Kurzemes Vārds

11:12 Trešdiena, 1. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Apgriezti proporcionālā labklājība

Kaspars Migla

Par sfēru, kurā gan valsts, gan arī mūsu pašvaldība varētu darboties daudz aktīvāk, noteikti jāuzskata alkohola izplatīšana jeb, precīzāk, izplatīšanas normalizēšana. Kā rāda statistika, grādīgo dzērienu lietošana Latvijā rit uz nebēdu, bet lietošanas sekas par nebēdu nu nekādi nenosauksi.

Alkohola lietošanai iemeslus vienmēr var atrast, un, kad tie atrasti, valsts ar lielāko prieku nāk cilvēkam pretī. Šajā ziņā uz Eiropas fona Latvija droši var izcelties, jo solis no vēlmes līdz tās realizācijai ir izcili īss. Arī mūsu pilsētā alkohola lietotājiem grādīgās dziras meklēšanai velti laiks nav jātērē. Desmitiem diennakts veikalu katrā Liepājas nostūrī nodrošina sev labu peļņu, bet pircējam jūtami ietaupa laiku. No vienas puses, tas, protams, ir apsveicami.

"Kurzemes Vārds" jau vairākkārt ir rakstījis, ka reāli nedarbojas ierobežojumi, kas liedz iegādāties degvīnu jauniešiem, kuri vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu. Veikalnieks labi zina, ka tad, ja nepārdos viņš, pārdos viņa konkurents. Tādēļ bez jebkādiem šķēršļiem aug alkohola lietotāju jauna paaudze. Nesen publiskotajā Eiropas institūciju pētījumā secināts, ka Latvijas skolās arvien vairāk lieto alkoholu un citas atkarību izraisošas vielas. 1999.gadā alkoholu bija lietojuši 88 procenti 15-16 gadu veci jaunieši. Noteikti, ka Liepājas skolās šis rādītājs nav daudz tīkamāks.

Savukārt cits pētījums rāda, ka dažās Austrumeiropas valstīs trešdaļu 15-29 gadus veco vīriešu kapā iedzen alkohols, bet Eiropā kopumā spirts nebūtībā aizrauj ceturto daļu vīriešu. Satraukusies arī Pasaules veselības organizācijas ģenerālsekretāre Grū Hārlema Bruntlande. Viņa uzskata, ka alkoholisko dzērienu ražotāji mudina jauniešus uz žūpošanu, jo pēdējos gados šīs kompānijas par reklāmas objektiem arvien biežāk izvēlas jaunatni un reklāmas kampaņās iegulda milzīgus līdzekļus.

Nesen "LNT" kanālā uzstājās labklājības ministra Andreja Požarnova padomnieks, bijušais veselības valsts ministrs Viktors Jaksons. Viņš atklāti atzina, ka Latvijai pašreiz vispār nav nekādas alkohola politikas. Tas gan nenozīmē, ka valdītu bardaks, taču līdz sakārtotībai vēl tālu. No spirta rūpnieku un tirgotāju puses notiek ļoti liela lobēšana par labu visvieglākajiem un vienkāršākajiem tirdzniecības noteikumiem. Pat centās atļaut brīvi veikalos pārdot spirtu, apelējot pie tā, ka ļaudis jau tāpat pērk spirķiku, labāk to darīt legālās tirdzniecības vietās, nevis tirgū no darboņiem treniņbiksēs.

Dažādi nodokļi no alkohola un tabakas veido visai ievērojamu daļu valsts budžeta. Tādēļ, palielinoties grādīgo dzērienu patēriņam, pieaug arī ieņēmumi Valsts kasē. Loģiski būtu: vairāk naudas - lielāka labklājība. Taču, ja nauda nāk uz iedzīvotāju nodzeršanās rēķina, vai tad mēs varam runāt par labklājību?

Viena no aktīvākajām Latvijas pašvaldībām alkoholisma apkarošanas ziņā ir Valmiera. Daudzi atceras likumu batālijas, kad valmierieši nolēma aizliegt veikalos naktīs pārdot alkoholu. Aktivitāte šajā ziņā nav zudusi, un šomēnes pilsētas domes sēdē pieņemts aicinājums grozīt "Alkohola aprites likumu", nosakot aizliegumu visā valstī: no pulksten 24 līdz 7 veikalos spirtotos dzērienus nepārdot. Spriežot pēc Valmierā sasniegtajiem rezultātiem, ir nopietns pamats domāt, ka tādējādi arī visā valstī varētu samazināties noziegumu un letālu pārdzeršanos skaits. Arī Liepājā.