Kurzemes Vārds

06:25 Otrdiena, 10. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Šās nedēļas norises

Kara dieva planētas draudīgā tuvošanās

Andžils Remess

Ja dažkārt ir visai grūti prognozēt, kam attiecīgajā nedēļā nāksies pievērst lielāku uzmanību - notiekošajam tepat Latvijā vai citur pasaulē, tad par šo nedēļu viss skaidrs - tas būs notiekošais citur pasaulē, kas ietekmēs Latvijas nākotni. Jo šī nedēļa būs starplaiks starp jūnija vidū paredzēto ASV prezidenta Džordža Buša vizīti Eiropā, kuras laikā būtu jākļūst skaidrākām NATO paplašināšanas kontūrām, un ar Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanos saistītām norisēm, kas pagājušonedēļ notika aktīvāk nekā jebkad.

Lielā kaulēšanās par NATO

Tiešām, vēl nekad tik īsā laikā nebija izteikts tik liels atbalsts Baltijas valstu uzņemšanai NATO, kā tas notika pagājušajā nedēļā, un, spriežot pēc tā, mums atliktu tikai ieiet pa alianses atvērtajām durvīm. Atbalsts izskanēja Eiropas savienības un NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē Budapeštā un alianses Parlamentārās asamblejas sesijā Viļņā, mūs iesaistīt NATO aicināja Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu kopīgajā sēdē pieņemtā, kā arī ASV senātā iesniegtā rezolūcija, Baltijas valstu centienus atbalstīja Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis savā vizītē Rīgā un NATO augstas amatpersonas. ASV NATO komitejas prezidenta Brūsa Džeksona teiktais pat bija pavisam eiforisks, proti, ka viss jau izlemts, debates par to beigušās, atliek tikai Baltijas valstis uzņemt.

Vai tiešām tik vienkārši? Vai drīzāk nav tā, ka katra kandidātvalsts katru NATO aktivitāti un katras augstas amatpersonas teikto grib attiecināt uz sevi tik cerīgi, ka vēlamo jau uzskata par notikušu?

Droši vien, ka Džordžs Bušs jūlija vidū Briselē un Varšavā paziņos par alianses paplašināšanos, tikai jādomā, ka viņš nosauks paplašināšanās principus, nevis konkrēti uzaicināmās valstis. Kaut arī ASV šajā aliansē ir lielākā loma, katras jaunas valsts uzņemšanai jāpiekrīt katrai dalībvalstij, bet Vācija, pēc Polijas iekļaušanas NATO ieguvusi drošu aizmuguri, uz Baltijas valstu iesaistīšanu skatās atturīgi.

Tāpat nav šaubu, ka Džordžs Bušs 16.jūnijā sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pieminēs arī Baltijas valstu iekļaušanu NATO. Taču diez vai būs tik vienkārši, kā dažs labs domā, ka pietiks Bušam to pateikt, lai Putins tūlīt samierinātos, un ka Krievijas argumentiem nebūs absolūti nekādas nozīmes.

Cita lieta, ka Maskavai nav nozīmīgu pretpasākumu, ar ko pagaidām atbildēt Baltijas valstu iesaistīšanai NATO, un atliek vienīgi mēģināt Bušu atrunāt no tāda lēmuma. Arī iebildumi par NATO pietuvošanos Krievijas robežām nav īsti nopietni, jo Krievijas lielākā karaflotes bāze Baltijas jūrā atrodas tikai 40 kilometrus no NATO valsts Polijas robežas, un mūsdienu apstākļos tas tikai sprīdis vien ir.

It kā loģiski jau izklausās Krievijas pašas dažu politiķu sacītais, ka NATO paplašināšana agri vai vēlu notiks un pretošanās tai iedzīs strupceļā Krieviju pašu, tāpēc, ja tā negrib palikt zaudētāja, gan jau Maskava atradīs veidu, kā piekrist, nezaudējot savu cieņu un reizē iegūstot no šī procesa kaut kādu labumu. Tāpat kā Krievija varētu ar laiku piekrist ASV iecerei izveidot pretraķešu aizsardzības sistēmu, saņemot pretī Savienoto Valstu militāru palīdzību un Vašingtonas veicinātas ārvalstu investīcijas.

Tikai jāšaubās, vai Bušs visiem spēkiem centīsies iedzīt Putinu stūrī un piespiedīs pie sienas, jo spiediens pret Krieviju varētu veicināt tās tuvināšanos ar Ķīnu, tāpēc Savienotajām Valstīm vajadzēs izšķirties, kas tām izdevīgāk - Baltijas valstu iekļaušana NATO vai atturēšana veidoties Maskavas - Pekinas aliansei.

Jā, ASV novēršanās no Baltijas valstīm būtu jūtams trieciens Vašingtonas mērķim pabeigt veidot vienotu un brīvu Eiropu, taču no šīs situācijas varētu izkļūt, mūsu kontinenta drošības jautājumu risināšanā lielāku uzsvaru liekot uz Eiropas savienības un NATO sadarbību. Bet ieganstus Baltijas valstu neuzaicināšanai aliansē varētu atrast pavisam vienkārši. Jo pat mums simpatizējošas NATO augstas amatpersonas liek saprast, ka Latvijas uzaicināšana atkarīga arī no attieksmes mūsu valstī pret krievu minoritātēm, pret holokaustu, kā arī no korupcijas līmeņa. Ja par attieksmi pret holokaustu kaut ko pārmest nebūtu nopietni, tad par minoritāšu tiesībām var piesieties, ja tikai grib, bet par korupciju Latvijā nevienam šaubu nav.

Zinot šīs prasības, var labāk saprast, kāpēc Latvijas nelabvēļi saceļ tādu troksni par minoritāšu tiesību pārkāpumiem un cenšas pasaulei iestāstīt par nacisma atdzimšanu mūsu valstī. Tāpat saprotama šo nelabvēļu atturīgā reakcija uz Austrālijas tiesas lēmumu izdot Latvijai nacisma noziegumos vainoto Konrādu Kalēju, jo līdz šim izdevīgi bija vainot Latvijas varas iestādes, ka tās nevēlas par kara noziegumiem tiesāt nacistus, bet soda tikai antifašistus.

Katrā ziņā cīņa par NATO paplašināšanu būs liela, tāpat kā kaulēšanās, un nākamajos astoņpadsmit mēnešos līdz alianses galīgā lēmuma paziņošanai mums nāksies izturēt lielu spiedienu, arī no Latvijai labu vēlošām starptautiskām organizācijām un lielvalstīm.

Nerimstošie partiju ķīviņi

Uz visu iepriekš rakstīto norišu fona pavisam sīkumaina liksies plēšanās starp politiskajiem spēkiem par savām pozīcijām gan Rīgā, gan visā Latvijā, kas acīmredzot pieņemsies spēkā, tuvojoties Saeimas vēlēšanu kampaņai. Ja nu ir kāda interese tam sekot, tad tikai tāpēc, lai pavērotu, kā mainās partiju attiecības šajos ķīviņos un cik pretrunīgas ir dažādas koalīcijas.

Nupat vēl centienos pārvaldīt Rīgu sociāldemokrāti apkampās ar "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", taču tagad kopā ar "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK mēģina kreisos pastumt tālāk no varas, nepieļaujot naudas līdzekļu sadales nonākšanu viņu pārziņā, savukārt kreisie to izskaidro ar vēršanos pret nepilsoņu interesēm un pārmet Krievu partijai pārsviešanos nacionālradikāļu nometnē.

Bet varbūt mērķis ir cits - destabilizēt valdību? Jo svarīgā balsojumā Saeimā tēvzemieši pretēji koalīcijas līgumam nostājās opozīcijas - sociāldemokrātu pusē, izraisot savu partneru aizdomas par mēģinājumu sašūpot valdību. Ja savulaik pēc līdzīga gadījuma Ministru prezidents Andris Bērziņš palūdza Jaunai partijai aiziet no valdības, tad tagad tikai izteica izbrīnu, jo rīkoties kategoriskāk kavēja bailes par valdības likteni.

Cik nestabils stāvoklis ir valdībā, tik arī Rīgas domē, un pat pārgrupēšanās nav panākusi līdzsvaru, jo pagājušajā nedēļā nācās atlikt balsošanu par tēvzemiešu izvirzīto kandidāti vicemēra postenim - nebija pārliecības par nepieciešamo atbalstu, bet kandidatūras izgāšana būtu smags trieciens tikko izveidotajai (pareizāk - pārveidotajai) sadarbībai.

Bet pa to laiku pie varas tikušie Rīgā jau rauj katrs sev, ko var, un arvien tālāk aizmirstībā paliek pirmsvēlēšanu solījumi par godīgumu un taisnīgumu.

Tuvie Austrumi balansē uz kara robežas

Gandrīz vai jāsāk klausīt astrologus, ka kara dieva planētas Marsa pietuvošanās Zemei izraisīs nemierus un incidentus, un tagad tādi uzliesmo cits pēc cita.

Nepālā kroņprincis apšauj visu karalisko ģimeni - vecākus, brāļus un māsas, pavisam astoņus cilvēkus, un pats dīvainākais, ka viņu paredzēts pasludināt par jauno karali. Indonēzijas prezidents draud izsludināt ārkārtas stāvokli valstī, jo parlaments izskata jautājumu par neuzticības izteikšanu viņam sakarā ar aizdomām par korupciju, bet prezidenta aizstāvji izraisījuši nemierus, kuros jau ir cilvēku upuri.

Filipīnās karaspēks mēģina atbrīvot ķīlniekus, kurus sagrābis noziedzīgs grupējums, kas cīnās par islama valsts izveidošanu, un arī bojā iet cilvēki. Mierīgajā Lielbritānijā divu zēnu plūkšanās izraisa rasu nemierus un grautiņus. Čečenijā pastiprinās kaujinieku uzbrukumi Krievijas karaspēkam un lielāko pilsētu ielās nākas ievest tankus, baidoties, ka kaujinieki varētu šīs pilsētas ieņemt. Pēc sniega nokušanas kalnu pārejās briest karadarbība Vidusāzijā, kur jaunizveidota islamistu politiska partija sapulcējusi vairāk nekā trīs tūkstoš kaujinieku un gatavojas iebrukt Tadžikistānā, Kirgizstānā un Uzbekistānā.

Arvien vājākas kļūst izredzes izvairīties no asinsizliešanas Maķedonijā. Izgāzies mēģinājums apslāpēt albāņu kaujinieku uzbrukumus, izveidojot koalīcijas valdību, jo izrādījās, ka albāņu partiju līderi sadarbojas ar teroristisko organizāciju vadītājiem. Acīmredzot albāņu nodomi ir daudz plašāki, jo dažas grupas no Albānijas gatavojas iebrukt tajā Grieķijas apvidū, kuru apdzīvo albāņi, un tas var nozīmēt NATO valsts Grieķijas ieraušanu karā.

Uz kara robežas arvien bīstamāk balansē Tuvie Austrumi. Šonedēļ uz turieni dosies Krievijas delegācija, satraukušās ir ANO un Eiropas savienība, taču izredzes samierināt Izraēlu un palestīniešus ir niecīgas. Kā vieni, tā otri piekrīt ASV izvirzītajam miera plānam, taču kā vieni, tā otri neievēro tā noteikumus. Tikko pavīd kaut niecīgs cerību stariņš sākt ceļu uz samierināšanos, tā palestīniešu terora akts Izraēlā atkal pārvelk tam svītru. Izraēlai neatliek nekas cits, kā atbildēt ar pretpasākumiem, kas palestīniešus sanikno vēl vairāk, un pēc nupat 19 cilvēku bojāejas un pāri par simts ievainošanas sprādzienā Telavivā var beigties Izraēlas pacietība. Aicinājumi iebrukt palestīniešu apdzīvotajās teritorijās kļūst arvien skaļāki, bet viena otra arābu valsts to vien tik gaida, lai būtu iegansts sākt karu pret Izraēlu. Palestīniešu līderis Jasirs Arafats mēģina atturēt ekstrēmistiskos grupējumus no vardarbības, taču vai viņam klausīs?

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Dažādos līmeņos izteikts atbalsts Latvijas uzņemšanai NATO.
Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska vizīte Rīgā.
Austrālijas tiesa nolemj izdot Latvijai nacisma noziegumos vainoto Konrādu Kalēju.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Vijolniece Baiba Skride pārliecinoši uzvar prestižā starptautiskā konkursā Beļģijā.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Terora aktā Telavivā iet bojā 19, bet ievainojumus gūst vairāk nekā 100 cilvēku.
Budapeštā notiek Eiropas savienības un NATO valstu ārlietu ministru sanāksme.
Maķedonijas karaspēks turpina uzbrukt albāņu nemierniekiem.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Nepālas kroņprincis Dipendra nogalina gandrīz visu karalisko ģimeni.