Kurzemes Vārds

18:50 Trešdiena, 13. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Balta lidmašīna rūpējas par zaļo piekrasti

Pēteris Jaunzems

Nu jau pāris nedēļas, kopš atsākušies dabas sargu lidojumi virs Kurzemes piekrastes. Kopā ar Jūras vides pārvaldes darbiniekiem tos ar personīgo lidmašīnu veic ikšķilietis Voldemārs Uplejs. Vakar lidojumā līdz valsts dienvidu robežai piedalījās arī "Kurzemes Vārda" korespondents.

Rītausmā, pirms pacelšanās gaisā, Liepājas Jūras kontroles daļas vadītājs Ainars Priediens likās nobažījies. Viņš paskaidroja, ka tam par iemeslu esot pēdējo dienu notikumi, kad jūrā bija konstatēts naftas produktu izplūdums. Kurp tas devies šerpo ziemeļrietumu vēju ietekmē, vai nav kādā vietā sasniedzis un piesārņojis liedagu? Pretrunīgas ziņas no dažādiem avotiem par piesārņojumu esot saņemtas arī par Liepājas ostas akvatoriju, tādēļ Ainars Priediens vēlējās noskaidrot, cik tajās taisnības?

Taču drīz vien viņš pārliecinājās, ka bažām nav pamata. Ostā valdīja kārtība. Pat vairāk. Tur tagad skatam no gaisa paveras iespaidīga jaunbūve, kas iepretī Cukurfabrikai līdzīgi 12 metrus platam tiltam aizšķērsojusi kanālu. Tā ir piesārņojuma deponēšanas sarkofāga rievsiena, kuras celtniecības darbi tuvojas nobeigumam. Gruntī divās rindās nostiprināts 600 dzelzs pāļu, telpa starp tiem teju teju būs pilnībā piepildīta ar granti. Akciju sabiedrības "BMGS" vīri SEZ pārvaldei doto vārdu ir turējuši, un nu vairs nav šaubu, ka līdz augustam projekta realizācija būs paveikta. Ainaru Priedienu īpaši iepriecina tas, ka aizvien tuvāk nāk tā diena, kad gadu desmitiem ilgi krājušos Karostas kanāla gultnes piesārņojumus varēs novietot drošā glabātuvē. Tad zudīšot raizes par apkārtējo floru un faunu, kas šobrīd šajā pilsētas rajonā ir ļoti apdraudēta.

Nepatīkama aina zem baltās lidmašīnas spārniem paveras, kad lidojam pāri Tosmares ezeram. Laikrakstā ziņojām, ka gandrīz trīs dienas ūdenstilpes dienvidrietumu krastā plosījās ugunsgrēks. Virsmežzinis Māris Otaņķis toreiz informēja, ka izdeguši 35 hektāri niedrāja, 5 hektāri purvaines un 5 hektāri mežaudzes. Taču tikai no gaisa var novērtēt tos milzīgos postījumus, kas dabai nodarīti. Tur, kur vēl nesen ligzdoja gulbji un citi ūdensputni, vairāku kilometru garumā tagad ezeru ieskauj ogļmelna mirusi josla. Daudz mēnešu paies, līdz tā atkal atdzīvosies.

Apmetusi loku virs jūras, mazā lidmašīna lido uz dienvidiem. Zem tās spārniem kā uz krāsaina kinoekrāna paslīd smilšainā Pērkone, zaļie Bernāti, Jūrmalciems ar savu zvejnieku laivām un plašais, niedrēm dāsni pieaugušais Papes ezers. Pirms ieraugām Nidu, skatām arī sagruvušās ezera slūžas un rucavnieka Jāņa Valda Vītola iekopto dzērveņu plantāciju akurātos četrstūrus. Būtiņģē uzmanību vispirms piesaista naftas termināla cilindriskās metāla tvertnes. No lielāka augstuma tās atgādina zemē nosviestas konservu bundžas.

Neraugoties uz nikno vēju un viļņiem, jūrā pie pontona piestājis tankkuģis "Knutsen O.A.S.". Tas ir tik liels, ka liekas mūsu lidaparāts uz kuģa klāja varētu viegli nosēsties. Voldemārs Uplejs saka, ka pirms dažām dienām to pašu naftas vedēju esot redzējis, kad pārlidojis Ventspils ostai. "Šie lidojumi, kas virs piekrastes notiek vienreiz nedēļā, ir vajadzīgi. Termināls strādā, un tas nozīmē, ka mums jābūt modriem," saka Ainars Priediens. "Tāpēc, ka nekad nevar būt drošs, ka nenotiks avārija. Šopavasar tā jau atgadījās, un tikai vēji toreiz paglāba Lejaskurzemes piekrasti no lielas nelaimes." Šoreiz jūras kontrolieris secina, ka tankkuģis atrodas īsajā savienojumā ar naftas pievadu, un arī velkonis, drošs paliek drošs, turpat netālu dežurē.

Jūras klajums iepretī Nidai un Sventājai šobrīd atkal nonācis uzmanības degpunktā sakarā ar neveiksmīgi noritējušajām kaimiņvalstu sarunām par zvejas vietām. Amatpersonas nonākušas pat tik tālu, ka draudējušas izraidīt zvejniekus no ierastajiem darba plačiem ar militāru spēku. Ainars Priediens aizstāv mūsu zvejnieku kanti. Nav taisnīgi atsavināt ierastas un ražīgas zvejas vietas. Viņš saka, ka argumenti par to, ka Eiropas savienībā jūra atkal visiem būšot kā viens liels ezers vienlīdz pieejama, neizturot kritiku, jo tas vēl nemaz neesot nosacīts, kāda kārtība tur valdīs.