Kurzemes Vārds

10:44 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Salmiņš slīcējam vai glābšanas riņķis?

Pēteris Jaunzems

Pēc nesekmīgiem darījumiem ar bankām neatlaidīgāko lauku ļaužu skatieni tagad pievērsušies krājaizdevu sabiedrībām. Par to dibināšanas nepieciešamību viņnedēļ, tiekoties ar vietējo padomju vadītājiem, runājis arī Zemnieku federācijas Liepājas nodaļas valdes priekšsēdētājs Nikolajs Pušņickis. Grobiņnieks tās nodēvējis par mazajām lauku bankām un uzskata, ka tādas ar skubu vajadzētu izveidot katrā pagastā. Un ne tikai vienu vien, bet pat vairākas, jo pieredze rādot, ka nabags ar turīgo sekmīgi kooperēties nespējot. Katram no tiem savas prasības un ļoti atšķirīgas iespējas.

Jautājumu par krājaizdevu sabiedrību veidošanu Nikolajs Pušņickis uzskata par ļoti aktuālu tāpēc, ka naudas attīstībai lauku apsaimniekotājiem šobrīd katastrofāli pietrūkst, bet bankās to saņemt kļuvis ārkārtīgi sarežģīti. Nikolajs Pušņickis pastāstīja, ka pats uz savas ādas pārliecinājies, cik mānīgs faktiski iznāk krāsainos reklāmas plakātos izdaudzinātais kredītu lētums. Šopavasar viņš, kārtojot dažnedažādus papīrus, patērējis gandrīz divus mēnešus sava laika, lai saņemtu no bankas nelielu aizdevumu. Turklāt, rēķinot kopā ar procentiem, dažnedažādām instancēm bijis spiests samaksāt piekto daļu no piešķirtās summas! Tas viss rādot, cik svarīgi radīt lauksaimniekiem alternatīvu un izdevīgu finansējuma avotu. Tāds pastāvējis arī pirmskara Latvijā, un Valsts prezidents Kārlis Ulmanis šādu kooperatīvu veidošanu visnotaļ atbalstījis. Ne velti arī mūsu Saeimā nesen pieņemts īpašs un ilgi gaidīts likums par krājaizdevu sabiedrībām. Spēkā tam jāstājas nākamā gada janvārī un līdz ar to sabiedrību veidošanā lielākas tiesības būšot atvēlētas pašvaldībām.

Tā būtu alošanās sacīt, ka glābšanas riņķi sev mazajās lauku bankās zemnieki ir saskatījuši tikai tagad. Jau pirms gadiem trīs daudz runāja par šādu kolektīvu veidojumu radīšanas nepieciešamību. Tomēr toreiz plašu atbalstu šī kustība Latvijā neguva. Stipri kavēja neziņa un tāpat nepilnības likumdošanā. Krājaizdevu sabiedrības bija pielīdzinātas kooperatīviem un vienlaikus pakļautas arī likumam par kredītiestādēm. To veidošanas process bijis ļoti nogurdinošs un garš. Dibinātāji atceras, ka braukuši dažādi ierēdņi, apšaubījuši katru uzrakstīto vārdu, īsāk sakot, birokrātisma bijis stipri daudz.

Neraugoties uz minētajām problēmām, nedaudzas krājaizdevu sabiedrības tomēr izveidojās. Patlaban to Latvijā esot nepilni divi desmiti. Tas, protams, ir gaužām maz, lai runātu par kustību. Vairāk sabiedrības nodibinājušās Cēsu pusē. Mūsu rajonā, neraugoties uz Zemnieku federācijas nodaļas valdes neskaitāmiem aicinājumiem, celmlauži šajā jomā bija un līdz šim ir palikuši tikai rucavnieki. Svarīgi piebilst, ka arī pie viņiem toreiz tas noticis, pateicoties pašvaldības iniciatīvai un atbalstam. Sava loma bija enerģiskajiem un godīgajiem cilvēkiem, kas uzņēmās vadītāju funkcijas.

Nu jau sabiedrība pagastā pastāv un sekmīgi darbojas trīs gadus. Tās grāmatvede Māra Ķēdže pastāstīja, ka pirmajā gadā esot klājies grūtāk, taču pamazām viņi iemanījušies strādāt un tagad jau otro gadu darbojoties ar nelielu peļņu. Peļņa gan neesot pašmērķis, tā nepieciešama tikai tik daudz, lai nodrošinātu pastāvēšanu. Arī klientu viņiem netrūkstot, iedzīvotāji pat stājoties rindā, lai saņemtu naudiņu. Citi to darot jau otro un trešo reizi. Īpaši rindas veidojoties pavasaros, kad gandrīz vai katrā saimniecībā neatliekami jāpērk minerālmēslojums, kad kā ēst nepieciešama dīzeļdegviela, šķirnes sēkla un jāizdara citi strādāšanai nozīmīgi pirkumi. Taču arī pārējā laikā lauku cilvēkiem dažādu vajadzību esot atliku likām. Ar krājaizdevu sabiedrības atbalstu viņi iegādājoties televizorus, ledusskapjus, sapošot savus bērnus skolai 1.septembrī.

Rucavnieku pieredze liecina, ka jēga ir. Kāpēc tad atsaucība tik niecīga? Nikolajs Pušņickis domā, ka galvenokārt kavējis starta kapitāla trūkums. Lai uzsāktu darbošanos ar 2000 latiem esot par maz. Ja kontā ir piecreiz lielāka summa, jau varot kaut ko darīt. Tas nozīmē, ka jaunais likums, paverot lielākas tiesības pašvaldībām, lietas varētu iekustināt.