Kurzemes Vārds

18:27 Svētdiena, 31. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Šās nedēļas norises

Stabilo vērtību izraisītā nestabilitāte

Andžils remess

Aplams izrādījās pieņēmums, ka Sidnejas olimpiskās spēles ar negaidītiem pavērsieniem un fantastiskiem rezultātiem, ar līdzšinējo sporta karaļu gāšanu no troņa un jaunu varoņu dzimšanu, ar sajūsmu vieniem un drāmu citiem sportistiem aizēnos politiskās kaislības. Jā, Austrālijas sporta arēnās tas viss bija, un tomēr notikumi savērpās tā, ka rudens pirmā mēneša pēdējā nedēļa arī politiskajās arēnās solās būt ne tik saulaina kā laiks aiz loga, toties raiba kā koku lapotne gan.

Vai Latvijā būs mazākumvaldība?

Lai arī kā Ministru prezidents Andris Bērziņš centās mierināt, ka partiju intereses neizpaudīsies tik krasi, lai apdraudētu valdības stabilitāti, un lai arī lielāko politisko spēku vadītāji pārliecināja, ka koalīcija ir vienota un nesagraujama, tomēr redzam pavisam ko citu, un šo nedēļu gaidām ar bažām, ka pašreizējās valdības mūžs var izrādīties īsāks no visām, kas atradās pie varas kopš Latvijas neatkarības atgūšanas.

Tas vēl neko nenozīmētu, ja tikai sociāldemokrāti pieprasītu ekonomikas ministra Aigara Kalvīša demisiju saistībā ar to, ka ministrs, viņuprāt, pārkāpis likumu un arī pārāk atklāti darbojies Tautas partijas interesēs. Taču ar Kalvīša rīcību nav apmierināta arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, un ja arī šoreiz Saeimas iespējamā balsojumā par neuzticības izteikšanu Kalvītim viņi ignorēs koalīcijas līgumu un pievienosies opozīcijai, tad... Premjerministrs Andris Bērziņš saka: "Tad tādai partijai valdībā nav vietas." Bet, ja tādai partijai valdībā nebūs vietas, vai parlamentā pietiks balsu, kas valdību balstīs? Protams, var jau būt arī mazākumvaldība, tikai tādas darbošanās gan īpaši strauju tempu nesola, un tādai valdībai nāktos laipot un vēl vairāk pakļauties partiju interesēm, lai saglabātu savu eksistēšanu.

Var nosodīt tēvzemiešus par savas rokas pielikšanu valdības šūpošanā, taču var arī saprast viņu centienus izmantot katru iespēju, lai tiktu pie kārotā ekonomikas ministra posteņa un varbūt arī pie premjerministra krēsla, kaut vai izstumjot no valdības Tautas partiju un ievelkot tajā sociāldemokrātus. Tagad tāda iespēja ir, jo valdošai koalīcijai būtu liels risks atteikt tēvzemiešiem viņu prasības un šo partiju izraidīt no valdības, jo tas varētu nozīmēt Ministru kabineta krišanu un Saeimas ārkārtas vēlēšanas.

Par ko tad visa šī cīņa? Taču jau par nesadalīto mantu - "Latvenergo", "Latvijas kuģniecību", "Lattelekom", "Ventspils naftas" valsts daļu. Tātad par stabilām vērtībām, un kamēr tās nebūs sadalītas, tikmēr arī turpināsies nestabilitāte.

Var jau būt, ka kaut kas izšķirsies šodien, kad Andris Bērziņš sauc kopā partiju līderus, mudinot uz kārtību un stabilitāti un aicinot beigt politiskās spēlītes, taču nav īstas pārliecības, kas tas izdosies. Ja jau premjerministram notika sarunas arī ar opozīcijas spēkiem, tad jādomā, ka viņš vairs nepaļaujas tikai uz koalīcijas partijām un vismaz prātā izskaitļo citus variantus, kā saglabāt valdību.

Tāpat kā premjerministrs negrib atzīt koalīcijas šķelšanos, tā kreisie politiskie spēki naivi cenšas pierādīt, ka viņu domstarpības saistībā ar attieksmi pret valodas likumu nav būtiskas. Pilnīgi iespējams, ka citos jautājumos viņi būs vienoti, lai kaut ko iegūtu pašvaldību vēlēšanās, un tomēr pašreiz viņi savus piekritējus sašķēluši. Jo kustība "Līdztiesība", pretēji Tautas saskaņas patijai, paliek pie tā, ka jāsāk nevardarbīga pretošanās kampaņa valodas likumam.

Īsti nopietni gan neizklausās paziņotais, ka šo akciju mērķis esot veicināt latviešu un krievu iedzīvotāju saprašanos, tāpat amizants liekas aicinājums veidot fondu, kas materiāli atbalstītu "valodas represijās cietušos". Tāpēc arvien vairāk šķiet, ka visa šī iecerētā kampaņa nav nekas cits kā mēģinājums piesaistīt sev atbalstītājus pašvaldību vēlēšanās, spēlējot uz nacionālām jūtām un izmantojot tik emocionāli trauslu jēdzienu kā valoda.

Ar iedzīvotāju rokām pret paplašināšanos?

Jo tuvāk decembra sākums, kad no Eiropas savienības vadītājiem gaida konkrētu paziņojumu par šīs savienības paplašināšanos, jo politiķu prāti vairāk aizņemti ar šo jautājumu, un neapšaubāmi, ka tas būs uzmanības centrā arī šonedēļ.

Kaislības uzsita augstu vilni pēc ierosinājuma paplašināšanas jautājumu izlemt ar Eiropas lielāko valstu iedzīvotāju balsošanu, un tas radīja aizdomas, ka politiķi baidās paši apturēt paplašināšanas procesu un grib to izdarīt tautas rokām. Jo tas taču vairāk nekā skaidrs, ka rietumvalstu iedzīvotāji baidās gan no lēta darbaspēka, gan noziedzības ieplūšanas, un šādu referendumu iznākums būtu zināms jau tagad.

Taču liekas, ka šim ierosinājumam ir arī pozitīva loma, jo tas lika kandidātvalstīm kļūt uzstājīgākām un stingrāk prasīt Eiropas savienībai pildīt solījumu būt gatavām jaunu valstu uzņemšanai 2003.gadā, un tagad Eiropas savienība aktivizējusies savu iekšējo reformu risināšanai, jo bez šo jautājumu sakārtošanas jaunu valstu uzņemšana nevar sākties. Nesakārtoto jautājumu ir daudz, jo katrai dalībvalstij ir savas intereses, tāpēc būtiski ir izstrādāt principu, kā jautājumus izlemt. Ja to izdarīt sarežģīti ir jau tagad, kad jālemj piecpadsmit valstīm, kas notiks tad, kad lēmējvalstu skaits tuvosies skaitlim trīsdesmit.

Var jau būt, ka tas ir tikai domāts kandidātvalstu mierināšanai, bet Vācijas politiskie analītiķi nākuši klajā ar paplašināšanas trīs iespējamiem scenārijiem, no kuriem divos Latvijai iestāšanās paredzēta 2006.gadā, bet vienā - 2005.gadā, un šo scenāriju uzskata par visreālāko. Jā, pagaidām tās ir tikai prognozes, un tomēr tas nav maz, ka Latvija un Slovakija stabili tiek minētas kā kandidātvalstu otrās grupas drošas līderes.

Vēlēšanu iznākums vēl nenozīmē atrisinājumu

Lasot šo apskatu, jūs jau droši vien zināsit, kā beigušās prezidenta, parlamenta un pašvaldību vēlēšanas Dienvidslāvijā, kas bija aizvadītās nedēļas nozīmīgākais politiskais notikums pasaulē un kas tāds paliks arī šonedēļ, jo no vēlēšanu iznākuma atkarīgs, kādā virzienā attīstīsies tālākie notikumi Balkānos un arī visā Eiropā.

Situācija ir visai savdabīga, jo jebkurš vēlēšanu iznākums uzreiz neveicinās stabilitāti. Diktatora Slobodana Miloševiča uzvaras gadījumā ASV vēl vairāk centīsies Dienvidslāviju izolēt, pastiprināsies ekonomiskās sankcijas un atbalstu saņems opozīcija, bet Melnkalne draud rīkot referendumu par izstāšanos no Dienvidslāvijas. Savukārt opozīcijas kandidāta Vojislava Kostuņicas uzvara garantētu sankciju atcelšanu un Eiropas savienības plašu ekonomisku palīdzību Dienvidslāvijai, un tomēr varētu izraisīt vēl lielāku konfliktu. Tā kā palikšana pie varas Miloševičam ir ne tikai politiska izdzīvošana, bet arī vienīgais glābiņš nenonākt uz apsūdzēto sola starptautiskajā tribunālā, tad iespējams, ka zaudējuma gadījumā diktators var mēģināt savas pozīcijas nosargāt ar spēku, un Balkānos atkal var uzliesmot kara ugunsgrēks. Par ieganstu lietot spēku var kļūt tas, ka Miloševičs jau paziņojis savu lēmumu vēlēšanu jebkura iznākuma gadījumā palikt pie varas līdz nākamā gada vidum, kad beidzas konstitūcijā noteiktais pilnvaru termiņš. Tas nozīmē, ka vairāk nekā pusgadu valstī var būt divi prezidenti, un diktatoram jebkurā brīdī varētu rasties iemesls aicināt bruņotos spēkus aizstāvēt it kā likumīgo varu. Un vēl. Vēlēšanu priekšvakarā gan režīms, gan opozīcija paziņoja, ka neatzīs sāncenšu uzvaru, jo tie būšot rezultātus viltojuši.

Tātad, ja arī izrādīsies, ka kāds no kandidātiem vakar guvis galīgai uzvarai nepieciešamo balsu skaitu un Dienvidslāvija izdarījusi izvēli, vai palikt izolācijā vai arī iekļauties Eiropā, tas nebūt nenozīmētu atrisinājumu.

Krievijas bāršana nebūs barga

Šonedēļ lielāka uzmanība nekā iepriekš būs pievērsta Krievijai, jo sākas Eiropas padomes Parlamentārās asamblejas sesija, kurā izskatīs arī to, kā Krievija pilda rezolūciju par cilvēktiesību ievērošanu Čečenijā. Saprotams, ka Rietumu politiķi negrib pārāk saērcināt Maskavu, tāpēc diez vai gaidāma Krievijas barga bāršana, un tomēr bez pārmetumiem neiztikt, ja jau pat Miloševiča ieceltie Čečenijas vadītāji sašutuši par Krievijas karaspēka patvaļu un brīdina, ka cilvēku pacietībai var pienākt gals.

Savdabīgs ir Krievijas paņēmiens, kā izvairīties no paredzētajiem, kaut arī visai maigajiem bārieniem, proti, nesūtīt savus pārstāvjus uz asambleju... Un tomēr to saprast var, jo Maskavas politiķi negrib piedzīvot to ne visai patīkamo sajūtu, kad citām valstīm jāpārmet par cilvēktiesību pārkāpšanu un reizē pašiem jāuzklausa pārmetumus par to.

Par šādu Krievijas neapskaužamu lomu runā arī ASV analītiķi, tikai saistībā ar ko citu - ar Maskavas sākto jauno auksto karu pret Baltijas valstīm, mēģinot tās traucēt ceļā uz Eiropas savienību, un pēc amerikāņu domām uzbrukuma smaile tagad vērsta pret Igauniju.

Vai to saukt par auksto karu vai nesaukt, tā ir cita lieta, taču tas nu gan acīmredzams, ka Krievijas vēršanās pret Baltijas valstīm notiek pēc iepriekš izstrādāta scenārija. Jo tikai tā var izskaidrot, ka Maskava laiku pa laikam kādai no Baltijas valstīm pārmet to, kas citās notiek vēl izteiktāk, bet tad pēkšņi pārmetumi rimstas, lai pārsviestos uz kaimiņiem, lai gan viņi šajā ziņā nav paši spilgtākie.

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi Latvijā
1. Latvijas sportistu viena zelta un viena bronzas medaļa olimpiskajās spēlēs.
2. Ekonomikas ministra rīcības dēļ šūpojas valdība.
3. Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte Norvēģijā.

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi pasaulē
1. Prezidenta, parlamenta un pašvaldību vēlēšanas Dienvidslāvijā.
2. Sidnejas olimpiskās spēles.
3. Protesti pret naftas cenu straujo kāpumu.