Kurzemes Vārds

13:21 Piektdiena, 10. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Fotomākslinieka Jāņa Lādīša 70 mūža gadi 70 fotogrāfijās

Pēteris Jaunzems

Mans ir tas, ko esmu paveicis.

Jānis Lādītis

JĀNIS LĀDĪTIS ir ES FIAP - Starptautiskās fotomākslas federācijas mākslinieks un firmas "Būvmehanizācija" darba veterāns.

Kopš 1964.gada Liepājas Tautas fotostudijas aktīvs dalībnieks.

Piedalījies 50 starptautiskās izstādēs, izpelnoties atzinību un medaļas Spānijā, Lietuvā, Austrālijā un citur. Saņēmis Latvijas fotomākslas celmlauža Mārtiņa Buclera prēmiju.

Izveidojis pilsētā fotogrāfijas muzeju, par kuru viņu labā nozīmē apskaudis pat miljonārs no ASV.

Ilgus gadus vadījis Skolēnu interešu nama fotopulciņu, izskolojot vairākus desmitus jaunu fotocensoņu.

Ar plašu fotoizstādi atzīmēt sava mūža apaļās jubilejas fotogrāfijas vecmeistaram, fotosenlietu krājējam un fotomuzeja īpašniekam Jānim Lādītim kļuvis par skaistu tradīciju. Tā viņš rīkojās, kad bija apritējis pirmais pussimts, tā nosvinēja savu sešdesmitgadi, un nekāds izņēmums nav arī šis rudens, kad Starptautiskās fotomākslas federācijas mākslinieks (ES FIAP) atskatās uz septiņdesmit mūža gadiem. Taču šoreiz jubilejas ekspozīcija ir īpaša, jo katru radoši nodzīvoto gadu tajā atspoguļo tikai viena bilde. Turklāt visas tās, pošoties izstādei, sakopētas no jauna.

"Mans ir tas, ko esmu paveicis," kodolīgi saka autors. Tādu izstādes koncepciju viņš iecerējis, vēloties uzsvērt, ka fotogrāfija ir viņa esības sastāvdaļa un viss attēlos redzamais ir Jāņa Lādīša pasaule, ko viņš izdzīvojis un mīl. Neizskaistināta, raupja un dažkārt pat skaudri patiesa. Tāda, kā savulaik bijusi.

"Šeit katrā attēlā ir aizvadīto dienu elpa," teica mākslinieks Aivars Kalnarājs, Jāņa Lādīša darbnīcā iepazīstoties ar ekspozīcijai atlasītajām fotolapām. Bet kolēģis un retrofotogrāfs Vasilijs Borjajevs atzina, ka daudzi Jāņa Lādīša fotodarbi jau kļuvuši par klasiku.

Fotomākslinieka mūžs atklājas, sākot ar izstādes pirmajā attēlā skatāmo vientuļo un dūmos nomelnējušo pirtiņu, kur fotogrāfam bijis lemts piedzimt. Tad seko bilde, kas ataino, kā latvieši plēsa līdumus, lai iekoptu zemi. Arī šajos darbos Meistars nav bijis tikai vērotājs, desmit vasaru viņš aizvadījis, strādājot laukos, sējot un novācot maizi, kuru, tāpat kā visu, kas viņam bijis tuvs un dārgs, fotogrāfs iemūžinājis fotolentē. Kādā no attēliem redzams motokross. Arī šis sports reiz saistījis autoru, jo kādu brīdi Jānītis līdzīgi kā pasaules čempionam Serģim Rasmanis, braucis uz sacīkšu moča par tā dēvēto kantētāju. Redz', daudz netrūka, ka viņš būtu aizdrāzies pavisam citos ceļos un tādējādi pasaule pazaudētu izcilu fotomeistaru.

Kopš 1960.gada Jānis Lādītis dzīvo un strādā Liepājā, tādēļ prāva attēlu daļa viņa jubilejas izstādē veltīta būvēm, kuru celtniecībā viņš piedalījies, un labajiem cilvēkiem, ar kuriem kopā dalījis savas dienas un nedienas. Skatītājiem būs interesanti, jo daudzi no viņiem jubilejas izstādes bildēs ieraudzīs sev pazīstamus cilvēkus un varbūt pat sevi, jo Jānis Lādītis ar saviem neskaitāmajiem šaurfilmu un platfilmu fotoaparātiem ir bijis klāt visos mūsu pilsētai nozīmīgos notikumos un laiku griežos, bet viņa darbībā Jāni vienmēr atbalstījusi kundze Ārija, kas pelnījusi Tautas fotostudijas pateicību.

Gaviļnieks solīja, ka Latviešu biedrības namā atvērtās jubilejas izstādes apmeklētāji varēs iegriezties arī turpat izvietotajā fotomuzejā, kur sagādāti vairāki jauni eksponāti un izveidoti tematiski stendi par latviešu karavīriem un pirmo Valsts prezidentu Jāni Čaksti. Krājumi esot papildināti ar fotoaparātu "Leica" ar slaveno "Sumitar" objektīvu, ko viņam atsūtījusi brālēna kundze Marija Lādīte no Kanādas.

Bet nelielā rakstiņa noslēgumā jāteic, ka ar šo izstādi nekas nebeidzas un daudz kas vēl priekšā. Novērtējot Jāņa Lādīša radošo nemieru Aivars Kalnarājs arī teica, ka fotomākslinieki savā ziņā esot līdzīgi skatuves māksliniekiem. Atšķirība esot tikai tur, ka vienus neārstējamus padarījusi skatuves putekļu saelpošanās, bet otrie nav vairs labojami laboratorijā ostīto ķimikāliju dēļ.