Kurzemes Vārds

22:44 Svētdiena, 31. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Ar stihijām jācīnās uz ielām un tiesas zālē

Kirils Bobrovs, Gundars Matīss, Ints Grasis

Ceļu un ietvju uzturēšana ziemā. Par to runāts un rakstīts daudz un bieži. Ziema dažkārt ir visai karsts darba posms ceļu uzturēšanas dienestiem, kas spiesti ievērojami patukšot savu budžetu, citādi pretī var saņemt apsūdzību par nelaimes izraisīšanu, autobraucēju pārmetumus un sliktu slavu. Sniega tīrīšanas, savākšanas, arī ceļu kaisīšanas tehnikai jābūt gatavai gan dienā, gan naktī, jo gribas ticēt, ka beigušies tie laiki, kad varēja atrunāties ar neparedzētām dabas stihijām, kas patiesībā, ja laiku pa laikam ielūkojas kalendārā, nav nemaz tik stihiskas, bet gan cikliskas.

Pa maģistrālēm - kā Dievi, pa šķērsielām - kā pingvīni?

Aptaujājot autovadītājus un gājējus, veidojas kopiespaids, ka situācija salīdzinājumā ar atjaunotās Latvijas valsts pirmajiem gadiem ir uzlabojusies, taču arī šajā ziņā, tāpat kā daudzās citās saimnieciskajās jomās, nebūt ne viss ir labākajā kārtībā. Un par to cilvēkiem droši vien ir pamats būt neapmierinātiem.

Vairākiem šoferiem gan šķita, ka Liepājas pilsētā vecā gada beigās, kad nokrišņu daudzums bija ievērojams, ceļu uzturētāji kādu laiku ieņēma nogaidošu pozīciju, it kā gaidot, ka sniegs tūdaļ sāks kust, un dažās vietās sāka darbu tikai tad, kad situācija uz brauktuves kļuva sarežģīta. Taču amatpersonas uzskata, ka Ceļu pārvaldes darbuzņēmējs - valsts akciju sabiedrības "Kurzemes ceļi" 4.rajons - darbus uzsāka laikus.

Objektīvi jāatzīst, ka pilsētas galvenās maģistrāles un Rožu iela, kurā atrodas Pilsētas dome un arī pilsētas galvas Ulda Seska dzīvesvieta, bija notīrītas, tādēļ no Autobusu parka un firmām, kas nodrošina maršruta taksometru kustību, sūdzību nebija, taču pietika nogriezties no galvenajiem ceļiem, kā tūdaļ nācās cīnīties ar sniega sanesumiem, spoguli vai iespaidīgām ūdenskrātuvēm, ja sniegs izkusis.

SIA "Liepājas tūre" direktors Jānis Beļaks, kura uzņēmums veic pasažieru pārvadājumus Liepājā un rajonā, "Kurzemes Vārdam" sacīja, ka, viņaprāt, ceļu uzturēšanas dienesti savu darbiņu gadumijā paveikuši labi un viņam par sliktiem ceļa apstākļiem nav sūdzējies neviens autovadītājs. Līdzīgās domās bija arī taksometru firmas "Vārtāja" īpašnieks Viktors Stirna, kas pats strādājis Jaungada naktī, un galvenie ceļi bijuši izbraucami.

Vasaru ziemā nesola

Situāciju ietekmēja gaisa temperatūra, taču sniegs nekusa visai ātri, dažviet gājēji bija spiesti pārvarēt lielas peļķes, bet tas savukārt saistīts ne tik daudz ar ziemu, cik ar aizsnigušajām teknēm un notekūdeņu šahtām, par kuru tīrīšanu neviens nebija parūpējies, bet lietusūdeņu kanalizācija, kā zināms, pie mums nav labākajā kārtībā, taču tas ir kapitāls darbs, un sētnieks tur nespēs palīdzēt.

Ceļu pārvaldes direktors Edgars Rāts aizvakar telefonsarunā vēlreiz vēlējās pievērst mūsu lasītāju uzmanību ielu tīrīšanas efektīvākai tehnoloģijai ziemā. Ar to bija domāta ielu brauktuves nobārstīšana ar smilts un sāls maisījumu. Tādēļ izveidojusies putra viegli notīrāma no ar pārvaldes rīcībā esošo tehniku, un tādā veidā šo operāciju var atkārtot daudzas reizes. Ja pirmo sniegu pacenstos novākt uzreiz, noteikti izveidotos nelīdzenumi. E.Rāts atzina, ka visgrūtākā bija 31.decembra diena, taču uzsvēra arī to, ka apkalpojošā uzņēmumā ieviestas diennakts dežūras un nepieciešamos pasākumus veic, vadoties pēc apstākļiem, un nevar būt runas par līdzekļu ekonomiju. Saruna nobeigumā viņš pajokoja, ka vasaras apstākļus pagaidām solīt nevarot.

Ir arī dažas citas nianses. Aizvakar vakarā vietām mums nācās pārvarēt sniega putru cerībā, ka no rīta tās vairs nebūs, taču tā ņēma un sasala. Daba tikai par vienu grādu pēc Celsija nebija attaisnojusi cerības! Ko lai vaino? Vai sētniekus? Tas ne vienmēr ir taisnīgi, jo pie mums ir daudz nevienam nepiederošu ietvju. Piemēram, pie visiem neapbūvētiem zemes gabaliem J.Raiņa ielā. Kam jākopj šīs ietves, nav zināms, bet pati īpašnieku meklēšanas problēma jau ir daudzus gadus veca. Un tā būtu jārisina nevis tagad, bet gan vasarā.

Aicina meklēt taisnību tiesā

Jau rakstījām, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī darba netrūka Centrālās slimnīcas Traumpunkta darbiniekiem. Kopumā reģistrētas 38 dažāda veida traumas. Ne mazums cilvēku bija krituši uz slidenajām ielām, gūstot dažādus savainojumus. Daži iedzīvotāji ar "Kurzemes Vārda" starpniecību vēlējās noskaidrot, vai amatpersonas, kas atbildīgas par to, lai brauktuves un ietves būtu pienācīgi sakārtotas, nokaisītas ar smiltīm, nevar sūdzēt tiesā, lai saņemtu kompensāciju par iegūtajām traumām un darba kavējumiem.

Zvērināts advokāts Pēteris Pupiņš uzskata, ka to noteikti var darīt. Vismaz teorētiski tas ir iespējams, taču praktiski šo iespēju izmanto maz cilvēku. Taču, lai vērstos tiesā, ir jāievēro daži priekšnoteikumi. Ja, piemēram, kāds gājējs ir nokritis uz slidenas ietves un salauzis roku, viņam vajadzētu pieaicināt lieciniekus, kas parakstītu vietas apsekošanas aktu. Tiem nemaz obligāti nav jābūt policijas darbiniekiem. Dokumentā būtu jānorāda, kādā stāvoklī bijusi ietve, kur noticis negadījums, minēt dienu, stundu, aprakstīt laika apstākļus, novērtēt apgaismojumu, citas svarīgākās detaļas, bet pēc tam liecinieki tiesā varētu vēlreiz atkārtot, ka trauma iegūta tieši šādos, kādam gājējam nelabvēlīgos un no viņa neatkarīgos apstākļos.

Advokāts teica, ka, iesniedzot prasību par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, sūdzētājam ir lielas izredzes uzvarēt tiesas procesā. Šāda veida prāvas ir visai izplatītas pasaules attīstītajās valstīs, taču pie mums cilvēki reti vēršas tiesā. Pupiņš uzskata, ka tas ir tikai laika jautājums. Līdzīgi varētu rīkoties arī autovadītāji, kuriem regulāri nākas stūrēt pa slidenām, piesnigušām un nekaisītām ielām. "Ja es nepārsniedzu pieļaujamo braukšanas ātrumu un bremzējot no manis neatkarīgu apstākļu dēļ automašīna ietriecas stabā, man ir visas tiesības prasīt kompensāciju no dienestiem, kas atbild par ceļu uzturēšanu pienācīgā kārtībā un ar kuriem noslēgti konkrēti līgumi. Šajā gadījumā gan nepieciešams izsaukt arī Ceļu policiju. Advokāts tomēr atzina, ka tiesāties ar valsts un pašvaldības iestādēm ir visai grūti, jo amatpersonas reti vēlas atzīt savu vainu. Taču, ja, piemēram, no kāda privātīpašnieka mājas jumta nokrīt lāsteka un savaino garāmgājēju, nama saimnieks parasti bez īpaši garām sarunām atzīst savu vainu.

Pirmā uzvara varētu iedrošināt cietušos

Par to, ka pašvaldība reti atzīst savu vainu, radot iedzīvotājiem materiālus zaudējumus, pagājušajā gadā "Kurzemes Vārda" korespondentam bija iespēja pārliecināties kādā tiesas sēdē. Namu pārvalde bija nolīgusi firmu, kas vienam no O.Kalpaka ielas daudzstāvu namiem mainīja jumta segumu. Celtnieki uzklāto skārda lokšņu malas bija nostiprinājuši ar betona bluķiem. Kādā ziemas vakarā, kad ārā plosījās stiprs vējš, viens no bluķiem nokrita no jumta un uzgāzās uz sētā novietotas automašīnas. Namu pārvalde nekādi nevēlējās atzīt, ka māja ir tās īpašums, un arī Pilsētas domes jurists nepiekrita, ka tas bijis acīm redzams nolaidības fakts. Tiesas sēdi nācās atlikt, lai vāktu papildus pierādījumus.

7Tāpat pirms vairākiem gadiem neveicās kādam citam autoīpašniekam, kura spēkrats avarēja uz applūdušas Liepājas ielas. Automašīnas ritenis ietriecās vaļējā kanalizācijas lūkā, aizdegās salons, un liesmas aprija vērtīgu videotehniku, kas atradās automašīnā. Dienests, kas bija atbildīgs par kanalizācijas šahtu stāvokli, uzskatīja, ka tā darbinieku vaina nav pierādīta, jo, iespējams, kāds ļaundaris pirms tam šahtas vāku nozadzis.

Viens no aptaujātajiem juristiem arī piebilda, ka cīņa par zaudējumu piedziņu no valsts un pašvaldības iestādēm parasti ir grūta arī tāpēc, ka amatpersonu rīcībā ir pašu izstrādātie normatīvie akti, kas nosaka, cik ilgā laikā pēc sniega uzkrišanas brauktuvēm jābūt nokaisītām, pēc cik ilga laika tās atkal jāapseko, kā arī citas atrunas. Iespējams, kādam uzņēmīgam cilvēkam, kas citu vainas dēļ nokļuvis nelaimē - guvis traumu, sabojāts viņa īpašums, beidzot vajadzētu uzvarēt kādā tiesas prāvā. Tas iedrošinātu citus un mazinātu amatpersonu pārliecību, ka mirstīgie pret viņiem ir bezspēcīgi. Jurists arī ieteica paraugprāvai nolīgt labu advokātu, jo bez kompetenta speciālista palīdzības cīņa, visticamāk, varētu būt nesekmīga.