Kurzemes Vārds

06:15 Otrdiena, 14. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Šās nedēļas norises

Riskantā iecere palielināt savu politisko kapitālu

Andžils Remess

Tā vien liekas, ka maija otrajā nedēļā interesantāk būs pavērot notiekošo citur pasaulē, un varbūt ne tik daudz tradicionāli karstajos punktos - Tuvējos Austrumos vai Balkānos, kā ASV jaunās administrācijas ārpolitikas izraisīto situācijas maiņu pasaulē, kamēr mūsu valstī nekas neliek domāt par negaidītiem pavērsieniem vai spilgtiem akcentiem.

Atturīgie sāk mainīt attieksmi

Kaut arī "Latvijas kuģniecības" nenotikušajā privatizācijā vainīgie nosaukti - valdība un Privatizācijas aģentūra, kaut arī atzīts, ka šī procesa laikā notikušas politiskas blēdības un tas grauj kā Latvijas tēlu pasaulē, tā ārvalstu investētāju uzticību, valdības pozīcijas tas neapdraudēs. Tiesa, balsojums par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim parādīja, ka valdības koalīcijas partijām vairs nav vienotības, taču arī sociāldemokrāti vēl nav tik spēcīgi, lai panāktu valdības koalīcijas partijas ministra demisiju un tātad arī valdības krišanu un premjerministra Andra Bērziņa vadītais Ministru kabinets droši sācis savas darbības otro gadu un acīmredzot turpinās to vismaz līdz nākamā gada budžeta apstiprināšanai.

Cita lieta, ka valdībai tagad nāksies pierādīt, ka baumām par kukuļdošanu "Latvijas kuģniecības" privatizācijas procesā nav pamata, bet Kalvītim - ka viņš negrauj Tautas partijas prestižu un nav kauna traips valdībai, jo tiešām dīvaini šķita, ka ministrs, kura pārraudzītajā procesā sacēlusies tāda kņada, tajā laikā vienā mierā turpina Vācijā skatīties pasaules čempionātu hokejā.

Iespējams, turpināsies vilšanās par Rīgas jauno pašvaldību, no kuras vēl pagaidām nekādu kalnu gāšanu nevar prasīt, un tomēr jau pēc nepilnu divu mēnešu valdīšanas pat tās piekritēji ir nedaudz apmulsuši un jautā, vai tik tie nav tie paši vēži, tikai citā kulitē. Amizanti jau bija Rīgas domnieku prēmiju piešķiršana pašiem sev par viņu priekšteču darbu, taču nopietnāk ir tas, ka viņi vairs neliekas ne zinis par tām nebūšanām, kuras tik dedzīgi atmaskoja un par kurām tik nikni pārmeta priekšvēlēšanu laikā iepriekšējiem Rīgas vadītājiem.

Droši vien kaut kāda jezga sacelsies sakarā ar to, ka Rīgas pilsētas galva Gundars Bojārs pieprasa vairākiem kreiso spēku pārstāvjiem domē piekrist pārbaudīt viņu latviešu valodas zināšanas, ko vismaz daļa no viņiem principa pēc atteikusies darīt, taču tas nebūs nekas vairāk par vētru ūdensglāzē.

Nekas neliek domāt, ka varētu apstāties Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizītes laikā ASV iekustinātais process - atbalsts Baltijas valstu uzaicināšanai NATO jau nākamā gada beigās. Tādas rezolūcijas projekts iesniegts ASV parlamentā un pašreiz notiek parakstu vākšana, arī amerikāņu prese ierunājusies, ka pretējs lēmums būtu it kā signāls Krievijai, ka Rietumiem šis reģions nerūp un Maskavai atkal tiek dota iespēja atjaunot tajā savu varu.

Visai noraidoša attieksme pret Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iekļaušanu NATO ir Vācijai, kura negrib nokaitināt Krieviju, taču līdz šim atturīgajām Vidusjūras valstīm sāk zust agrākā bijība pret Maskavu un to vadītāji jau ierunājušies par Baltijas valstu pilnīgu atbilstību Ziemeļatlantijas alianses standartiem.

Un tomēr šonedēļ (un ne tikai šonedēļ) lielāka uzmanība būs pievērsta diviem citiem jautājumiem.

Zudušās ilūzijas

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka sociāldemokrāti šopavasar zaudējuši vislielāko piekritēju skaitu pāris pēdējo gadu laikā, kas ir trauksmes zvans viņu centieniem ja ne agrāk, tad vismaz nākamā gada rudenī Saeimas vēlēšanās tikt pie varas valstī, un viena no svirām sociķu popularitātes paaugstināšanai ir viņu nākšana klajā ar projektu grozījumiem Satversmē, kas faktiski nozīmē jaunu konstitūciju un mūsu valsts iekārtas veidošanu uz jauniem pamatiem.

No projektā paredzētām izmaiņām būtiskākās ir divas. Viena - jauns vēlēšanu princips, kad balsošanā būs obligāti jāpiedalās visiem Latvijas pilsoņiem, un jaunā vēlēšanu sistēma, kas, pēc projekta autoru domām, palielinās deputātu atbildību vēlētāju priekšā un mazinās partiju iespēju paust ekonomisku grupējumu intereses. Otra izmaiņa - prezidentu vēlēs visa tauta, kas nozīmē Latvijas pārtapšanu no parlamentāras republikas par prezidentālu republiku.

Jāatzīst, ka sociāldemokrāti ļoti trāpīgi nospēlējuši uz sabiedrībā valdošo noskaņojumu, proti, Valsts prezidentes lielo popularitāti un neapmierinātību ar līdzšinējo vēlēšanu ceļā ievēlēto Saeimu. Tāpēc arī tas varētu gūt atbalstu iecerētajā visas tautas referendumā, un neapšaubāmi izraisīs interesi jau līdz tam, vienalga, vai vairāk piekritēju būs stingras rokas principam, vai arī sabiedrība nebūs gatava atteikties no demokrātijas pamatprincipiem. Par to runās, strīdēsies un tātad tas vairos projekta autoru popularitāti.

Mulsina tikai steiga, kādā sociāldemokrāti grib šo referendumu rīkot, bet viņu atklāti sacītais, ka tam jānotiek līdz Saeimas vēlēšanām, tikai nozīmē, ka ieceres pamatā ir vienīgi palielināt savu politisko kapitālu un vākt balsis vēlēšanām. Bet tas ir riskanti, un uz to sociāldemokrāti var paklupt, jo priekšvēlēšanu kampaņām īstas ticības vairs nav.

Otrs šonedēļ visvairāk cilātais jautājums būs Latvijas hokeja izlases izgāšanās pasaules čempionātā, jo eiforija pēc uzvaras pret amerikāņiem bija pārāk liela, un tāpēc arī vilšanās par klupienu pret ukraiņiem un augšupceļa pārtraukšana tik smaga.

Ja arī Latvijai izdosies saglabāt vietu pasaules hokeja augstākajā sabiedrībā, neapmierinātības lavīna būs draudīga - ripos galvas treneriem, žēlastības nebūs pret tām aizokeāna zvaigznēm vai zvaigznītēm, kuras līdz šim Latvijā turēja gandrīz vai svēto kārtā, un visu laiku labākās Latvijas hokeja izlases izgāšanos uzskatīs par nacionālu traģēdiju.

Bet vai pamatoti, vai tam jau nevajadzēja gatavoties? Jo pareizāk laikam būtu noņemt rožainās brilles un nelolot ilūzijas par medaļām pasaules čempionātā, bet apzināties, ka Latvija nav hokeja lielvalsts un pasaules mērogā mēs esam tur, kur ir mūsu vieta. Jo ar vienu spilgtu spēli nepietiek, bet vairāk mūsu spēkos nebija, un var tikai cerēt, bet nevar gribēt, lai katrā spēlē mums blakus stāvētu tāda veiksme, kāda bija pret amerikāņiem. Un arī to mums jāapzinās, kas Rīgas "Dinamo" laikos liktais pamats izsīkst, bet jaunu pienācīgu papildinājumu nav kur ņemt, un tāpēc jārēķinās, ka piedalīšanās nākamajās olimpiskajās spēlēs var izrādīties Latvijas hokeja pēdējā augstākā virsotne uz ilgiem gadiem.

To apzināties nav patīkami, bet tāda ir realitāte. Tas, ka mūsu fani ir labākie pasaulē un par uzticību savai komandai viņiem pienākas kolektīvs Triju Zvaigžņu ordenis, ka hokejs dažu gadu laikā kļuvis par sabiedrības lielāko vienotāju un iespēju izpaust patriotismu, vēl nebūt nenozīmē, ka mūsu hokejam ir stabili pamati.

ASV neatsakās no zvaigžņu kariem

Maz cerību, ka šonedēļ rimsies sadursmes Tuvējos Austrumos starp Izraēlas karaspēku un palestīniešu nemierniekiem, un pašlaik liekas, ka reģions lēni, bet neatvairāmi ripo pretī kara bezdibenim. Tāpat kā Balkāni, kur atkal uzliesmojušas kaujas starp Maķedonijas karaspēku un albāņu karotājiem. Kā vieni vaino otrus Tuvējos Austrumos, tā Balkānos. Kā vienā vietā, tā otrā acīmredzot neiztikt bez starptautiskas iejaukšanās. Taču kā vienā, tā otrā vietā pasaulē baidās iejaukties, lai neizprovocētu īsta kara ugunsgrēka uzliesmošanu.

Radies jauns karstais punkts - Filipīnas, un var gadīties, ka tur nākas izsludināt karastāvokli. Par korupciju un liela apmēra izlaupīšanu apcietinātā bijušā prezidenta Estradas piekritēji izraisīja nemierus, kuri robežojās ar valsts apvērsuma mēģinājumu un draudēja ar militāristu nākšanu pie varas, karaspēkam izdevās dumpi apslāpēt, taču tas nenozīmē, ka opozīcija rimsies.

Un tomēr lielākā uzmanība šonedēļ būs pievērsta ASV jaunajai koncepcijai kodolbruņošanās jomā, kas var ne tikai atjaunot bruņošanās sacensību, bet arī mainīt situāciju pasaulē, radot jaunus militārus grupējumus.

To, ko neriskēja bijušais ASV prezidents Bils Klintons, izdarīja viņa pēctecis Džordžs Bušs - paziņoja par pretraķešu aizsardzības sistēmas ieviešanu, kaut arī tādēļ nāktos pārtraukt pirms gandrīz 30 gadiem ar Maskavu parakstīto līgumu par kodolieroču ierobežošanu. Bet tas pasaulē rada vislielākās bažas. ASV gan mierina, ka pretraķešu aizsardzības sistēmu nāksies ieviest lēni un pagaidām tas ir tikai teorētisks jautājums, ka šī sistēma nav vērsta ne pret vienu valsti, bet domāta visu drošības interesēs, un ka PSRS un ASV 1972. gada līgums esot novecojis, jo situācija pasaulē ir pavisam cita.

Var jau teikt, ka šī sistēma ir vairogs pret iespējamiem kodolteroristiem no Irākas, Irānas, Ziemeļkorejas, var uzsvērt, ka ASV tagad no Pekinas bīstas vairāk nekā no Maskavas un raķetes no Krievijas novirzītas pret Ķīnu, taču šķiet, ka šī ASV jaunā koncepcija būs kā sniega pika, kas izraisa lavīnu. Redzot ASV nolūkus palielināt savu ietekmi Āzijā, bruņosies Ķīna. Redzot, ka Ķīnai vajadzīgi ieroči, Maskava izmantos šo izdevību pārdot Pekinai bruņojumu, un tas satuvinās Krieviju ar Ķīnu, izveidojot vērā ņemamu duetu. Savukārt, redzot Ķīnas pieņemšanos spēkā, tramīgas kļūs Indija un Pakistāna, kuras vēl uzmanīgāk vēro viena otru. Bet Maskava jau sniedz roku ne tikai Vašingtonas par potenciāli bīstamām uzskatītajām Irānai, Irākai un Ziemeļkorejai, bet nu jau arī teroristu cidadelei Lībijai.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Hokeja drudzis.

Sociāldemokrāti piedāvā jaunu Satversmi.

Andra Bērziņa valdībai aprit viens gads.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Latvijas hokeja izlases galveno treneri Haraldu Vasiļjevu dažu dienu laikā gan cēla uz pjedestālu, gan gāza nost no tā.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

ASV nāk klajā ar jaunu koncepciju kodolbruņojuma jomā.

Vairākās valstīs 1.maija svinības pārvēršas par grautiņiem.

Atsākas kaujas starp Maķedonijas karaspēku un albāņu karotājiem.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Prezidenta Džordža Buša paziņojums par ASV neatsacīšanos no zvaigžņu kariem izraisīja plašu rezonansi pasaulē.