Kurzemes Vārds

08:07 Trešdiena, 8. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Pensijas

Pensiju sistēmas 2.līmenis ir klāt. Reģistrēt sāk jau martā

Līvija Leine

Jo tuvāk nāk jūlijs, kad jāsāk darboties pensiju sistēmas 2.līmenim, jo vairāk jautājumu rodas cilvēkiem, kuri tiks pakļauti šai sistēmai obligāti (līdz 30 gadu vecumam), kuri ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem un kuriem ļauts tai pievienoties pēc brīvas izvēles. Lai izskaidrotu šās pensiju sistēmas ieviešanas nepieciešamību un būtību, nesen Kuldīgā notika arī Labklājības ministrijas rīkots izbraukuma seminārs, uz kuru bija aicināti Kurzemes puses žurnālisti un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Kurzemes filiāļu darbinieki. Ar semināra dalībniekiem runāja Labklājības ministrijas Pensiju politikas un prognozes nodaļas vadītāja Inta Vanovska, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pensiju 2.līmeņa projektu vadītāja Laima Zīlīte un Pasaules bankas fondēto pensiju ieviešanas projekta vadītājs Ivars Ķirsons. Klāt bija arī sabiedrisko attiecību konsultante Pasaules bankas un Labklājības ministrijas sistēmas reformas projektam Vita Savicka.

Kāpēc vajadzīga pensiju sistēmas reforma?

Visi runātāji uzsvēra, ka galvenais, kāpēc radās nepieciešamība veikt pensiju reformu, ir Latvijas demogrāfiskā situācija. Mūsu valsts strauji noveco. Tas nozīmē, arvien vairāk kļūst to iedzīvotāju, kuriem pavisam drīz pienāks laiks saņemt pensiju. Taču tā nav tikai pie mums. Iedzīvotāju novecošanās vērojama arī Eiropā. Kā stāstīja Inta Vanovska, arī tajās valstīs, kur pašlaik pensionāri ir ļoti labi nodrošināti, pastāv iespēja, ka tie cilvēki, kuri maksā nodokļus šodien, var nesaņemt tik lielas pensijas, kādas tur ir tagad, jo tad, kad viņi aizies pensijā, vairs nebūs tik daudz sociālo nodokļu maksātāju, kā ir pašlaik.

Arī citās valstīs - Šveicē, Holandē, Zviedrijā - tiek pārveidotas pensiju sistēmas un ieviestas trīspakāpju pensiju shēmas. Pirmā pakāpe (līmenis) - paaudžu solidaritātes shēma: obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas veic (nodokļus maksā) visi strādājošie, no šīm iemaksām pensijas dala tiem, kas jau ir pensijā. Trešā pakāpe (jeb trešais līmenis) ir pensiju uzkrāšana ar privāto pensiju fondu starpniecību. Cilvēki paši atrod privāto pensiju fondu, paši tajā iemaksā naudiņu, bet privātais pensiju fonds to liek apritē (iegulda ražošanā, pērk vērtspapīrus, aizdod pret procentiem caur bankām utt.), lai saņemtu peļņu un cilvēku ieguldījumi tiktu palielināti. Otrā pakāpe (jeb otrais līmenis) apvieno gan pirmā, gan trešā pensiju līmeņa iezīmes. Nauda tajā ieplūst vai nu no obligātajām (līdz 30 gadu vecumam), vai no brīvprātīgajām (no 30 līdz 49 gadu vecumam) sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet tā tiek nevis izmaksāta tagadējiem pensionāriem, bet tiek uzkrāta atsevišķi individualizētos kontos. Tālāk to nodod līdzekļu pārvaldītājiem, kuri to investē ekonomikā, iegulda ilgtermiņa vērtspapīros, utt. Pusotru gadu pēc likuma stāšanās spēkā šos līdzekļus pārvaldīs tikai Valsts kase, no 2003.gada arī speciāli licencēti līdzekļu pārvaldītāji - ieguldījumu sabiedrības. Līdzekļu ieguldīšana vērtspapīros, ekonomikā notiks ar līdzekļu turētāju institūciju (resp.banku) starpniecību. Ivars Ķirsons apgalvoja, ka bankās noguldītie vērtspapīri nezudīs arī tad, ja banka bankrotēs. Tādā gadījumā šos vērtspapīrus nodos citas bankas pārraudzībā.

Kāds labums no tā būs pensiju sistēmas 2.līmeņa dalībniekam?

Seminārā atkal un atkal uzsvēra: tiem, kuri iesaistīsies pensiju 2.līmenī, būs lielākas iespējas saņemt lielāku pensiju. Ieguldot daļu sociālās apdrošināšanas iemaksu (2001.gadā 2 procentus no algas līdz 10 procentiem no algas 2010.gadā) finansu tirgū, radīsies iespēja veidot papildu uzkrājumus pensijai. Procentuāli tai peļņai, kas tiks gūta finansu tirgū, pieaugs arī 2.līmeņa pensijas apmērs, ko varēs saņemt līdz ar 1.līmeņa pensiju.

Prognozē, ka 1. un 2. līmeņa pensija kopā jauniešiem, kuri agri iesaistīsies šajā shēmā, varētu būt 70 procentu no agrāk nopelnītā. Tomēr, tā kā finansu tirgum ir raksturīgas svārstības, nav garantiju, ka īsā laikposmā būs iespējams gūt lielu peļņu, tāpēc gados vecākajiem cilvēkiem katram pašam ieteicams izlemt, vai piedalīties 2.līmenī, vai ne. Kā zināms, sociālās apdrošināšanas iemaksas no strādājošajiem iekasē, jau sākot no 15 gadu vecuma. Tāpēc nozīmīgs pēc gadu desmitiem var būt jebkurš lats, ko pat skolēns, students vai viņa darba devējs iemaksā sociālās apdrošināšanas fondā, pat par neilgu darbu vasarā.

Runātāji tāpat uzsvēra, ka šāda pensiju shēma veicinās arī valsts ekonomisko attīstību. Tātad paaugstinās arī visu valsts iedzīvotāju dzīves līmeni. Ka tas ir iespējams, savulaik apliecināja Čīle. Tā paša tagad par cilvēktiesību pārkāpumiem vajātā Pinočeta valdīšanas laikā daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām tika novirzīta ekonomikai, un valsts piedzīvoja līdz tam neredzētu un ļoti strauju ekonomisko uzplaukumu. Uzskata, ka arī Latvijā valsts fondēto pensiju shēmas kapitāls nākotnē varētu būt mērojams simtiem miljonos latu. Ja tos ieguldīs ražošanā, radīsies jaunas darba vietas, darba algas, un līdz ar to palielināsies arī pensijas.

Cik tas viss būs droši?

Šim jautājumam lielu uzmanību veltīja tieši Pasaules bankas fondēto pensiju ieviešanas projekta vadītājs Ivars Ķirsons. Viņš uzskata, ka pensiju 2.līmenis radīs cilvēkiem lielāku drošību vecumdienās. Tad, ja izrādīsies, ka valsts prognozes izmaksāt 1.līmeņa pensijas, ir neprecīzas, proti - neparedzēti samazināsies dzimstība, notiks darbaspēka negatīvā migrācija, var notikt arī tā, ka šīs 1.līmeņa pensijas var arī samazināt. Bet 2.līmenī uzkrātos līdzekļus nebūšot iespējams pazaudēt, jo par šo naudu tiešu atbildību uzņemas Valsts kase vai banka. Par šo naudu neviens vairs nevarēs pieņemt lēmumu, ka tā sociālo iemaksu maksātājam vairs nepienākas.

Viņš arī uzsvēra, ka 2.līmeņa pensija nebūs atkarīga no inflācijas un vidējās algas līmeņa valstī. Laika gaitā ir pierādīts, ka visā pasaulē finansu tirgus atdeve (arī parādzīmēm, vērtspapīriem utt.) ir augstāka, nekā ir inflācija un vidējās algas pieaugums.

Likums pieļauj daļu aktīvu (līdzekļu no 2.līmeņa iemaksām) ieguldīt arī ārvalstu akcijās. Attīstītās pasaules valstīs vidējā aktīvu atdeve, kas ieguldīta vērtspapīros, ir 6,5 procenti un vairāk gadā. Pamatā tam ir formula: augļi pelna augļus jeb nauda pelna naudu. Ilgtermiņā šai formulai ir milzīgs spēks. Tāpēc Ķirsona kungs mudināja visus, kas var, iesaistīties šajā 2.līmenī. Viņš izdarījis arī savus aprēķinus. Ja 100 latu iegulda šodien un ja peļņa ir 3 procenti gadā, tad pēc 30 gadiem cilvēks saņems 250 latu. Taču ar šādas peļņas iespēju cilvēks praktiski neko neiegūs. Pasaules prakse rāda, ka šie 3 procenti ir vidējais inflācijas pieaugums. Vienīgais labums - ieguldītājs inflācijas dēļ arī neko nezaudē, ieguldījuma praktiskā vērtība ir pasargāta un par to var nopirkt tikpat daudz mantu, cik bija iespējams pirms šiem 30 gadiem. Ja peļņa ir 7 procenti - pēc 30 gadiem ieguldītājs varētu saņemt 750 latu. Ja peļņa būs 10 procentu liela - 1750 latu. Tas iespējams tāpēc, ka arī procenti, par kuriem ik gadu pieaug ieguldījums, arī savukārt pelna procentus. Ķirsona kungs mudināja jau tagad jaunajiem cilvēkiem mācīties orientēties vērtspapīru tirgū, lai varētu izvēlēties to ieguldījumu sabiedrību, kura strādās ar stabilākiem un ienesīgākajiem vērtspapīriem.

Ieguldījumu sabiedrības būs iespējams mainīt reizi gadā. Līdz ar to uz jauno ieguldījumu sabiedrību tiks pārvesta arī iepriekšējā sabiedrībā ieguldītā nauda.

Tiem, kuri iekļausies 2.pensiju līmenī, būtu jāapgūst zināšanas arī par ieguldījumu plāniem. Ir trīs veidu ieguldījumu plāni: piesardzīgais, sabalansētais un aktīvais. Tie, kam patīk stabilitāte, var izvēlēties piesardzīgo, tas būs stabilāks, bez pārsteigumiem, tikai tad peļņa parasti ir zemāka. Tie, kuriem patīk riskēt, var izvēlēties aktīvāko - lielāks risks, bet arī lielāka peļņa.

Kas kontrolēs naudas turētājus un pārvaldītājsabiedrības?

Zviedrijā 2.līmeņa dalībnieki savu pensiju kapitālu iegulda Zviedrijā vai citur Eiropas savienībā licencētos ieguldījuma fondos, paši uzņemoties atbildību par valūtas risku. Savukārt Latvijā līdz 2003.gada 1.janvārim 2.līmeņa līdzekļus pārvaldīs Valsts kase, kas naudu ieguldīs tikai Latvijas valsts parādzīmēs un Latvijas lielāko un drošāko banku depozītos. Likums paredz valsts uzraudzību pār naudas līdzekļu pārvaldītājiem un bankām. Līdzekļu pārvaldītājiem būs arī jāiemaksā liela drošības nauda. No tiem cilvēkiem, kuri veidos ieguldījumu sabiedrības, tiks prasīts, lai tie būtu attiecīgi profesionāli sagatavoti, lai tiem būtu atbilstoša izglītība un pozitīva pieredze finansu darbā.

Ieguldījumu sabiedrībām, kas vēlēsies pārvaldīt fondēto pensiju shēmas līdzekļus, būs jāiziet speciāls papildu licencēšanas process. Atsevišķas speciālas licences būs arī tām apdrošināšanas vai finansu institūcijām (bankām), kuras vēlēsies kļūt par pensiju sistēmas 2.līmeņa līdzekļu pārvaldītājām. Šīs licences izsniegs un privāto līdzekļu pārvaldītāju darbību uzraudzīs Finansu un kapitāla tirgus komisija. Tā ir jauna institūcija, kas apvienos banku, apdrošināšanas un finansu tirgus uzraudzību.

Zviedrijā pensiju 2.līmeņa apkalpošanai izveidoja speciālu valsts aģentūru, kas darbojas pēc dzīvības apdrošināšanas sabiedrības principiem. Visi fondu pārvaldītāji, kuri atbilst Eiropas savienības direktīvai, reģistrējas šajā Zviedrijas uzraudzības institūcijā un noslēdz ar to līgumu.

Pēc tāda paša principa izstrādāts arī kontroles un drošības mehānisms Latvijas pensiju sistēmas 2.līmeņa uzkrājumu pārraudzībai. Ir paredzēts, ka kontrole būs tik stingra, ka ieguldījumu sabiedrību bankrots nebūs iespējams. Turklāt pastāv iespēja arī pēc 2003.gada 1.janvāra savus 2.līmeņa ieguldījumus atstāt Valsts kases pārziņā. Ienākuma procenti tad gan būs niecīgāki, bet toties būs lielāka drošība.

Ivars Ķirsons arī apgalvoja, ka Latvijas valdība ir mācījusies no iepriekšējo gadu kļūdām, bankas un citas uzņēmējsabiedrības uzraugot. Bankas "Baltija" un auseklīšu ēra, viņaprāt, vairs neatkārtosies. Spēles noteikumi pensiju sistēmas 2.līmeņa ieviešanas sakarībā tiek regulēti ar Ministru kabineta veselu noteikumu paketi. Tas ir apjomīgs, sarežģīts dokuments, kura izstrādē piedalījušies daudzi speciālisti, un tajos ir mēģināts nosegt visas iespējas kādā shēmas darbības posmā kādam darboties negodīgi. Šie noteikumi regulēs cilvēku tiesības, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, ieguldījumu sabiedrību un līdzekļu pārvaldītāju tiesības un pienākumus citam pret citu, kā arī būs strikti reglamentēts, kuros uzņēmumos vai bankās nauda būs jāiegulda, cik daudz viena veida vērtspapīros drīkstēs šo naudu ieguldīt. Ja būs kādas novirzes no noteikumiem, pārvaldītāji varēs arī zaudēt licences. Šādu noteikumu nav bijis tad, kad darbojies "Auseklītis" un citas firmas, kas vāca no cilvēkiem naudiņu it kā viņu pašu labā. Vienīgais garants bija milzīgas peļņas solījumi, ko šās firmas deva cilvēkiem. Neviens no toreizējām firmām neprasīja, kur īsti tā nauda paliek, kas ar to notiek, cik reāli ir solījumi.

Vai nauda neaizplūdīs no Latvijas?

Cilvēki uztraucas arī par kādu citu pensiju sistēmas 2.līmeņa ieviešanas aspektu. Proti: vai ātru un lielu peļņu tīkojot, jau drīz vien pēc 2003.gada 1.janvāra ieguldījumu sabiedrības visu naudiņu neieguldīs ārzemju tirgū?

Zviedrijā ieguldījumu fondu katalogā, kas tika piedāvāts 2.līmeņa dalībniekiem, bija iekļauti apmēram 70 fondu pārvaldītāji (apmēram puse no tiem zviedru, otra puse - ārvalstu) un interesenti varēja iepazīties ar vairāk nekā 450 ieguldījumu fondiem. Zviedrijā 2.līmenī iesaistījās 4,4 miljoni darbinieku. Izrādās, izdarot izvēli, kur ieguldīt savu pensijas kapitālu, viņi 95 procentus no šā kapitāla atdeva zviedru fondu pārvaldītāju rīcībā. Tātad 2.līmeņa līdzekļi tika ieguldīti Zviedrijas tautsaimniecībā. Tāda pati situācija, šīs sistēmas izstrādātāji un ieviesēji cer, varētu būt arī Latvijā. Mūsu valstij tas būtu ļoti nepieciešams.

Taču 2.līmeņa darbības efektivitāte lielā mērā būs atkarīga no iedzīvotāju iesaistīšanās un iniciatīvas. Jo vairāk cilvēku iesaistīsies 2.līmenī, jo lielākas būs iespējas iegādāties nozīmīgākus vērtspapīrus, izdarīt lielākus ieguldījumus tautsaimniecībā. Un lielāka būs arī atdeve pašiem ieguldītājiem.

Iesniegumus no cilvēkiem, kuri likuma spēkā stāšanās dienā - 2001.gada 1.jūlijā būs vecumā no 30 līdz 49 gadiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles sāks pieņemt jau martā. Tās arī veiks visu pensiju sistēmas 2.līmeņa dalībnieku reģistrāciju, uzskaitīs katra dalībnieka individuālos ieguldījumus, tur varēs uzzināt par to stāvokli, iepazīties ar tām ieguldījumu sabiedrībām, kuras būs saņēmušas speciālās licences, būs starpnieks starp tām un ieguldītājiem.

Pensijas apmēra izmaiņas atkarībā no personas vecuma, tai iesaistoties 2.līmeņa pensiju shēmā

(reālais ieguldījumu peļņas procents - 3%)

Atvietojuma līmenis %

70

65

60

55

50

45

40

68 52 62 52 56 52 54 53

22 29 39 49

Personas vecums, uzsākot dalību 2.līmeņa pensiju shēmā no 2001.gada

piedaloties 1. un 2. līmeņa pensiju shēmās

piedaloties vienīgi 1.līmeņa pensiju shēmā

Pensiju 2.līmenis

Sagaidāmā atdeve

Vidējā peļņa (augļi) uz dažādiem finansu tirgus instrumentiem:

Latvijas valsts vērtspapīri - 6,5% gadā

Banku termiņdepozīti - līdz 7,5% gadā

Latvijas korporatīvie fiksētā ienākuma vērtspapīri - 8%

Latvijas uzņēmumu akcijas - 15% gadā

Ārvalstu fiksētā uzņēmuma vērtspapīri - 6,5% gadā

Ārvalstu uzņēmumu akcijas - 11% gadā