koncertē Latvijā un ārpus tās. J.Dreimanis kā cilvēks un diriģents bija apveltīts ar milzīgu temperamentu, prata panākt dinamisku, niansētu kora skanējumu. J.Dreimanis arī komponējis garīgās dziesmas, mūziku tautas dejām, arī lugai "Pūt, vējiņi!", ciklu "Nīcas kāzas", aranžējis tautas dziesmas un dziesmas koriem.

Aleksandrs Viļumanis (1910.15.07.-1980.08.12.)

Operdziedonis un pedagogs. A.Viļumaņa pirmā muzikālā audzinātāja un balss nostādītāja ir māte. Latvijas Konservatorijā mācās līdz 1936.gadam Paula Saksa dziedāšanas klasē. Jau studiju gados prof.Jāzeps Vītols atļauj viņam rīkot pirmo patstāvīgo koncertu, kas ir sākums koncertdarbībai. Tajā pašā gadā latviešu students veiksmīgi piedalās starptautiskā konkursā Vīnē. No 1934. līdz 1939. gadam A.Viļumanis tiek angažēts Liepājas operā. Šeit, pateicoties talantīgā solista balss dotībām, tiek iestudētas attiecīgas operas. Liepājā A.Viļumanis dzied lielas, atbildīgas lomas klasiskajās operās: titullomas A.Rubinšteina "Dēmonā", M.Musorgska "Borisā Godunovā" un P.Čaikovska "Jevgeņijā Oņeginā", Mefistofeli Š.Guno "Faustā", dzirnavnieku A.Dargomižska "Nārā", Skarpiju Dž.Pučīni "Toskā", Eskamiljo Ž.Bizē "Karmenā", Akmentiņu J.Kalniņa "Ugunī" u.c. Atgriežoties Rīgā, A.Viļumanis Nacionālajā operā nodzied vairākus desmitus lomu, no 1948.gada audzināja solistus konservatorijā.

Valdis Vikmanis (1915.25.01.)

Diriģents un pedagogs. 1937.gadā beidz Latvijas Konservatoriju divās specialitātēs: trompetes spēli pie A.Jermolova un orķestra diriģenta pie Ā.Ābeles. Kopš 1940.gada dzīve un darbs jau 60 gadus saistās ar Liepāju. V.Vikmanis ir viens no spilgtākajiem pēckara laika Liepājas muzikālās dzīves veidotājiem un vadītājiem. Kopš 1945.gada 42 gadus bija Mūzikas vidusskolas direktors. V.Vikmanis ir daudzu šodien pazīstamu mūziķu, arī rokmūziķu, audzinātājs, Mūzikas vidusskolas simfoniskā orķestra dibinātājs, kopš 1950.gada pilsētas Kultūras nama pūtēju orķestra vadītājs. No 1946.gada 30 gadus sekmīgi vadījis Skolotāju kori ("Līva"), ar kuru sāka iestudēt lielas formas skaņdarbus, guvis panākumus skatēs, Dziesmu svētkos, bijis pilsētas koru virsdiriģents, koncertējis ārpus Latvijas. Kopā ar simfonisko orķestri iestudējis operu koncertuzvedumus, Bēthovena jubilejas koncertciklā atskaņojot visas viņa simfonijas. Ar 1966.gadu iedibina simfonisko koncertu ciklu "Liepājas vasara". Tagad joprojām vada rajona kori "Lira".

Miķelis Fišers (1915.06.05.-1984.05.08.)

Nīcas zvejnieka dēls. Operdziedātājs. Viens no vadošajiem latviešu vokālās mākslas meistariem. 17 gadu vecumā sāk un sešus gadus mācās vijoļspēli Liepājas Tautas konservatorijā, sasniedzot atzīstamu meistarību. Jau mācību laikā iesaistās Liepājas operas papildkorī un dzied arī vīru korī "Dziedonis" pie diriģenta B.Ķuņķa. Sāk mācīties dziedāšanu gan Liepājas Tautas konservatorijā, gan privāti, īpaši pie Hertas Štrauses. 1941.gadā tiek uzņemts Liepājas operas korī, bet jau pēc trīs gadiem, ievērojot viņa balss dotības un skatuvisko temperamentu, 29 gadu vecumā M.Fišeram uztic galvenās baritona lomas: Žoržu Žermonu "Traviatā", Eskamiljo "Karmenā", Skarpiju "Toskā", Dēmonu, Jevgeņiju Oņeginu, kņazu Jeļecki "Pīķa dāmā" u.c. Spožus panākumus solists gūst ar Figaro lomu Dž.Rosīni "Seviljas bārddzinī". Liepājas operā darbojies līdz 1948.gadam, tad turpina spožu karjeru Nacionālajā operā, kur pārsteidzošā kārtā no baritona pārkvalificējas uz varoņtenoru.

Ksenija Zelmene (1916.24.06.)

Operdziedātāja un vokālā pedagoģe. Liepājas operā darbojusies no 1957. līdz 1961. gadam, ar spožām operu un operešu lomām daudzus gadus priecējot liepājniekus. Vokālās studijas uzsākusi 1939.gadā pie slavenā tenora Paula Saksa, kuras pārtrauc karš, un tikai 1950.gadā dziedātāja absolvē Latvijas Valsts konservatorijas Vokālo nodaļu kā kamerdziedātāja pie pedagoģes E.Cīrules. Studiju laikā viņa dzied Nacionālās operas korī. Kopš 1955. līdz 1964. gadam K.Zelmenes dzīve un darbs saistās ar Liepāju. Viņas spožais koloratūrsoprāns īpaši spilgti izceļas tādās slavenās operu lomās kā Džilda "Rigoleto", Rozīna "Seviljas bārddzinī" un Kristīne J.Kalniņa "Ugunī", kā arī daudzās dzirkstošās operešu varoņu lomās: Alena Beneša "Zaļajā pļavā", Čela kundze F.Šūberta "Trejmeitiņās", Tusnelda "Baronā Bundulī". K.Zelmene daudz koncertējusi, sagatavojot solodziesmu un kamerdziesmu programmas. Līdzās aktīvai vokālistes darbībai viņa strādā par vokālo pedagoģi E.Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā. Patlaban K.Zelmene dzīvo Aizkrauklē.

Ādolfs Reinbergs (1918.29.06.-1970.14.02.)

Liepājnieks. Vijolnieks, kormeistars, diriģents, komponists. Uzticīgs Liepājas muzikālo tradīciju sargātājs pēc mūsu operas oficiālās likvidēšanas. Liepājas operā darbojies no 1937. līdz 1950. gadam un Muzikālajā drāmas teātrī no 1957. līdz 1970. gadam. Pa vidu vērienīgas operas un operetes iestudētas pilsētas Kultūras namā. 1939.gadā Ā.Reinbergs reizē beidz divas skolas - Liepājas Mākslas skolu un daiļamatniecības vidusskolu un Tautas konservatoriju divās specialitātēs: vijoļspēli pie T.Andersona un ērģeļspēli pie J.Tursa. Bet mācību gados jau spēlē vijoli Liepājas operas orķestrī. 1948.gadā pirmo reizi nostājas pie diriģenta pults Dž.Verdi operas "Traviata" izrādē. Skolotājs un autoritāte te bija maestro Valters Hāns. Ā.Reinbergs kā teātra muzikālais vadītājs diriģējis daudzas operas, operetes un dziesmu spēles - tās ir Verdi, Pučīni, Ķepīša, Čaikovska, Lehāra, Kalmāna, Raimonda, Alunāna u.c. klasiskās izrādes. Ā.Reinbergs sarakstījis arī mūziku vairākiem iestudējumiem, visveiksmīgāk Raiņa "Krauklītim" un "Mīla stiprāka par nāvi".

Austra Pumpure (1928.26.11.)

Ģitāriste, diriģente, dziesminiece. 1945.gadā iestājas Liepājas Mūzikas vidusskolā E.Ruigas dziedāšanas klasē, paralēli mācās ģitāras un akordeona spēli pie O.Birznieka, kordiriģēšanu pie J.Dreimaņa. Skolu absolvē 1951.gadā. Kopš 1955.gada vairāk nekā 40 gadus ir Liepājas teātra māksliniece - mūziķe, dziedājusi, dejojusi diriģējusi orķestri. Režisors N.Mūrnieks viņu iesaista izrāžu skaņu ietērpa veidošanā. A.Pumpure par neparastu parādību, savā ziņā fenomenu Liepājas un Latvijas 20.gadsimta pēdējā ceturkšņa mūzikas dzīvē kļūst kā Atmodas dziesminiece. 1975.gadā, režisora O.Krodera mudināta, sagatavo savu pirmo programmu ar Imanta Kalniņa dziesmām. Tai seko vēl trīs - 1979., 1984., 1990.gadā. Paralēli uzstājas ar programmām "Mana tautas dziesma", "Mīļdziesmiņa", citas veido kopā ar flamenko ģitāristu A.Kārkliņu un dzejnieku O.Gūtmani. Sniegusi vairāk nekā 2500 pārpildītu koncertu visā Latvijā, arī Maskavā, esperanto festivālos Vācijā, Zviedrijā. Folkloras ansambļa "Atštaukas" līdzdibinātāja.

Agris Engelmanis (1936.26.04.)

Komponists un pedagogs. 1971.gadā Latvijas Valsts konservatorijā absolvējis Ā.Skultes kompozīcijas klasi. Daiļrades žanri daudzveidīgi. Ekspresīvas ir orķestra partitūras - simfonija, 3 diafonijas klavierēm ar orķestri, "Logs", "Musica alba", "Zīmējums sēpijas tonī". Traģika raksturīga lielajām formām - oratorijai "Ja diena", "Via dolorosa", "Rekviēms". Kamermūzikā jāizceļ cikls "Septiņi mirkļi iz mūžības" vijolei un čellam, kas izskanējis ne tikai daudzkārt Latvijā, bet arī Ukrainā, Austrijā un Vācijā. A.Engelmaņa kora dziesmas skanējušas no Mežaparka Lielās estrādes Dziesmu svētkos, tās dzied arī Gēteborgas latviešu koris. Dziesma "Liepu taka" ar O.Gūtmaņa vārdiem kļuvusi par savdabīgu Liepājas simbolu. 1997.gadā kora dziesma "Baltā vakarā" starptautiskajā latviešu kora dziesmu konkursā "Dziesmu vara" ieguvusi 2.vietu. No 1987. līdz 1996. gadam A.Engelmanis bija Mūzikas koledžas direktors, bet kopš 1967.gada pasniedz kompozīciju.

Jēkabs Ozoliņš (1945.04.12.)

Diriģents. Beidzis Liepājas Mūzikas vidusskolas kordiriģentu klasi pie K.Kluča. Absolvējis Ļeņingradas konservatoriju, kopš 1976.gada līdz šai dienai ir kora "Līva" mākslinieciskais vadītājs. Turpina V.Vikmaņa iedibināto tradīciju, apgūstot lielas formas vokālos skaņdarbus. Gadus piecpadsmit bez "Līvas" nenotiek neviens nozīmīgs pasākums pilsētā, uzstāšanās Dziesmu svētkos, veiksmīgi starti skatēs, salidojumos, panākumi koncertos kopā ar pazīstamiem opersolistiem, ilggadīga sadarbība ar komponistu A.Engelmani un dzejnieku O.Gūtmani, uzstāšanās ārpus Latvijas robežām. 1984.gadā "Līva" ieraksta skaņu plati. Septiņdesmito gadu otrajā pusē J.Ozoliņš sāk strādāt par diriģentu simfoniskajā orķestrī, ir viens no tiem, kas 1986.gada 22.decembrī panāk profesionāla Liepājas Simfoniskā orķestra nodibināšanu. J.Ozoliņš ir pirmais liepājnieks, demokrātiski ievēlētais 21. un 22. Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents. Vada arī Nīcas vīru un Liepājas 1.vidusskolas jaukto kori.

Imants Resnis (1949.12.03.)

Diriģents, čellists. Beidzis E.Dārziņa mūzikas skolas čella klasi, Latvijas Konservatoriju absolvējis kā čellists un kā orķestra diriģents. No 1967.gada ir Nacionālā simfoniskā orķestra čellists, no 1982.gada - tā diriģents. Papildinājies Maskavas konservatorijā pie G.Roždestvenska. Uzstājas ar ārvalstu orķestriem. Ir Mūzikas akadēmijas docents, studentu simfoniskā orķestra galvenais diriģents. Kopš 1992.gada arī Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. No 1993.gada šeit iedibinājis ikgadēju starptautisko Pianisma zvaigžņu festivālu, simfoniskās un garīgās mūzikas koncertus baznīcās, organizējis "Latvijas simfoniķus" - Liepājas un Nacionālo koporķestri, ir Dziesmu svētku orķestru virsdiriģents. I.Resnis panācis, ka Liepājas mūzikas dzīve atgūst to profesionāli augstvērtīgo starptautisko skanējumu, kāds tai bija 20.gs. pirmos 40 gadus, kad šeit koncertēja spoži pasaules valstu mūziķi, diriģenti un opersolisti. Liepājas Simfoniskais orķestris I.Rešņa un viesdiriģentu vadībā dodas ārzemju turnejās.