Kurzemes Vārds

21:48 Svētdiena, 31. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Trakumsērgas izplatībā pirmajā vietā valstī

Pēteris Jaunzems

Liepājas rajonā pērn konstatēti 59 saslimšanas gadījumi ar trakumsērgu. Kā secināja Veterinārās pārvaldes epizootoloģe Aivita Vītoliņa, tas ir vairāk nekā citos Latvijas rajonos.

Arī salīdzinājumā ar 1999.gadu, kad Liepājas rajonā reģistrētas tikai divas saslimšanas, pieaugums ir milzīgs. Pērn visbiežāk (21 gadījums) trakumsērgas vīrusa izplatītājas bijušas lapsas. Daudz neatpaliek viltīgie jenotsuņi (17). Četrreiz slimība reģistrēta caunām, trīs gadījumos ar to slimojuši āpši, vienreiz - bebrs. No mājdzīvniekiem visbiežāk inficējušies suņi (7) un kaķi (5). Vienu reizi ar trakumsērgu saslima govs. Tas notika septembrī Kalētu pagastā. Visvairāk saslimšanas gadījumu reģistrēts Vaiņodes pagastā, kur arī novērots lielākais meža dzīvnieku blīvums. Par to, ka slimību iznēsājošo meža zvēru skaits ir liels, rāda fakts, ka puse no pārbaudītajiem dzīvniekiem izrādījusies inficēta. Tas nozīmē, ka piesardzība kontaktos ar faunu nav lieka. Trakumsērgas izplatīšanās dēļ Liepājas Vides veselības centrs potējis tos cilvēkus, kuri vairāk vai mazāk bija nonākuši kādā saskarsmē ar inficētajiem dzīvniekiem.

Sērgas izplatības ziņā neko labāks par novembri, kad fiksēti 10 saslimšanas gadījumu, nebija decembris (9). Aivita Vītoliņa teica, ka slimotāji galvenokārt bijuši jenoti un lapsas. Tikai divreiz trakumsērga konstatēta mājdzīvniekiem. Kā jau to var sagaidīt, ar meža dzīvniekiem kontaktos visbiežāk nonāk suņi. Taču tas nav to klejošanas dēļ. Ar trakumsērgu inficētie jenoti un lapsas ieklīst zemnieku sētās, kur modrie māju sargi tos pagalmā parasti arī nokož.

Komentējot aizvadīto gadu un bīstamās slimības neparasti spēcīgo uzliesmojumu rajonā, Veterinārās pārvaldes priekšnieks Zigurds Kārkliņš sacīja, ka faktā neredz sava dienesta darbinieku nopelnus. To drīzāk varot nosaukt par apstākļu sakritību. Pirmkārt, trakumsērga mēdzot cikliski atkārtoties, un tās perioda ilgums ir četri līdz pieci gadi. Otrkārt, noticis tā, ka sērgas cikla maksimuma brīdis šoreiz sakritis ar meža dzīvnieku vakcinēšanas uzsākšanas otro gadu, bet saskaņā ar vācu kolēģu novērojumiem gados pēc vakcinēšanas slimības izpausme uz kādu laiku saasinoties, lai pēc tam noplaktu. Treškārt, meža dzīvnieku novērojumi rādot, ka lapsu skaits rajonā trīskārt pārsniedz pieļaujamo normu. Kaut arī Kārkliņa kungam par to ziņu neesot, viņš uzskatot, ka mežos arī jenoti ir savairojušies vairāk, nekā to drīkstētu būt. Turklāt slimības saasināšanās nav reģistrēta tikai Liepājas rajonā vien, arī kaimiņos, Kuldīgas pusē, aina šajā ziņā esot ļoti līdzīga.

Šajā gadā Veterinārās pārvaldes speciāliste prognozēja trakumsērgas izplatības samazināšanos. Tas, bez šaubām, nenotikšot tikai pats no sevis. Jau veiktas vairākas meža dzīvnieku, īpaši lapsu, vakcinēšanas akcijas. Tādu sarīkot paredzēts arī 5. un 6. janvārī, kad veterinārajam dienestam palīgā dosies rajona mednieki un meža sardzes darbinieki. Mežos pie lapsu alām viņi paredzējuši izlikt kapsulas ar vakcīnu. Rietumvalstu pieredze rādot, ka šādas akcijas ir visai rezultatīvas un slimību izdodas uzveikt, taču, lai sasniegtu jūtamus rezultātus, tām jānotiek daudzkārt.