Kurzemes Vārds

02:57 Otrdiena, 7. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Liepājas jaunumi

Viesosies kamerkoris "Ave sol"

Svētdienas pēcpusdienā Sv.Trīsvienības baznīcā ar koncertu Dievam un cilvēkam viesosies izcilais kamerkoris "Ave sol", tā mākslinieciskais vadītājs Imants Kokars, diriģents Uldis Kokars un ērģelnieks Roberts Hansons. Garīgās mūzikas programmu ievadīs baroka mūzikas un ērģeļspēles lielmeistara J.S.Baha "Fantāzija Sol mažorā". Koncertā skanēs gan pārbaudītas skaņu pasaules klasiskās vērtības, gan mūsu laikabiedru devums garīgās mūzikas jomā. Arī V.Olbraita pārsteidzošā skaņu glezna "Allelujā!", J.Votņanska "Rorando coeli", K.Monteverdi vērienīgais "Lauda Jerusalem, Dominum", krievu mūzikas dižgaru S.Rahmaņinova "Blagoslovi, duše moja, Gospoda" un P.Čaikovska "Angel vospijaše", filipīnieša R.Delgado "Sv.Franciska lūgšana", romantiķa F.Lista "Ave Maria". Starp citu, kamerkora "Ave sol" izpildījumā būs iespēja dzirdēt arī latviešu komponistu skaņdarbus, bet koncerts izskanēs ar G.F.Hendeļa svinīgo un pacilājošo "Allelujā!". Jāpiebilst, ka tas būs labdarības koncerts ar ziedojumiem baznīcai un to atbalsta "Ave sol" ģenerālsponsors firma "Linda Grupa".

Mazā Ērika pirmā personālizstāde

Liepājas domes vestibilā pašreiz apskatāma vienpadsmit gadu vecā Ērika Ķergalvja pirmā personālizstāde. Vairāk nekā desmit krāsainos darbiņos zēns atspoguļo aizraujošo bērna pasauli ar dzīvnieciņiem, cirka māksliniekiem, sauli un dabu, ar nākotnes fantāzijas ainām. Ēriks mācās zīmēšanu un gleznošanu pie mākslinieces Velgas Gūtmanes viņas privātstudijā Kristīgajā pamatskolā. Tagad zēns, mācoties Centra sākumskolas 4.klasē, pastiprināti apgūst angļu valodu un ir aizrāvies arī ar austrumcīņas veidu aikido.

Zviedri iepazīst medicīniskās aprūpes iespējas

Šodien un rīt Centrālajā slimnīcā, arī Priekules un Aizputes slimnīcās uzturas veselības aprūpes organizēšanas speciālisti no Zviedrijas, lai izpētītu šejienes slimnīcu piedāvājumu un iespējas nodrošināt pilnvērtīgu medicīnisko aprūpi reģiona iedzīvotājiem. Liepājas slimnīcā zviedru kolēģi tiksies ar vairāku nodaļu vadītājiem, arī speciālistiem. Vizītes nolūks ir finansēt reģiona veselības aprūpes projekta izstrādi.

Rīgas mediķi pieredzes apmaiņā

Metalurgu slimnīcā bija ieradušies sejas un žokļu ķirurģijas speciālisti no Rīgas - Medicīnas akadēmijas pasniedzēji un klīniku vadītāji, lai iepazītos ar ausu, kakla un deguna slimību ārstēšanas moderno aparatūru, ar kuru var veikt operācijas ar mūsdienīgām metodēm. Speciālists Ādolfs Svolaks viesiem parādīja četras operācijas ar jauno aparatūru. Šobrīd metalurgu slimnīca Latvijā ir vienīgā, kur šādas operācijas veic, un galvaspilsētas kolēģiem tā bija pieredzes apmaiņas vizīte.

Apstiprināta Piekrastes attīstības aģentūras direktore

Ekonomikas ministrijas Valsts investīciju departamenta direktore Gaļina Kaņejeva apstiprināta par Baltijas jūras Piekrastes attīstības aģentūras direktori, informēja domes Preses dienests. Baltijas jūras Piekrastes plānošanas reģiona padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir Liepājas domes priekšsēdētājs U.Sesks, parakstījis darba līgumu ar G.Kaņejevu. Viņa beigusi Talsu 1.vidusskolu, apguvusi ekonomiskās kibernētikas specialitāti Latvijas Universitātē. G.Kaņejeva izveidojusi valstī investīciju plānošanas sistēmu, kopā ar Brakfordas universitātes projektu plānošanas centru izstrādājusi mācību programmu "Projektu cikla vadība". G.Kaņejeva amatam izraudzīta konkursa kārtībā no 27 pretendentiem. Kopš pagājušā gada septembra Baltijas jūras Piekrastes plānošanas aģentūras direktora pienākumus pildīja Liepājas domes projektu koordinators Gunārs Ansiņš.

Ierobežo krauķu koloniju Līvas kapos

Kapsētu pārvaldes direktors Uldis Stelmakers informēja, ka pabeigta koku apzāģēšana Līvas kapos un šobrīd kapsēta atbrīvota no krauķu ligzdām. Darbus veica Labiekārtošanas sabiedrība. Krauķu novērošana Līvas kapos turpināsies. Kā jau rakstījām, starp pašvaldību un Latvijas Ornitoloģijas biedrību pērn tika noslēgts līgums par situācijas izpēti, analīzi un rīcības plāna izstrādi. Visu darbu veikšanai pašvaldība piešķīra finansējumu - 5544 latus.

Sabīne - "Varavīksnes" krustmāte

Bērnu vidū populārajai Jaunliepājas bibliotēkai tagad ir arī savs vārds - "Varavīksne". Lai noskaidrotu, ar ko mazajiem lasītājiem asociējas grāmatu krātuve, bija izsludināts pat konkurss. Bērni bibliotēku piedāvāja nosaukt par "Grāmatu tārpiņa paradīzi", "Visforšāko" un "Vismīļāko", taču par piemērotāko atzina nosaukumu "Varavīksne". To izdomāja Sabīne Oskirko. Meitene mācās Draudzīgā aicinājuma 5.vidusskolas 4.d klasē. Bibliotēkā viņai ļoti patīk, Sabīne visvairāk lasa grāmatas par dzīvniekiem un pasakas, bet tikpat labi viņai patīk skatīties žurnālus un iedziļināties enciklopēdijās. "Vārdu "Varavīksne" izvēlējos tāpēc, ka bibliotēkā ir tikpat daudz un skaistu grāmatu, cik skaista un krāšņa ir varavīksne," teica Sabīne. Bibliotēkas darbinieki krustmāti sveica ar dāvaniņām.

"Lielie stāstnieki" no "Ķoča"

Mākslinieciskās jaunrades centra "Vaduguns" folkloras kopas "Ķocis" trīs dalībnieki - Ilze Sproģe, Kaspars Saulgoze un Līga Lasmane piedalījās stāstnieku konkursā Rīgā. Bērni bija sagatavojuši pasaku, atgadījumu no dzīves, anekdoti vai spoku stāstu. Visi trīs ieguva "Lielā stāstnieka" nosaukumu un diplomu. Līga un Kaspars saņēma piemiņas balvas par piedalīšanos anekdošu maratonā. Bet arī pārējiem "Ķoča" dalībniekiem šis laiks ir spraigs. Bērni piedalījās K.Baronam veltītajā sarīkojumā, kurā kopā ar pārējiem "Vaduguns" dziedošajiem ansambļiem dziedāja latviešu tautas dziesmas. Draudzība izveidojusies ar jauno folkloras kopu, kuru vada Z.Bērtiņa un ar kuras dalībniecēm "Ķocis" iedziedāja Meteņus.

Aicina laikus domāt par ceļošanu

Tuvojoties pavasarim, arvien vairāk cilvēku sāk domāt par ceļošanu ārpus Latvijas robežām. Robežsardzes Liepājas pārvaldes priekšnieks Dainis Lūks aicināja iedzīvotājus pārliecināties, vai ir kārtībā visi ceļošanai vajadzīgie dokumenti. Nereti esot tā, ka cilvēki pazaudējuši pases, par to paziņojuši policijai, bet pēc tam nozaudētie dokumenti atradušies. Tikai uz robežas atklājas, ka informācija par dokumentu nozaudēšanu ievadīta centrālajā datu bāzē un pase skaitās nederīga.

Veidos Militārās policijas apakšvienību

Tuvākajā laikā Militārā policija varētu saņemt juridiskas personas statusu, vakar aģentūru LETA informēja Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums. Viņš arī pastāstīja, ka paredzēts veidot atsevišķas Militārās policijas struktūras Liepājā, Alūksnē, Rīgā un Ādažos. Militārā policija nodarbojas ar sabiedriskās kārtības uzturēšanu, objektu apsardzi, konvojēšanu un militāra rakstura izziņu izdarīšanu.

Lampas, kas neatbilst standartam

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atkal saņēmis informāciju par precēm, kas bīstamas patērētāja drošībai. Sienas un griestu lampa "Luminos" (modelis PL5411/PT, ražots Slovēnijā) ir elektrotriecienbīstama, jo metāla korpusa termoizturība neatbilst standartam. Tāpat sienas prožektors ar gaismas sensoru "HM Mulner" (modelis MD522, ražots Slovēnijā) ir elektrobīstams, jo plastmasas daļu termoizturība neatbilst standartam.

Cieņā dzērvenes un rutki

Kā Pētertirgū sacīja kāds aukstajos vējos nosalis pārdevējs, "tirgus ir tirgus, nekad nevar zināt, kā mainīsies situācija". Šobrīd ļoti pieprasīti ir melnie rutki un dzērvenes. Kādēļ? Kopā ar medu tās ir ļoti labas zāles saslimušajiem. Par dzērveņu kilogramu prasa 1 latu 30 santīmu, bet par rutkiem 25 santīmus. Var iegādāties arī žāvētos ābolus, kilograms šā dabīgā un veselīgā garduma maksā 1 latu 50 santīmu. Tiem, kuriem kārojas mājās marinētie gurķi, arī tos var atrast tirgus laukumā - trīslitru burka maksā 1 latu 70 santīmu. Paštaisītu, sālītu skābeņu puslitra burciņa maksā 50 santīmu. Olu pārdevējiem arī pircēju netrūkst. Var izvēlēties vai nu Iecavā, vai Nīcā dētās olas, kas ir par dažiem santīmiem lētākas. Iecavas ekstraklases desmit olu maksā 59 santīmus, bet pašas mazākās, jauno vistiņu dētās - 41. Vēl nesen gan tās maksāja tikai 37 santīmus.

Kā dzīvot tālāk

Vakar namu pārvaldē "Vecliepāja" bija saaicināti liepājnieki, kas nesen cieta ugunsgrēkā Kungu ielā 11. Vajadzēja aprunāties, kā kopā pārvarēt nelaimi un ko konkrēti darīt. Sapulci vadīja direktors Aivars Priedols. Izskaidrojumus sanākušajiem sniedza namu pārvaldes jurists Juris Jirgens, Pašvaldības īpašuma apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Aivars Kaņka un Pilsētas domes izpilddirektora vietnieks Edvīns Drigins. Daudz kas vēl paliek neskaidrs, taču izskatās, ka gan "Vecliepāja", gan dome ir gatava darīt visu nepieciešamo cietušo labā. Savu atbalstu solīja arī Sociālās palīdzības centrs. Vispirms jārisina jautājumi par ēkas ekspertīzi, tās atjaunošanas izmaksām, atbilstošu pagaidu mitekļu ierādīšanu.

"LMT" pazemina tarifu

Vakar "Kurzemes Vārds" saņēma firmas "Latvijas Mobilais telefons" informāciju par tarifu kārtējo pazeminājumu. Tie stājas spēkā šodien. Sarunas dienas laikā ir lētākas par 21 procentu, bet vakarā - par 10. Tagad šie tarifi ir attiecīgi 0,1298 un 0,1062 lati par minūti, ieskaitot PVN. Informācijā uzsvērts, ka tā nav manipulācija ar sabiedrisko domu, bet gan pārdomāta firmas rīcība. Tāpat paziņots, ka no 12. līdz 24. martam firma piedāvās bezmaksas pieslēgumu savam tīklam. Tās abonentu kopējais skaits jau sasniedzis 272 238.

Vienojas par aizsargjoslu izciršanu

Vakar Liepājas Reģionālās vides pārvaldes inspektore M.Kaminska, Grobiņas Pilsētas domes izpilddirektors H.Poprockis un grobiņniece G.Klints vienojās par aizsargjoslas 10 metru platumā izciršanu (no trim pusēm) ap Grobiņas atkritumu izgāztuvi. Jo tā ir pārpildīta, un, tuvojoties ugunsnedrošajam laikposmam, rodas pamatotas bažas, ka var izcelties ugunsgrēks. Aizsargjosla jāizveido līdz 15.aprīlim. Pēc tam Reģionālā vides pārvalde ar Grobiņas pašvaldību risinās jautājumu par novadgrāvja izveidi ap izgāztuvi.

Iebilst pret tenisa laukumu pārsedzes projektu

Šonedēļ vēl turpinās sabiedriskā aptauja par Jūrmalas parkā esošo tenisa laukumu apjumšanu. Redakcija saņēma vēstuli, ko parakstījuši 100 liepājnieku un kas iesniegta arī domē un Pašvaldību lietu komitejai Saeimā. Tajā izteiktas 17 iebildes pret slēgto tenisa laukumu būvniecību Jūrmalas parkā. Vēstules autori uzskata, ka iecerētajam objektam nebūs videi piemērota būvapjoma, ka tā vizuālais izskats nav piemērots parkam, ka ar to tiks radīta pārslodze vienam parka rajonam, palielināsies autostāvvietu skaits parkā, projektā nav risināti apkures jautājumi, netiek runāts par komunikāciju un tehnisko būvju izveidi utt. Vēstulē arī norādīts, ka nav atrisināts parka kā aizsargājamas teritorijas statuss. Iebildumi ir arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai. Vēstulē, ko parakstījis inspekcijas vadītāja vietnieks J.Asaris, ir teikts: "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izskatījusi piedāvāto tenisa kortu rekonstrukcijas priekšlikumu Jūrmalas parkā Liepājā, kur paredzēts celt piepūšamu pārseguma konstrukcijas būvi (36×71m, augstums 10 m), kas ir vienveidīga, salīdzinājumā ar esošajām parka būvēm gigantiska, arhitektoniski vienmuļa un parka plānojuma struktūru degradējoša. Ņemot vērā minēto, iesniegtais rekonstrukcijas priekšlikums no kultūras mantojuma saglabāšanas un arī estētiskā viedokļa ir noraidāms."

Amatniecības kameras 65.jubilejā - arī liepājnieki

Otrdien Rīgā, Latvijas Amatniecības kameras 65.jubilejas svinīgajā sarīkojumā Mazajā ģildē, to simts amatbrāļu vidū, kas saņēma meistara diplomu, bija arī 13 liepājnieku, bet 50 zeļļu vidū - arī trīs mūsējie. Visi 16 no vienas - autotransporta cunftes. Pie tam mūsu jaunajam zellim Osvaldam Kalnišķim iekrita goda pilnais pienākums lasīt priekšā zeļļu zvērestu. Amatniecības kameras prezidents Vilnis Kazāks kavējās atmiņās, akcentējot, ka grūtākais bijis iegūt valsts uzticību. Kā "Kurzemes Vārdu" informēja Liepājas Amatnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Ligita Reimane, pirmo reizi šādas svinības apmeklēja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura klātesošo simpātijas ieguva ar savu īso, bet izsmeļošo, par amatniecības problēmām labi informēto uzrunu un piedalīšanos diplomu izsniegšanas ceremonijā. Prezidente teica arī pirmo tostu un, neskatoties uz savu ļoti ierobežoto laiku, atstāja autogrāfu uz visu 150 jauno meistaru un zeļļu diplomiem.