Kurzemes Vārds

04:22 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Ugunsgrēks Zivju ielā

Baumas un patiesības

Kristīne Pastore

Šā gada 26.februāris mūsu pilsētā iesākās ar vienu no vislielākajiem ugunsgrēkiem pēdējā laikā. Pulksten 1 naktī ugunsnelaime izcēlās Zivju ielā 5, un drīz vien liesmas izplatījās pa visu māju, visvairāk izpostot daļu otrā stāva, trešo stāvu un nopostot jumtu. Bez pajumtes tajā naktī palika deviņu dzīvokļu 15 iemītnieki, kā arī izdega ēkas pirmajā stāvā esošās tirdzniecības telpas Liepājas Patērētāju biedrības dzērienu veikalam "Vikings", kūku bāram un velosipēdu veikalam "Velo". Drīz vien pilsētā izplatījās dažādas baumas un minējumi gan par mājas iedzīvotāju tālāko likteni, gan arī ugunsgrēka izcelšanās iemesliem un citām ar šo māju saistītām lietām. Ir pagājuši gandrīz trīs mēneši kopš tās nakts. "Kurzemes Vārds" pasekoja notikumiem, kas šajā laikā ir risinājušies, kā arī centās izzināt, kas no baumotā ir patiesība un kas ne.

Melnā svešiniece kāpņu telpā radīja aizdomas

Kā sarunā ar "Kurzemes Vārdu" tās nakts notikumus atcerējās vairāki šīs mājas iedzīvotāji, viss noticis ļoti mistiski. Otrā stāvā dzīvojošā Gaļina Siharulidze stāstīja, ka aptuveni bez piecpadsmit minūtēm vienos izgājusi koridorā. Viņai esot bijis tāds paradums - pirms gulētiešanas pārstaigāt māju, lai pārliecinātos, vai viss ir kārtībā, vai mājā nav kāds svešinieks. Tonakt pirmajā stāvā satikusi aizdomīgu melnās drānās. Tā kā viņa svešinieci redzēja pirmo reizi, jautājusi, ko viņa tur dara, bet svešā izlikusies par kurlmēmu, vēlāk gan sacījusi, ka dzīvo devītajā dzīvoklī, taču tāda numura mājā nemaz nav. Gaļinas kundze solījusi izsaukt policiju un gājusi uz savu dzīvokli. Jau pēc nedaudz minūtēm sajutusi dūmu smaku un koridors jau bijis lielās liesmās. Vairāki citi mājas iedzīvotāji atcerējās drausmīgi skaļo kaukoņu, ar kādu dedzis koridors.

Sestā dzīvokļa īpašniece Daina Matule atcerējās, ka bijusi jau aizmigusi, kad ugunsnelaime sākusies, un pamodusies, jo nebijis ko elpot un no trokšņa - skaļas soļu dipoņas koridorā. Viņa no dzīvokļa izkļuvusi pa ugunsdzēsēju kāpnēm vienā pidžamā. Ceturtā dzīvokļa īpašniece Inta Pelna arī jau bijusi aizmigusi un pamodusies no trokšņa augšstāvā. Sākumā domājusi, ka augšējā dzīvokļa saimnieku suns ālējas, bet tad sajutusi deguma smaku, un dūmi jau pildījuši istabu. Arī visa viņas ģimene no mājas izkļuvusi pa ugunsdzēsēju kāpnēm.

Kad ieradušies ugunsdzēsēji, turpat ar apdegušām rokām sastapta arī jau pieminētā sieviete Janīna A. Vēlāk viņa domei uzrakstījusi iesniegumu ar lūgumu materiāli palīdzēt.

Bija arī traumas

Paldies dievam, tonakt iztika bez cilvēku upuriem. Tomēr gluži bez traumām gan ne. Tās guva četri mājas cilvēki: diviem no viņiem sniedza palīdzību traumpunktā - kādam vīrietim acī bija iekļuvis svešķermenis, bet sievietei bija apdegusi plauksta un sasista kāja. Tā bija tā pati jau pieminētā Gaļina A. Diviem cietušajiem nācās ārstēties slimnīcā. Vissmagāko traumu bija guvusi 1937.gadā dzimusī Gaļina Siharulidze, kura nelaimes brīdī mēģināja izkļūt no ēkas pa otrā stāva logu. Viņai ilgstoši nācās ārstēties Traumatoloģijas nodaļā, jo bija lauzts mugurkauls, lāpstiņa un rokas pirksti - vēl tagad vecā sieviete pārvietojas tikai ar kruķu palīdzību. Kā viņa pati atcerējās notikušo, istaba bijusi jau pilna ar dūmiem, un viņa domājusi laisties lejā pa logu ar virvi, taču neko neatcerējusies vairs no tā brīža, kā izkļuvusi pa logu. Tobrīd jutusi, ka krīt un nekādi nespēj nokrist. Pie samaņas nākusi jau slimnīcā. Gaļinas kundze pirms sevis pa logu izmetusi kaķīti, nelaimes naktī tas pazudis un tā arī līdz šim brīdim nav atradies, tāpēc saimniece ļoti lūdza, ja mājas apkārtnē kāds redzējis klīstam melnu kaķi ar baltu krūtiņu, piezvanīt pa telefonu 3422786 viņas māsai. Saimniece ir gatava materiāli atlīdzināt labajam atradējam. Slimnīcā nācās palikt arī vīrietim, kurš bija saindējies ar tvana gāzi.

Palīdzību sniedza daudzi

Jau tajā pašā dienā, kad notika ugunsnelaime, pie domes priekšsēdētāja Ulda Seska pulcējās dažādu dienestu vadītāji, lai operatīvi lemtu par palīdzību cietušajiem. Tiem, kuriem bija nepieciešams, pirmajām dienām naktsmītnes piešķīra viesnīcā "Līva" un pašvaldības dienesta viesnīcā Siļķu ielā, kamēr atrada un sagatavoja dzīvošanai piemērotus dzīvokļus dažādos pilsētas mikrorajonos.

Neapšaubāmi, ka cilvēkiem bija nepieciešama arī materiālā palīdzība, jo ugunsgrēkā gāja bojā lielākā daļa iedzīves un arī dokumenti. Kā "Kurzemes Vārdu" informēja domes kancelejas protokolu daļas sekretāre Līga Piešiņa, Sociālās palīdzības centrs ar domes priekšsēdētāja rīkojumu katram cietušajam piešķīra pabalstu 150 latu apmērā. Visi iedzīvotāji, kas uzrakstīja iesniegumu domes Sociālo lietu komisijai, saņēma arī pabalstu 50 latu apmērā. To nesaņēma Guntars Stinka, kurš, cik zināms, Latvijā neuzturas, bet dzīvo Francijā un tāpēc iesniegumu nerakstīja. Savukārt Daina Matule, kas ir domes darbiniece, rakstīja iesniegumu Sociālo lietu, izglītības, veselības un sabiedriskās kārtības komitejai, kura viņai piešķīra 100 latu pabalstu. Divas ģimenes saņēma arī apdrošināšanas naudu, jo bija savu īpašumu apdrošinājušas.

Iedzīvotāji sacīja, ka savā nelaimē pārliecinājušies, ka cilvēkos tomēr ir daudz līdzjūtības un cilvēcības. Sociālās palīdzības centrs, Pestīšanas armija, radinieki, draugi, paziņas - visi, kas vien varējuši, palīdzējuši sarūpēt arī pirmās saimniecībā nepieciešamās lietas. Pat sveši cilvēki nākuši klāt uz ielas un piedāvājuši mēbeles un citas mantas sadegušo vietā, tikai tobrīd vēl nebija kur tās likt. Sociālās palīdzības centra darbiniece Rute Erenberga ilgāku laiku dažam pat bijusi psihoterapeita vietā, visus apsveikusi arī Lieldienās - nelaimes brīdī tāda uzmanība esot ļoti svarīga.

Ieguvēji bija tie, kas savu īpašumu bija apdrošinājuši

Drīz pēc ugunsnelaimes pilsētā ne viens vien baumoja, ka satraukumam par to, ka ugunsgrēkā cietušie cilvēki paliks bez līdzekļiem, neesot pamata, jo pašvaldība esot ēku apdrošinājusi un visi tajā dzīvojošie saņēmuši kārtīgus apdrošināšanas pabalstus. Dažādās versijās šīs summas svārstījās no tūkstots līdz pat vairākiem tūkstošiem latu. Taču, kā izrādās, nekā tamlīdzīga. Jā, pašvaldība gan bija apdrošināšanas līgumu par šo māju noslēgusi, taču tikai par koplietošanas telpām. Kā skaidroja namu pārvaldes "Vecliepāja" direktors Aivars Priedols, brīdī, kad šis līgums tika noslēgts, dzīvokļi vēl nebija privatizēti, bet gan bija pašvaldības īpašums. Šī nauda pagaidām vēl atrodoties apdrošināšanas sabiedrībā "Baltikums", un "Vecliepāja" to saņems tikai tādā gadījumā, ja īpašnieki māju vienosies atjaunot ar šī uzņēmuma starpniecību - tādā gadījumā apdrošināšanas naudu ieguldīs tās remontā. A.Priedols sacīja, ka "Vecliepāja" ir gatava šo darbu uzņemties, taču viss būs atkarīgs no mājas īpašniekiem, no tā, ko viņi izlems darīt.

Apdrošināšanas līgums sabiedrībā "Balta" bija noslēgts arī veikalam "Vikings". Kā skaidroja "Baltas" apdrošināšanas speciāliste Margarita Budriķe, naudas izmaksāšana firmām esot ilgāks process nekā privātpersonām, un tāpēc šī nauda vēl nav izmaksāta, jo nav veikti visi aprēķini. Pēc neoficiālas informācijas - vairāki tūkstoši latu. Cik liela šī summa būs, šobrīd nevarēja pateikt arī Liepājas Patērētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Aloizs Norkus. Viņš paskaidroja, ka šobrīd notiek īpašuma atjaunošanas izmaksu aprēķināšana. Mēs ceram, ka apdrošināšanas sabiedrība to segs, viņš sacīja. A.Norkuss gan vēl nevarēja pateikt, vai pašreizējie īpašnieki veikala telpas atjaunos savām vajadzībām, vai pārdos. Šis jautājums patlaban neesot aktuālākais. Veikalam "Vikings" ir atrastas jaunas telpas - 15.maijā tas sāka darbu veikalā "Lielie logi".

Diemžēl apdrošināšanas līguma nebija ne kūku bāram, ne arī velosipēdu veikalam, kas abi arī atradās pirmajā stāvā. Kūku bāra telpas piederēja vienam no dzīvokļu īpašniekiem Guntaram Stinkam un, kā informēja kūku bāra saimniece Daina Kandēvica, kas tās īrēja, viņiem ar īpašnieku bijuši diezgan lieli plāni, kā šo stūri apsaimniekot, diemžēl šobrīd par to vairs nav runas. Viņa pastāstīja, ka ugunsgrēka laikā viņas nelielā firma cietusi lielus zaudējumus. Bojā gājusi saldējamā vitrīna, mikroviļņu krāsns, elektriskā plīts un cits virtuves un bāra inventārs aptuveni divu tūkstošu latu vērtībā. Citus gadus viņa inventāru esot apdrošinājusi, kādu laiku pirms nelaimes līgums beidzies, un tas neesot atjaunots. Neviens taču kaut ko tādu negaidīja, ka zaudēsim visu, sacīja D.Kandēvica.

Apdrošināšanas līguma neesot bijis arī velosipēdu veikalam. Žēl, protams, tagad pēc notikušā sacīja tā īpašniece Dzintra Kirhnere, bet nu vairs neko darīt nevar. Viņas zaudējumus varot nosaukt par ļoti lieliem.

Naudu no apdrošināšanas sabiedrībām saņēmuši tikai divu dzīvokļu īpašnieki. Viens no viņiem iepriekš bija noslēdzis apdrošināšanas līgumu sabiedrībā "Baltijas transporta apdrošināšana" (BTA) un saņēma to pilnībā - 3600 latu. Ģimene iepriekš dzīvokļa remontam bija paņēmusi kredītu bankā, nu šī nauda būšot kredīta segšanai. Kāda cita īpašniece no apdrošināšanas sabiedrības "Balta" saņēma 400 latu - par tādu summu viņa bija apdrošinājusi mēbeles.

Kā "Kurzemes Vārdam" skaidroja gan "BTA" apdrošināšanas speciālists Aigars Lēvalds, gan arī sabiedrības "Balta" apdrošināšanas speciāliste Margarita Budriķe, šobrīd dzīvokļu apdrošināšana mūsu pilsētā nav populāra. To dara tikai tie, kas kārto kādas saistības ar bankām, piemēram, ņemot kredītu dzīvokļa remontam, kā tas notika vienā no minētajiem gadījumiem. Tādā gadījumā viena no banku prasībām ir dzīvokļa apdrošināšana. Abiem minēto dzīvokļu īpašniekiem tādējādi šoreiz kaut nedaudz laimējies. Cilvēki dzīvokļus labprātīgi apdrošinot reti, lai gan apdrošināšanas iemaksas esot pavisam nelielas. Piemēram, īpašnieks, kurš savu dzīvokli bija apdrošinājis "BTA", par to maksājis 8 latus gadā. Kā sacīja A.Lēvalds, maksimālā iemaksa par dzīvokļa apdrošināšanu esot 45 lati gadā, bet tādā gadījumā esot apdrošināts gan pats dzīvoklis, gan arī praktiski viss tajā esošais. Īpašniece, kas kompensāciju saņēma "Baltā", gadā bija maksājusi tikai 4 latus un 80 santīmus. Starp citu, kā informēja "Baltas" Liepājas nodaļas vadītāja Renāte Gabaliņa, šobrīd līdz 16.jūnijam dzīvokļu adrošināšanai firma piedāvā 25 procentu atlaides.

Kā notikušo komentēja "Vecliepājas" jurists Juris Jirgens, iespējams, ka notikušais būs tāda kā mācībstunda citiem dzīvokļu īpašniekiem, liekot novērtēt apdrošināšanas nozīmību. Viņš sacīja, ka joprojām cilvēki, kas ir privatizējuši savus dzīvokļus, īsti neizprot jauno situāciju. Tikko dzīvoklis ir iegūts īpašumā, katrs tā īpašnieks pats, bet nevis namu pārvalde, ir atbildīgs par visu, kas ar to notiek. Šis gadījums, kad bojā ir gājusi vesela māja un pašvaldība cilvēkiem atrada iespēju piedāvāt citus dzīvokļus, tomēr ir zināmā mērā uzskatāms par ārkārtas gadījumu, jo patiesībā katrs īpašnieks ir pats atbildīgs par to, kā rīkoties tālāk, viņš sacīja un salīdzināja ar gadījumu, ja šādā pašā veidā ietu bojā kāda viena īpašnieka māja. Tādā gadījumā par tālāko situāciju taču atbildīgs būtu tikai un vienīgi saimnieks, sacīja jurists.

Vai ļaunprātīga dedzināšana?

Viena no baumām, kas izskanēja drīz vien pēc notikušā ugunsgrēka, bija arī tāda, ka, iespējams, notikusi ļaunprātīga dedzināšana. Neesot nemaz sarežģīti tik vecā mājā, kur katrs stūris brēktin brēc pēc nopietna remonta, to izdarīt. Turklāt kādu brīdi pirms notikušā ugunsgrēka vairākiem iedzīvotājiem piedāvāts savus dzīvokļus pārdot vai mainīt pret dzīvokļiem citā vietā pilsētā. Kustība par dzīvokļu atbrīvošanu notikusi jau ilgāku laiku, daži dzīvokļi arī pārpirkti un pārdoti tālāk, dzirdētas arī runas par pakāpenisku mājas atbrīvošanu no iemītniekiem.

Baumas par ļaunprātīgo dedzināšanu tikai par nepatiesām baumām nosauca kūku bāra saimniece Daina Kandēvica, apgalvojot, ka, viņasprāt, šādas runas esot izdevīgas vienīgi tiem, kuru apsaimniekošanā šis nams bija pirms to nodeva privatizācijai, proti, pašvaldībai. Viņa sacīja, ka to privatizējot, cilvēki savā īpašumā saņēmuši nolietojušos namu un ka ugunsgrēks ir sekas iepriekšējo saimnieku nesaimnieciskajai attieksmei pret šo īpašumu.

Versijai par iespējamo ļaunprātīgo dedzināšanu nepiekrita arī Aloizs Norkus, sakot, ka, viņaprāt, tas bija nelaimes gadījums, jo māja bija nolietojusies gan morāli, gan arī fiziski.

Tam, ka baumas par jau iepriekš izplānotu aizdegšanos ir patiesas, piekrīt veikala "Velo" īpašniece Dzintra Kirhnere, kura šobrīd savam veikalam nomā telpas Kungu ielā 20. Viņa vilka paralēles ar jau vairākkārt degušo veco saldētavu un sacīja - šim zemes gabalam ir liela vērtība un kāds to noteikti ir iekārojis. Kurš tas ir - to arī viņa nezināja teikt. Taču viņa no ugunsdzēsēju pārstāvjiem neoficiālā sarunā esot dzirdējusi, ka mājā vietām konstatēts kāds labi degošs šķidrums un aizdomīga smaka, kas varētu liecināt par to, ka kāds mājai palīdzējis aizdegties.

Vairāki mājas iedzīvotāji par tās nakts notikumiem sacīja, ka atceroties skaļo kaukoņu, ar kādu ugunsgrēks plosījies otrā stāva koridorā, līdz pārsviedies uz trešo stāvu un jumtu. Ugunsgrēks esot sācies otrajā stāvā, turklāt viņi ir pārliecināti, ka tā kaukdamas nedeg bojātas elektroinstalācijas, kas bija pirmā versija par ugunsnelaimes cēloņiem. Tādā gadījumā vispirms vajadzēja gruzdēt un tikai pēc ilgāka laika aizdegties ar liesmu, spriež iedzīvotāji, bet lielas liesmas māju pārņēmušas dažās minūtēs. Viņi stāstīja, ka elektrosadales skapis atrodas pirmajā stāvā pie ārdurvīm, taču pirmo stāvu uguns tikpat kā neesot skārusi, tur viss sabojāts no ūdens, ar ko liesmas dzēsa. Turklāt, kā zināja teikt citi iedzīvotāji, ja tiešām būtu vainojams īssavienojums elektroinstalācijās, elektrība momentā būtu nodzisusi, bet tā bijusi vēl aptuveni sešas minūtes pēc tam, kad liesmas jau izplatījušās pa māju. Viņuprāt, ugunsgrēku mājā izraisīja ar degmaisījumu piesūcināts un aizdedzināts vīkšķis, kas arī bijis kaukoņas iemesls - uguns liesmas to svaidījušas uz visām pusēm. Ja būtu citādi, kur tik mistiski uzradās tā svešā sieviete, kurai pēc tam bija apdedzinātas rokas, jautāja mājas iemītnieki. Viņa pēc sarunas ar Gaļinas kundzi devās uz pirmo stāvu, bet tur uguns nemaz neplosījās. Kā viņa varēja tur apdedzināties?

Ugunsdzēsības un glābšanas brigādes komandieris Ļuds Jonkus "Kurzemes Vārda" lasītājus par notikušā negadījuma oficiālo versiju informēt vēl nevarēja. Ar šīs lietas izmeklēšanu nodarbojas policija, viņš sacīja, un pagaidām vēl galējo slēdzienu es neesmu saņēmis. Uz jautājumu, vai viņš pieļauj ļauprātīgas dedzināšanas iespējamību, komandieris atbildēt nevarēja, taču piekrita, ka tādas runas esot dzirdējis. Policijas pārvaldes preses sekretāre Egita Guseva, sazinoties ar speciālistiem, kas šo negadījumu izmeklē, sacīja, ka process vēl nav pabeigts, taču pagaidām neviena no izmeklētāju rīcībā esošajām versijām neliecinot, ka būtu notikusi ļaunprātīga dedzināšana. Visdrīzāk ugunsgrēkā būs vainojams īssavienojums elektroinstalācijā, kā domāts tūlīt pēc ugunsgrēka, sacīja E.Guseva.

Tie cilvēki, kas tomēr nosliecās uz ļaunprātīgās dedzināšanas pusi, sacīja, ka par savām aizdomām un zināmajiem faktiem informējuši policijas darbiniekus. Taču viņi neslēpa, ka neticot šīs versijas atklāšanai, droši vien tā arī palikšot, ka vainīgas bojātās elektroinstalācijas.

Vērtības šobrīd nav izdegušajiem dzīvokļiem, bet gan pašai mājai un vietai, kur tā atrodas

Diezgan loģisks šķiet jautājums, kāpēc, ja patiešām kāds gribēja šo māju iegādāties, viņam bija izdevīgs ugunsgrēks, kas kāroto namu izpostīja tik pamatīgi. Kā skaidroja daži "Kurzemes Vārda" aptaujātie cilvēki, kas gan savu vārdu avīzē nevēlējās nosaukt - ļoti vienkāršu iemeslu dēļ. Proti, lai atjaunotu māju kopumā, lai tā atkal būtu dzīvošanai derīga, ir vajadzīgs ļoti daudz naudas. Katrā dzīvoklī būtu jāiegulda tik liela summa, cik šobrīd nemaksā neviens divistabu dzīvoklis nevienā pilsētas mikrorajonā. Un tad nodegušās mājas dzīvokļu īpašnieki, kas nebūt nav nekādi bagātnieki, bet gan vienkārši liepājnieki un arī pensionāri, sāktu domāt, ka viņiem tādas naudas nav, turklāt viņi baidītos ņemt tik lielus kredītus, cik nepieciešams, lai īpašumu atjaunotu, un tāpēc piekristu kāda pēkšņi atnākuša labdara piedāvājumam par nelielu summu (kas viņiem, iespējams, šķistu pietiekoši liela) savu daļu pārdot. Tādējādi jaunais īpašnieks būtu pie īpašuma (zemes gabala) ģeogrāfiski izdevīgā vietā ticis burtiski par sviestmaizi. Šobrīd dzīvokļiem šajā mājā vērtības neesot nekādas, taču vērtība ir pašai ēkai un galvenokārt vietai, kur tā atrodas un, protams, zemei. Šie paši cilvēki sacīja, ka ar lielu interesi sekošot notikumu atrisinājumam. Viens no viņiem pat atļāvās prognozēt, ka gadījumā, ja tiešām notiks šī īpašuma pārpirkšana, viņaprāt, diezin vai nodegusī māja tiks atjaunota. Katrā ziņā tādā gadījumā vairs ne tāda, kāda tā ir šobrīd - tas taču būtu neprāts pašā pilsētas centrā, mājā, kas īpašniekam var pelnīt lielu naudu, izvietot dzīvokļus.

Kā skaidroja namu pārvaldes "Vecliepāja" speciālisti, pēc tehniskajiem aprēķiniem viena kvadrātmetra remontizmaksas ir 228 latu. Kā izrēķināja "Kurzemes Vārds", vidējā dzīvokļu platība šajā mājā bija 50 kvadrātmetru. Tas nozīmē, ka šāda dzīvokļa saimniekam viņa īpašuma atjaunošana izmaksātu 11 400 latu. Vislielākā dzīvokļa platība mājā bija 75 kvadrātmetri - tā saimniekam būtu jāšķiras no 17 tūkstošiem latu. Gandrīz vai uz pusi mazāk tas izmaksātu īpašniekam, kura dzīvoklis bija tikai 35 kvadrātmetrus liels - 7980 latu.

Ja nelaimei bija lemts notikt, tad labi, ka pirms vēlēšanām

Toreiz, kad lielais ugunsgrēks notika, daudzi liepājnieki sacīja - ja nelaimei bija lemts notikt, labi, ka tas gadījās pašvaldību priekšvēlēšanu laikā, turklāt pavisam neilgi pirms pašām vēlēšanām. Tādējādi cilvēki saņēma gan labiekārtotus dzīvokļus, gan arī uzņēmēji solījumus palīdzēt. Kā atzina gan Daina Kandēvica, gan arī Dzintra Kirhnere, toreiz pašvaldība solīja uzņēmējiem palīdzēt atrast telpas tālākai uzņēmējdarbības turpināšanai, taču solījumi tā arī palikuši solījumi - telpas nācies meklēt pašiem. D.Kandēvica tā arī līdz šim citas telpas nav atradusi. D.Kirhnere sacīja - vienīgā pašvaldības pretimnākšana bija tas, ka uz gadu atlika par telpu privatizāciju vēl nesamaksātās naudas samaksāšanu. Bet tas ir loģiski, viņa secināja, jo par krāsmatām nav ko maksāt.

To, ka notikušais būtu kaut kādā veidā saistāms ar priekšvēlēšanu laiku, vairākas amatpersonas tomēr noliedza. A.Priedols sacīja, ka svarīgākais pēc notikušā bija cilvēciskais faktors - pēc iespējas ātrāk izmitināt cilvēkus. Savukārt "Vecliepājas" jurists Juris Jirgens piebilda, ka, runājot par iespējamo palīdzību uzņēmējiem, cilvēki vēl neesot gatavi saprast, ka, ejot bojā privātīpašumam, par to atbildīgs ir pats īpašnieks un nevienam nav pienākums viņa vietā to atjaunot. Cita lieta ir palīdzēt to darīt, bet materiāli atbildīgs ir tā saimnieks.

Nepārliecina dārgās remonta izmaksas

Bez pajumtes nepaliks neviens no ugunsgrēkā cietušajiem. Viņiem ir atrasti dzīvokļi gan Jaunliepājā, gan Vecliepājā. Kā stāstīja A.Priedols, tie ir dzīvokļi, kas laika gaitā ir atbrīvojušies, turklāt visi ir labiekārtoti. Kā stāstīja "Vecliepājas" Remonta un celtniecības daļas vadītājs Ilgvars Mizēns, bez pajumtes palikušajiem bija pat iespējas izvēlēties no vairākiem piedāvātajiem variantiem. Pirms cilvēku izmitināšanas namu pārvalde tajos veica kosmētisko remontu. Pagaidām gan vēl pie saviem dzīvokļiem nav tikušas trīs ģimenes, taču drīz būšot. Kā atzina paši tobrīd bez pajumtes palikušie, paldies "Vecliepājai" - dzīvokļu ierādīšana tika veikta patiešām operatīvi un ar sapratni.

Šobrīd aktuāls ir jautājums, ko darīt ar māju tālāk. Tūlīt pēc ugunsgrēka tika veikta ekspertīze par ēkas tehnisko stāvokli, lai secinātu, vai tā ir atjaunojama vai nojaucama. Ekspertīzes slēdziens bija - māju var atjaunot.

Kā skaidroja "Vecliepāja" amatpersonas, lai māju atjaunotu, vispirms visiem tās īpašniekiem ir jānonāk pie vienas konkrētas vienošanās, kā turpmāk notiks tās apsaimniekošana. Kā sacīja A.Priedols, visreālākā iespēja ir visiem īpašniekiem kopīgi vienoties par savas apsaimniekošanas sabiedrības izveidošanu, kas būtu juridiska persona un varētu ņemt kredītu nepieciešamajiem darbiem. Pirms dažām dienām notika kārtējā mājas īpašnieku kopā sanākšana, lai spriestu par to, kā rīkoties tālāk.

Vairāki no mājas īpašniekiem ir nesapratnē, kāpēc remonta izmaksas par kvadrātmetru ir tik lielas - daļa dzīvokļu ir izdeguši, bet daļa tikai sabojāti ar ūdeni un tajos pietiktu ar kosmētisko remontu. Kā skaidroja I.Mizēns, jāņem vērā, ka mājā nav vis jātaisa tikai parasts kosmētiskais remonts, bet izdegušajā daļā kapitāli jāatjauno gan sienas, gan grīdas un griesti, gan arī jumts visai ēkai. Taču mājas iedzīvotāji domā - vai ir vērts ņemt lielo kredītu, lai pēc tam visu mūžu maksātu parādus par dzīvokļa atjaunošanu. Biruta Reinberga sacīja - mums, tiem, kam ir jau vairāk nekā piecdesmit gadu, diezin vai kāds maz dos tādus kredītus? Daina Matule piebilda, ka brīdī, kad cilvēki ir palikuši bez elementāri nepieciešamām lietām saimniecībā, bez sezonas drēbēm un tamlīdzīgi, viņi nav gatavi ņemt kredītu.

Dzintra Kirhnere sacīja - man nav vajadzīgs tas dārgais remonts. Labi, es piekrītu, ka jumts ir jāatjauno visiem kopā, turklāt tas ir jāuzliek patiešām pamatīgs. Bet par pārējo manu daļu es varu atbildēt pati. Es jau esmu lūgusi savus speciālistus sagatavot tāmi, cik lielas būtu manu telpu remontizmaksas, un tās būtu krietni mazākas par tām, ko aprēķinājusi "Vecliepāja". Uzņēmējai nodegušajā mājā pieder īpašums115 kvadrātmetru platībā, turklāt, kā viņa skaidroja, veikala telpas un noliktavas no liesmām nav cietušas, tās ir sabojājis vienīgi ieplūdušais ūdens. Es kaut vai tūlīt varu veikt kosmētisko remontu un sākt atkal strādāt, ja vien uzliktu ēkai jumtu, viņa sacīja. Uzņēmēja piebilda, ka svarīgi ir arī tas, kam uztic remondarbus: nelielai firmai vai dārgam kantorim. Man ir savi zināmi meistari, kas varētu veikt lielākos darbus, bet tapetes savās telpās varu izlīmēt pati, viņa sacīja.

Kā teikto komentēja A.Priedols, pagaidām vēl nav zināms remontdarbu veicējs, tāpēc esot pāragri satraukties, ka to veiks kāda dārga firma. Viss ir atkarīgs no tā, ko izlems mājas īpašnieki. Ja viņi uzticēs šo remontu veikt "Vecliepājas" speciālistiem, mēs esam gatavi to darīt, ja gribēs slēgt līgumu ar kādu citu firmu - lūdzu, tās ir viņu tiesības, sacīja Priedols.

Iedzīvotāji cer privatizēt pašreizējos dzīvokļus

Kā jau minēju, nodegušās mājas iedzīvotāji neuzskata par lietderīgu veidot savu apsaimniekošanas sabiedrību un atjaunot dzīvokļus - tas viņiem ir ekonomiski neizdevīgi. Kā viņi spriež, viens no labākajiem variantiem būtu, ja pašvaldība kā ārkārtas gadījumā izrādītu pretimnākšanu un atļautu katrai ugunsgrēkā cietušajai ģimenei privatizēt tos dzīvokļus, kurus šobrīd pašvaldība piešķīrusi kā pagaidu mājvietas. Tie piešķirti uz vienu gadu, taču būsim reālisti - gada laikā nekas nemainīsies, jo kopš ugunsgrēka pagājuši jau turpat trīs mēneši, bet vēl nekas būtiski uz priekšu nav pakustējies. Kā sacīja D.Matule, pirmsvēlēšanu laikā žurnālistu klātbūtnē domes amatpersonas izteikušas gatavību šādu soli spert. Ja tas realizēsies, nodegušās mājas dzīvokļu īpašnieki spriež, ka droši vien savu īpašumu Zivju ielā pārdos, lai būtu nauda, par ko iegādāties saimniecībā nepieciešamo. Mums ir svarīga drošības sajūta, ka pēc gada atkal nepaliksim bez jumta virs galvas, viņi sacīja. Kam pārdos nodegušo īpašumu, tas gan pašlaik vēl nav zināms, jo šādas lietas tik ātri uz priekšu nevirzās, viņi sacīja. Ja tas notiks un ja patiesībai atbilst aizdomas par tīšu dedzināšanu, tas, kurš šo ēku ir iekārojis, savu būs panācis, taču mājas iedzīvotāji savā pašreizējā situācijā šo jautājumu neuzskata par diskusijas vērtu, taču piekrīt - jā, tā būšot gan.

Tomēr, kā piebilda D.Kirhnere, garumā arī notikumu attīstību nedrīkst vilkt, jo māja katru dienu un arī naktīs tiek demolēta: tiek izņemti nesadegušie logu rāmji, nojauktas krāsnis un tamlīdzīgi. Pavisam nesen viņa savā bijušajā noliktavā noķērusi divus jauniešus, kas tur vandalējuši, un nu ierosināta krimināllieta, jo puišiem jau bijusi krimināla pagātne.

Vistuvākajā laikā nodegušās mājas bijušie iemītnieki gatavojas rakstīt domei lūgumu atļaut privatizēt dzīvokļus, kuros viņi mitinās pašlaik. Ja tas realizēsies, viņiem vismaz būs atspēriena punkts - drošs jumts virs galvas, lai sāktu veidot savu dzīvi no jauna.