Kurzemes Vārds

22:32 Svētdiena, 27. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Domnieka krēslā

Krieviņa klusie dziļie ūdeņi

Sarmīte Pelcmane

Šķiet, ka Liepājas domes deputāts un SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš ir no tiem cilvēkiem, par kuriem mēdz teikt, ka "klusie ūdeņi ir tie dziļie ūdeņi". Jo, kaut arī no malas vērojot, šķietami vienmēr klusais, atturīgais, neuzkrītošais Krieviņš tomēr, jāatzīst, ir uztaisījis vienu no spožākajām karjerām pilsētā. Kā citādāk vērtējams fakts, ka ar ostu un jūras lietām iepriekš nesaistīts cilvēks savulaik kļuvis par viena no ostas uzņēmuma vadītājiem un pēc tam arī par SEZ pārvaldnieku, turklāt ir arī viens no nedaudzajiem, kurš izpelnījies tādu vēlētāju atbalstu vēlēšanās, lai kā viens no nedaudzajiem iepriekšējās domes deputātiem saglabātu savu vietu pilsētas galvenajā lēmējinstitūcijā.

Vai tikai sagadīšanās?

Pats G.Krieviņš savu nokļūšanu ostā un politikā skaidro pavisam vienkārši - tāda bijusi apstākļu sakritība. Bet vai tikai?

Pasekosim notikumu attīstībai. Un tā 1964.gadā Kuldīgā piedzima puisis Guntars, kurš pabeidza tur arī vidusskolu, pēc tam devās zinību kalnā toreizējā Rīgas Politehniskajā institūtā. Tā kā tas bija laiks, kad studentus pēc pirmā kursa ņēma armijā, arī Krieviņš izgājis šo ciklu un izbaudījis padomju armijas jaukumus. Pēc institūta absolvēšanas viņš kļuva par vienu no plašās inženieru cilts - konkrēti autoceļu un tiltu būves inženieris. Ar iegūto zinību bagāžu autoceļu būvē arī sāka savas gaitas Liepājā, no sākuma strādāja Liepājas rajona Durbes iecirknī par meistaru, pēc tam par darbu vadītāju, visbeidzot 4.ceļu pārvaldē par galveno inženieri.

Un tad sanācis tā, ka darbavietas tehniskā bāze atradusies tieši blakus toreiz vēl armijnieku pilnībā pārvaldītajai ostai. Laiki mainījās un pienāca brīdis, kad ostā varēja sākt organizēt stividorkompānijas un nodarboties ar šiem pakalpojumiem. Ceļinieku aprindās tolaik valdījis zināms pagurums, pasūtījumu bijis maz, un Krieviņam radusies ideja, ka vajadzētu nedaudz pamācīties ostas jomā un mēģināt veidot aktivitātes tanī. Tā arī ir pirmā paša Krieviņa minētā nejaušība, kas ievirzījusi viņa ceļinieka dzīvi citā - ūdensceļu gultnē. Taču te var strīdēties, jo tomēr šķiet, ka ne jau tikai tas vien, ka osta nejauši gadījās tuvumā, ļāva Krieviņam uzsākt veiksmīgu karjeru tanī. Jādomā, ka tolaik ostas apkārtnē un arī pašā ostā darbojās ne mazums ļaužu, kas tā arī savu iespēju neizmantoja. Acīmredzot, lai pārorientētos uz ostu, bija nepieciešamas zināmas rakstura īpašības - spēja izanalizēt situāciju, pareizi izskaitļot perspektīvu, mērķtiecība un neatlaidība. Arī Krieviņa kolēģi šo minējumu ir apstiprinājuši, jo, lūgti raksturot SEZ pārvaldnieku, kā spilgtākās minējuši tieši šīs īpašības.

Pašreizējais Guntara Krieviņa kolēģis SEZ pārvaldē Gunārs Kazeks, kurš viņu pazīst jau no tiem laikiem, kad toreizējam pašvaldības uzņēmumam "Piemare" vajadzēja meklēt jaunu direktoru, saka, ka jau toreiz Krieviņš pierādījis sevi kā jauns, augšupejošs speciālists. Pa šiem gadiem Krieviņš esot ļoti audzis, pat straujāk, nekā bija cerēts, vērtē Kazeks. Viņš zina teikt, ka SEZ pārvaldnieks pēc rakstura esot mierīgs un komunikabls, bet vai stingrs priekšnieks, neesot bijusi iespēja pārbaudīt, jo viņi SEZ pārvaldē jau nekādus lielus podus negāžot, tā ka priekšniekam neesot par ko dusmoties. Tomēr situācijas, kā jau katrā darbā, gadoties visādas. Bet nekad padotajiem netrīcot kājas, dodoties pie Krieviņa, lai meklētu risinājumu kādai problēmai. Pārvaldnieks esot pietiekoši demokrātisks, un, kaut arī ļoti aizņemts, tomēr pieejams, ja viņam ir laika, uzklausa katru un visu var noregulēt mierīgā ceļā.

Arvien veiksmīgāk notikumi Krieviņa dzīvē risinājās, kad tika izsludināts konkurss pašvaldības uzņēmuma "Piemare" direktora amatam. Kaut arī konkursā piedalījās vēl citi līdz tam uzņēmumā strādājuši ļaudis ar labu pieredzi, tomēr vinnēja cilvēks pilnīgi no malas - Guntars Krieviņš. Acīmredzot viņam bija izdevies pārliecināt pilsētas vecās valdes locekļus par savām spējām, vai arī nostrādāja vēl citi faktori.

Sākoties lielākām aktivitātēm ostā, Krieviņš sapratis, ka tā tik tiešām ir viņa īstā vieta, un, kaut arī uzņēmējdarbības forma nav no vieglākajām, jo daudz kas atkarīgs ne tikai no pašu, bet arī no citu valstu politiskās un ekonomiskās situācijas, tomēr te ir lielas perspektīvas.

Iekuģo arī politiskajos ūdeņos

"Piemares" laikā Krieviņš pirmoreiz pamēģinājis iemīt taciņu arī politikā. 1994.gadā bija pirmās demokrātiskās pašvaldības vēlēšanas, un Krieviņu atkal, kā viņš tagad pieticīgi saka, vienkārši uzaicinājuši. Toreiz viņš vēlēšanās piedalījās apvienības "Mēs - Liepājai" sarakstā kopā ar pilsētas valdes locekļiem Andri Jaunsleini un Jevgeņiju Mickēviču. Vai nu tāpēc, ka Krieviņš vēl netika ievēlēts, vai arī citu iemeslu dēļ, bet pats šo savu dzīves posmu atceras nelabprāt. Viņš ļāvies pierunāt, jo vienkārši interesējis apzināt, kas īsti ir pilsētas pašvaldība, tagad saka Krieviņš. Bet sarakstā toreiz bijuši lielākoties vecāka gadagājuma ļaudis ar dažādu pieredzi, un viņam esot bijis diezgan grūti kontaktēties. Tomēr virzība uz politiku jau iezīmējās.

Un tiešām, Krieviņš nepalaida garām arī nākamās vēlēšanas, kurās 1997.gadā piedalījās visiem zināmā "Liepājas apvienotā saraksta" listē un tika ievēlēts. Toreiz viņam esot bijis lielāks stimuls piedalīties vēlēšanās, jo šo sarakstu veidoja Liepājas uzņēmēji. "Tā bija vide, kur es daudzus pazinu un mani pazina, un apmēram bija skaidra ideja, kāpēc jāpiedalās pašvaldību vēlēšanās. Bija zināms, kādas aktivitātes būtu jāstimulē, lai pilsēta uzņemtu straujākus attīstības tempus," tagad saka pats Krieviņš.

Krieviņa izvēle atkal pamēģināt laimi politikā izrādījās dubultveiksmīga, jo, kad jaunā dome izveidoja SEZ un tās valdi, kurā tika iekļauts arī Krieviņš, viņš tika apstiprināts par SEZ pārvaldnieku.

Speciālās ekonomiskās zonas (pār)valdnieks

Un atkal it kā apstākļu sakritība - kaut arī nevarētu teikt, ka Krieviņš būtu bijis klāt pie paša SEZ sākuma (to viņš atzīst arī pats: "Nevaru apgalvot, ka es būtu ar karogu rokā meties SEZ izveidē"), tomēr galvenais postenis tika uzticēts viņam. SEZ veidošanas laikā Krieviņš esot vairāk paudis ostas intereses, popularizējot viedokli, ka tai jābūt vienai no galvenajām SEZ sadaļām, jo ostai tāpat kā pilsētai vajadzīgs vienāds "attīstības straujums".

Pēc laika SEZ pārvaldnieks atteicās no domes priekšsēdētāja vietnieka goda, jo, kā pats skaidro, šos divus amatus nekādi nevarot apvienot: "Tas nav reāli ne tikai no likumiskā viedokļa, bet tīri fiziski. Man tas bija jāapzinās."

Šķiet, ka SEZ pārvaldnieka amats ir tas, kas ļāva Krieviņam plūkt laurus otrajās vēlēšanās pēc kārtas. Taču SEZ vērtējums pilsētā nebūt nav tik vienpusīgs. Ne mazums dzirdēti viedokļi, ka SEZ nav attaisnojis liepājnieku cerības, un izteikti jautājumi, kādu īsti reālu labumu zona devusi pilsētai.

Visasākā SEZ pārvaldes un, respektīvi, arī paša Krieviņa kritika izskanēja īsi pirms pašvaldību vēlēšanām, kad daudzi tajās startējošie kandidāti no dažādām nometnēm sadūšojās publiski izteikt savas pretenzijas. Kopumā pār SEZ brāzās visai asi pārmetumi, īpaši no jaunās paaudzes uzņēmējiem konkurējošos sarakstos, ka, piemēram, SEZ pārvaldē lēni rit darbs, ka tur neņem vērā SEZ uzņēmumu un citu pilsētas uzņēmumu viedokli. "Liepājas attīstībai" pārstāvji SEZ SIA "Hidrolats" izpilddirektors Ainis Pujēns un SEZ SIA "Solo - L" direktors Linards Henzelis kā vienā balsī paziņoja, ka SEZ nav piemājas dārziņš. Kaut arī abi atzina, ka SEZ ir vismaz iespēja attīstībai, tomēr norādīja, ka attiecības starp SEZ pārvaldi un uzņēmumiem ir vienpusējas. A.Pujēns: "Vienīgais, kas interesē SEZ valdi un ko viņi no mums prasa ir skaitļi - vidējās algas, investīcijas, eksports. Bet viņi absolūti neiedziļinās uzņēmumu problēmās. Esmu gandrīz drošs, ka daļa SEZ vadītāju nemaz nezina, kur tāds "Hidrolats" vispār atrodas un ar ko nodarbojas."

Linards Henzelis savukārt paziņoja, ka "SEZ vietējie nav cieņā. Priekšroka vienmēr tiekot dota tā sauktajiem investoriem no Šveices, Honkongas utt." Viņaprāt, pašlaik SEZ pārvalde darbojas kā smags birokrātisks aparāts, jautājumi risinās lēni, jo jāgaida SEZ valdes sēdes, kas notiek reizi mēnesī. Pa šiem gadiem L.Henzelis ne reizi neesot valdes sēdēs piedalījies un pat nezinot, kādi šie valdnieki izskatās, viņam neesot uzdots neviens jautājums, nav paskaidrots, kāpēc atteikts viens vai otrs lēmums.

"Vajadzētu galu galā tikt skaidrībā, kurš te ir kungs un kurš kalps," braši vaicāja abi kungi.

Savukārt Krieviņš pats, kā jau SEZ pārvaldniekam pieklājas, ar SEZ veikumu ir samērā apmierināts. "Katrā ziņā attīstības temps varētu būt ātrāks, bet katra pilsēta visā tajā lietā ir kā prece, cik veiksmīgi mēs varam Liepājas perspektīvās teritorijas pārdot uzņēmējiem (nevis klasiskā nozīmē, kā pārdod mantu, bet lai viņi atnāk), tik arī investīciju būs. Diemžēl konkurence ir stipri liela. Jo, ja mēs apmeklējam jebkuru starptautisku konferenci, tad poļi, ungāri, čehi, kazahi, ukraiņi, uzbeki utt. saka precīzi to pašu: nāciet pie mums, mums ir tādas un šitādas priekšrocības! Visi mēģina popularizēt savas pilsētas, savas iespējas, ostas utt." Tāpēc pārvaldnieks nelolojot cerības, ka tuvākajā laikā būtu iespējamas lielas pārmaiņas, piemēram, Karostā, bet, viņaprāt, vismaz jābūt idejām, kā tikt galā ar graustiem, un tad jau risinājuma ceļi radīsies.

Tā kā vēlēšanas ir pagājušas, visiem jāturpina strādāt katram savā vietā. Krieviņš apgalvo, ka neesot apvainojies par savulaik izskanējušo (vai arī viņam ir spēja to visu vienkārši laist pār galvu). "Pēc tam ar daudziem pārrunājām savstarpējos izteikumus un absolūti sapratām viens otru, ka priekšvēlēšanu kampaņa ir viena lieta, kad daudziem gribas teikt ko skaļu, bet ikdiena pavisam cita," samierinoši saka SEZ pārvaldnieks. Viņam pašam neesot raksturā asumi, ja kādam gribas teikt ko skarbāku, tad labāk pazvanot vai satiekoties un izrunājoties uz aci, nevis publiski. Un, kad izrunājas, tad varot nonākt pie daudz kā kopēja. "Veselīga kritika un priekšlikumi jau ir jāuzklausa jebkurā gadījumā, par to nav šaubu. Ja neviens nekritizē, neviens neko nesaka, tad tas, manuprāt, ir sliktākais novērtējums, tikai es atzīstu vairāk, ja kritika ir kopā ar zināmiem priekšlikumiem. Man labāk patīk diskutēt," komentējot priekšvēlēšanu asumus, Krieviņš ir diplomātisks. Viņaprāt, ir pilnīgi loģiski, ka viedokļi ir dažādi: "Nevar uzskatīt, ka vienmēr esam paši labākie, neapšaubāmi bijušas kļūdas, jo nav arī pietrūkušas zināšanas. Nevienam Latvijā sākumā nebija pieredzes par SEZ. Nepārtraukti pašiem jāizglītojas, jāmēģina."

Cerams, ka uzņēmēju iebildumi par SEZ pārvaldes it kā atraušanos un dzīvi savā nodabā tomēr radīs atsauksmi priekšniekos, un sezisti pietuvināsies vietējiem uzņēmējiem.

Amatu joprojām pietiek

Nevar sūdzēties, amatu Krieviņam joprojām pietiek. Viņš tagad ir domes deputāts, SEZ pārvaldnieks un SEZ valdes loceklis. Sakarā ar pēdējo amatu nesen bija izraisījušās nelielas domstarpības, jo tika izteiktas aizdomas, ka vienlaikus esot par SEZ valdes locekli un pārvaldnieku, tātad lēmējinstitūcijas un izpildaparāta pārstāvi, jūtams interešu konflikts. Tomēr Krieviņš pats uzskatīja un joprojām apstiprina pārliecību, ka " SEZ pārvaldnieks un valdes loceklis ir diezgan vienots amats". Un tā arī bija. Kad izvirzījās jautājums, vai šie amati ir apvienojami, tad gan Valsts kontrole, gan SEZ vērsās Saeimas juridiskajā birojā un saņēma skaidrojumu, ka SEZ versijā tas nav ne pretlikumīgi, ne nepiedienīgi. Tā nu Krieviņš pilda šos abus pienākumus joprojām. Bez tam viņš ir valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" pilnvarnieks un sabiedriskā kārtā vēl pēdējo mēnesi - Liepājas direktoru padomes priekšsēdētājs. Jau maija beigās šajā organizācijā notiks priekšsēža pārvēlēšanas, jo to maiņu rotācijas kārtībā paredz statūti. Direktoru padomi Krieviņš uzskata par gana progresīvu: "Tā ir vieta un iespējas pārrunāt un konstatēt problēmas, kas rodas uzņēmējiem. Tur, manuprāt, darbojas aktīvākie vadītāji. Mani tikai priecē, ka tur ir cilvēki ar idejām, kuri dažkārt laikus ceļ trauksmi par nebūšanām." Joprojām G.Krieviņš ir līdzīpašnieks SIA "Mols - L".

Apbrīnojami, ka daudzie amati un pienākumi pašam Krieviņam nerada problēmas tikt ar tiem galā. Viņaprāt, visu var izdarīt, tikai atliek agrāk piecelties vai dažkārt vēlāk aiziet mājās. Striktus plānus uz priekšu viņš neveidojot, jo tas vienkārši neesot iespējams. Liepāju un SEZ apmeklē daudz interesentu, jāpieskaņojas tiem. Tad vēl sapulces un sēdes domē un SEZ, dokumenti, projekti utt. Atpūsties sanāk tā pamazāk. Taču, cik vien iespējams, Krieviņš mēģinot brīvās dienas pavadīt kopā ar ģimeni - sievu Andu un meitām Artu un Kristu.

Kādreiz Krieviņš bija zināms kā liels medību entuziasts, taču pēdējā laikā ar to vairs īpaši neaizraujoties. Neesot laika. Taču šad tad lielajās kungu medībās Krieviņš ir redzēts. Bet paši galvenie Krieviņam ir divi hobiji. Viens no tiem - kalnu slēpošana, un to nu gan pārvaldnieks atļaujoties - reizi gadā atlicināt brīvu nedēļu, lai kopā ar sievu dotos paslēpot kaut kur Zviedrijas kalnos. Otra aizraušanās Krieviņam ir autosports, un nav jau brīnums, jo Liepājas domē vispār izveidojies tāds kā autosporta dalībnieku un fanu klubs. Taču Krieviņš atvaira aizdomas, ka nodarbojas ar autosportu modes dēļ, viņam tas esot bijis sapnis kopš bērnības. Iepriekšējā gadā Krieviņš startēja sacensībās amatieru klasē, šogad pirmo gadu pamēģina spēkus profesionālā līmenī. Interesanti, ka autosportā Krieviņš dodas sacensībās kopā ar savu SEZ pārvaldes šoferi, tikai mainītās lomās. Krieviņš sēžas pie stūres, bet šoferis kļūst par stūrmani.