Kurzemes Vārds

05:02 Sestdiena, 30. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Izstāde

Mākslas degustācijas seanss

Indra Imbovica

Brīvmākslinieki Andris Dzērve un Andris Prigičevs ir tie, kuri līdz šim netradicionāli, ar zināmu izaicinājumu mēģina izrauties no ikdienišķi mierīgās, dažkārt pat pašapmierinātās mākslas dzīves Liepājā. Cits jautājums, kā tas izdodas un cik nopietni to dara paši iniciatori. Nereti tikuši izvirzīti augsti mērķi, kas izčākstējuši, tā arī īsti nerealizēti. Tomēr labākais šajos mēģinājumos un pieteikumos ir dotā iespēja radoši izteikties jaunajiem, topošajiem māksliniekiem, citādi domājošajiem vai, vēl interesantāk, atklāt kādu amata meistaru. Tas ir vērojams arī šobrīd skatāmajā izstādē galerijā "Rožu laukums".

Nenoliedzami, ka brīvā gaisotne, kas valda abu Andru rīkotajos pasākumos, iedrošina ne tikai jaunos, vēl nezināmos autorus, bet arī pašus izstādes apmeklētājus. Šajā reizē izstādes rīkotāji un autori bija tērpušies pavāru baltajos virssvārčos, kam acīmredzot bija simbolisks sakars ar deklarēto ekspozīcijas nosaukumu "Mākslas degustācijas seanss". Autori ar nelielās devās klātesošo pašironiju pauda savu pārliecību, ka, 21.gadsimtu atklājot, māksla, redziet, tomēr turpina dzīvot. Satuvināšanās ir svarīgākais tagadējās simtgades mērķis. Māksliniekam jārada ciešākas saites ar skatītāju, materiālu, vidi, galvenais - jāiesaista skatītājs aktīvā mākslas darbu ekspluatācijā. Jāatstāj vēsturei bijīgā mākslas darba baudīšana no droša attāluma. Identificēties ar mākslinieku kā personību un iekļauties radošās enerģijas atbrīvošanās procesos.

Šī paustā pārliecība ar nepārprotamu dziļāku jēgu atspoguļojas simboliskajā dāvinājumā - instalācijā Liepājas muzejam: vecā metāla karkasā iebērtās melnās smiltīs dīgstoši zaļi asni, kam dots nosaukums "Sauciens pusdienās", paraksts - Tautas mākslinieks.

A.Prigičevs savā radošajā devumā pēdējā laikā skatītāju uzmanību pievērsis ar saulainajām gleznām. Šajā ekspozīcijā viņš rāda piecus akvareļus uz gari atritinātām papīra loksnēm - krāsās dzirkstošus, pat uzspridzinošus. Savukārt A.Dzērve izstādē rāda gan deviņas eļļas gleznas, gan arī vairākus lietišķus objektus. Kā apgalvo pats mākslinieks, tās tapušas ilgākā laikposmā, bet nosaukumi runā paši par sevi: "Marta ainava", "Vakars uz ezera", "Sēņu lietus" u.c. A.Dzērve turpinājis projekta "Soliņš" ideju ar darbu "Telefona soliņš Liepājas pludmalei", interesi saista "Atslēgu turētājs - vecā koka zivtele", kas varētu it labi iederēties konkrētas telpas interjerā, un citi objekti.

Kā atzinās Andris Prigičevs, viens no šīs izstādes mērķiem bijis plašāku publiku iepazīstināt ar metālapstrādes meistaru Zigurdu Raudiņu. Viņš izstādē prezentējas ar septiņiem metāla objektiem, arī ar diviem lieliem dekoratīviem svečturiem, kuru akcents, tāpat kā diviem mazākiem, ir acs, bet pamatā izmantots arī kukaiņu dekoratīvās formas. Ir arī savs humora piesitiens ar "Paliktnīti lietuviešu gurķītim".

Zigurds Raudiņš pirms pāris gadiem saņēmis meistara diplomu metāla apstrādē, bet viņa amatprasme un radošā pieeja novērtēta valsts mērogā.

- Kur jūs mācījāties metālapstrādi?

- Daudz ko pats paguvu, jo tas ir ne tikai darbs, bet arī mans hobijs, man patīk tas, ko es daru. Sāku strādāt par metinātāju, kad viens vīrs, pēc profesijas kalējs, man iemācīja šādus tādus knifus, bet tālāk pašmācības ceļā visu apguvu pats. Vienu laiku strādāju Grobiņā, bijušajā SCO, tagad Rīgas firmā "Arkus" par metinātāju. Tā kā darba vietās viss bija saistīts ar dzelžiem, tad mēģināju pa brīžiem veikt arī tādus radošākus darbus. Arī meistara diploma iegūšanai savā diplomdarbā uztaisīju kamīna piederumus, restes un svečturi.

- Te gandrīz visos darbos dominē tāds elements kā acs. Vai tāpēc, ka tas ir interesants simbols - ietilpīgs, daudzslāņains?

- Jā, tā it kā vēro visu pasauli. Acs elementu sāku izmantot jau tad, kad gatavoju diplomdarbu. Šie izstādes darbi tapuši nepilnu divu gadu laikā.

- Nopietns jūsu darba vērtējums bija uzaicinājums veikt sava veida restaurāciju prezidenta pilī.

- Jā, firmai "Arkus" vajadzēja cilvēku, kas palīdzētu restaurēt Rīgas pils Trijzvaigžņu torni. Un tā es sāku strādāt brigādē un personiski restaurēju torņa trim zvaigznēm vara rotājumus, trūkstošās lapiņas. Tornis bija uz sabrukšanas robežas, zvaigznes nozāģēja un atveda uz Liepāju. Tās pilnīgi no jauna uztaisīja.

- Vai pašreiz arī ir kāds interesants pasūtījums?

- Nekā nopietna nav, tikai daži durvju kalumi Kuldīgas rajonā. Ir iecerēti daži projekti, bet par to vēl pāragri runāt.

- Redzēt savus darbus tādā izstādē jau arī nav slikti, varbūt būs turpinājums.

- Tā ir, pacentīšos.