Kurzemes Vārds

19:22 Svētdiena, 31. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Norvēģi sniedz padomus Lejaskurzemes lauksaimniekiem

Pēteris Jaunzems

Iepazīst gan labo, gan trūkumus

Aizvadītajā nedēļā ar lauksaimniecību Lejaskurzemē un jaunizveidoto SIA "Lauksaimniecības produktu mārketinga centrs" iepazinās Norvēģijas lauku uzņēmējdarbības konsultanti Torgers Gjefsens un Sigbjorns Smits. Kā pastāstīja Rajona padomes Attīstības nodaļas speciāliste Evija Kopštāle, ciemiņi runājuši gan ar skeptiķiem, gan optimistiem, uzzinot gan par labo, gan strādāt traucējošo un tādējādi gūstot diezgan vispusīgu priekšstatu par situāciju mūsu laukos.

Viņi apmeklējuši arī vairākas zemnieku saimniecības, tanī skaitā kazdandznieka Aivara Kliesta "Prāvājus", kas, spītējot smagajiem apstākļiem un zemajām iepirkuma cenām, ilgus gadus nodarbojas ar dārzeņkopību un graudaudzēšanu. Norvēģi iegriezušies arī Kuldīgas rajonā, kur apskatījuši augļu pārstrādes uzņēmumu. Pirms došanās atceļā uz dzimteni, Rajona padomes zālē norvēģu lauksaimniekiem bija sarīkota preses konference, kurā piedalījās arī Zemnieku federācijas Liepājas nodaļas valdes priekšsēdētāja Anita Pelude.

Meklēs naudu projekta turpināšanai

Jāteic, ka Skandināvijas lauksaimniecības ekspertu saruna ar žurnālistiem izvērtās saistoša, tāpēc par to vērts informēt nedaudz izvērstāk. Torgers Gjefsens un Sigbjorns Smits mūsu valsti Rogalandes apgabala valdības un Liepājas Rajona padomes sadarbības projekta ietvaros apmeklējuši jau otrreiz. Tāpēc iespaidu viņiem esot uzkrājies daudz un tagad viņi vēloties tos rūpīgi apsvērt un sistematizēt, lai varētu sniegt mūsu zemkopjiem kompetentus padomus, kā Lejaskurzemē strādāt un ko šeit audzēt, lai iekarotu Eiropas tirgu. Šinī nolūkā, atgriezušies mājās, viņi meklēšot naudu, lai rastu iespējas labi uzsāktā projekta turpināšanai, un cerot, ka jau nākamajā vasarā atkal varēšot ierasties Liepājas rajonā.

Mārketinga centrs kā instruments

Taču jau tagad, salīdzinot lauksaimniecības attīstību šeit un Norvēģijā, abi lietpratēji esot nākuši pie nelokāmas atziņas, ka Latvijā, zemniekiem nepieciešams kooperēties. Norvēģijā šis process sācies jau 18.gadsimta beigās, un šī gadsimta 30 gados kooperācijai izveidots likumīgs pamats, kas pastāvot līdz šai dienai.

Arī mums, viņuprāt, vajadzīgas apvienības, viens laukos nav karotājs - apmēram tā norvēģi formulēja vēroto. Tāpēc cildināja rajona ļaudis, kas izveidojuši Mārketinga centru. Tā nodibināšana neesot pašmērķis. Šāds centrs, atrodoties laukiem ticošu cilvēku rokās, var kļūs par saimnieciskās attīstības instrumentu. Tieši tāds veidojums, kas nodarbosies ar tirgus izpēti un produkcijas realizācijas lietām, ļaušot zemniekiem likt lietā pašreiz novārtā atstāto Latvijas poteciālu - lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības un to auglību, kā arī iniciatīvas bagāto lauku cilvēku zināšanas. Norvēģi esot pārliecinājušies, ka centra dibinātāji savu darbību izvērš pareizi, jo sākuši ar informācijas uzkrāšanu, vispirms cenšoties izzināt, kāda ir tirgus konjunktūra.

Dubultie nodokļi nedrīkst būt

Atbildot uz žurnālistu un Anitas Peludes jautājumiem par to, kā viņi vērtē pastāvošo un kooperācijas procesu visai nomācošo dubulto nodokļu sistēmu mūsu valstī, Norvēģijas lauksaimniecības konsultanti atšķirībā no padomdevējiem, kas mūsu valstī ierodas no Briseles, centās nepārkāpt demokrātijas principus. Viņi paskaidroja, ka viņu valstī nodokļu lietas ir sakārtotas ar tādu aprēķinu, lai likumdošana neliktu šķēršļus lauksaimniecības attīstībai.

"Nav svarīgi, vai tas ir kooperatīvs, vai cita uzņēmējdarbības forma, Norvēģijā neko nedrīkst aplikt ar nodokli divreiz. Ja peļņu pilnībā iegulda uzņēmuma attīstībā, arī tad nodokļi nav jāmaksā," deklarēja Sigbjorns Smits. Lai nedraudētu izputēšana un varētu tomēr strādāt arī mūsu apstākļos, speciālisti rekomendēja veidot bezpeļņas SIA vai citādas organizācijas, kas censtos turēt iespējami augstas iepirkuma cenas un peļņu sadalītu zemniekiem, tādējādi ieinteresējot viņus sadarboties.

Lauksaimniecībai pietrūkst kapitāla

Ciemiņi pastāstīja, ka viņu valstī nav zemnieku partijas. Kādreiz gan tāda esot pastāvējusi, bet pēc tam sadalījusies un rezultātā izveidojusies Centra partija, kas pārstāvot lauksaimnieku intereses parlamentā. Taču tas nenozīmējot, ka zemnieki visi kā viens balso tikai par centristu kandidātiem. Taču vairākums to darot, un ar to esot pietiekami, lai laukiem, kas veido valsts seju, neviens nedarītu pāri.

Vaicāti par to, cik tāls ceļš, viņuprāt, mums līdz Eiropas savienībai vēl ejams, Sigbjorns Smits un Torgers Gjefsens saskatījās, pasmaidīja un tad sacīja, ka tiem esot ļoti grūti atbildēt. "Jums ir labs lauksaimniecības attīstības potenciāls, zinoši cilvēki, bet jums pietrūkst kapitāla. Tādēļ šis ceļš prasīs laiku," tāds bija viņu secinājums. Ciemiņi sacīja, ka mūsu tirgū un veikalos novērtējuši lielu ārzemju preču piedāvājuma klāstu. Tas esot tik nospiedošs, ka aizēnojot vietējos ražojumus, tanī skaitā lauksaimniecības produkciju. Norvēģijā gan cenšoties darīt, lai tā nenotiktu, jo konkurencei esot jābūt vismaz vienlīdzīgai un to esot iespējams nodrošināt ar dažādiem paņēmieniem.

Bet pats svarīgākais esot turēt prātā, ka laukiem jānodrošina ne tikai produkcijas audzēšana, bet visa nepārtrauktā ķēde, sākot ar ražošanu līdz pat pārstrādei un realizācijai. Lauksaimniekiem skaidri jāzinot, ko viņi grib sasniegt, bet to vadītājiem jāatceroties, ka cilvēki nav mašīnas, ka cilvēki laiku pa laikam ir jāmudina, lai viņiem nepārietu vēlēšanās strādāt.