Kurzemes Vārds

21:38 Svētdiena, 31. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Liepājas Amatnieku biedrība mērķē uz starptautisko sadarbību

Indra Imbovica

Tikko aizvadītā gada nogale Liepājas Amatnieku biedrībai ievadīja jaunas sadarbības iespējas ārpus Latvijas un līdz ar to attīstību pašu mājās. Proti, Amatnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Ligita Reimane kopā ar mūsu pilsētas autobrālības pārstāvjiem Andri Skābi un Māri Petruku decembra otrajā pusē vienu nedēļu pavadīja Vācijā, kur tikās ar Reinas-Mainas Amatniecības kameras vadītājiem Dr.Georgu Fridrihu un Tanju Lindenu-Vēberi, kuri iepazistināja ar vairākām Vācijas pilsētu amatniecības skolām, darbnīcām un mācību centriem.

Viesošanās Vāczemē tika apvienota ar tīri praktisku mērķi - Liepājas amatnieki, tautas daiļamatmeistari, arī SIA "Jaunliepājas dzirnavas", ar saviem darinājumiem un izstrādājumiem piedalījās arī ikgadējā Ziemassvētku tirgū Darmštatē. Šajā pašā laikā otra amatnieku un daiļamatmeistaru grupa ar savu produkciju - rotām, pinumiem, ādas izstrādājumiem, tekstilmozaīkām, audumiem - devās uz Zviedrijas pilsētu Nīneshamnu. Arī tur bija sarīkota tikšanās ar amatniekiem, kopīga vakarēšana, viesošanās pie draugiem mājas apstākļos un darbnīcās. Par šajā skandināvu pilsētā atrastajiem draugiem liels paldies jāsaka zviedrietei Annai Iderotai, kura Liepājā viesojās aizvadītajā vasarā. Liepājnieki uzaicināja savus zviedru draugus amatniekus nākamvasar paviesoties mūsu pilsētā un aktīvi piedalīties Amatu dienas pasākumos.

Liepājas Amatnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Ligita Reimane pauda patīkamu pārsteigumu par vāciešu atsaucību, lielo ieinteresētību un vēlēšanos sadarboties ar mūsu pilsētas amatniekiem. Tā kā Liepājā tuvākā laikā tiks oficiāli nodibināta un Latvijas Amatniecības kamerā apstiprināta jauna mūsu Amatnieku biedrības sekcija - Autobrālība, kurā jau ir apmēram divdesmit biedru, tad Ligita Reimane kopā ar Andri Skābi un Māri Petruku galvenokārt apmeklēja un iepazinās ar autoremonta un autoskārdnieku darbnīcām Darmštatē, Frankfurtē un vēl vienā nelielā pilsētiņā, arī amatniecības izglītības centru. Autoremontniekiem ir svarīgi iegūt meistara sertifikātu un būt Latvijas Amatniecības kameras sastāvā, jo tas dod tiesības sadarboties ar apdrošināšanas firmām. Automašīna nekvalitatīva remonta dēļ nedrīkst apdraudēt cilvēka dzīvību.

Tādēļ liepājnieku īpašu interesi saistīja Amatniecības, izglītības un tehnoloģijas centrs Frankfurtē, kurā apmāca zeļļus un meistarus, rīko kvalifikācijas paaugstināšanu, seminārus, pārkvalifikāciju, kurai vācieši pievērš sevišķu uzmanību. Pārsteidza, ka šajā centrā tiek apmācīti tādu ļoti dažādu, pat pilnīgi it kā nesavienojamu profesiju pārstāvji kā skārdnieki, metinātāji, elektriķi un frizieri, miesnieki, konditori, drēbnieki, un... zobu protēzisti.

Kā pēc brauciena uz Vāciju pastāstīja Andris Skābe, tad profesionālā darba izpildījumā vācieši nebūt nav labāki par mums, cita lieta ir remontdarbu tehnika, par kādu mēs pagaidām varam tikai sapņot. Mums ļoti saistoši ir arī tas, ka jaunā tehnoloģija, teorija cieši saistīta ar praksi, proti, ar jaunākajiem sasniegumiem amatnieki tiek teorētiski iepazīstināti semināros, un tūlīt pēc tam visu apgūst darbnīcās. Tādējādi meistari ne mirkli neatpaliek no reālās dzīves, turklāt viņi dažādos semināros regulāri papildina savu kvalifikāciju, būtībā notiek nepārtraukta mācīšanās. Un mācību centri, darbnīcas sadarbojas ar ražotājfirmām, viņu rīcībā nonāk visi jaunākie auto, motociklu un velosipēdu modeļi, detaļas, krāsas utt.

Liepājas Amatnieku biedrība aicina savus biedrus un interesentus 5.janvārī 48.arodvidusskolas telpās, Graudu ielā ielā 42, noskatīties Vācijā un Zviedrijā uzfilmētos videoierakstus un uzņemtos fotomateriālus. Tad arī tiks apspriestas turpmākās sadarbības iespējas ar ārzemju partneriem. Līdz tam, cerams, būs pabeigts speciālistu vēsturiskās mājas Bāriņu ielā 33 (tur tagad atrodas biedrības mājvieta) tehniskā stāvokļa novērtējums, sakārtotas telpas, savākts un izveidots biedrības vēstures materiāls utt., jo šim projektam finansiālo atbalstu 1100 latu apmērā piešķīra Kultūrkapitāla fonds.