Kurzemes Vārds

03:32 Ceturtdiena, 1. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma

Dzīvokļu juceklī

Kirils Bobrovs

Dzīvokļu tēmas vienmēr ir interesējušas mūsu lasītājus, un tās ir visai daudzveidīgas. Kaut vai, aplūkojot tā dēvēto jauno namu tehnisko stāvokli vai uzkrāto parādu sekas. Vai postprivatizācijas problēmas. Arī birokrātisko pieeju un tā tālāk. Zināmas izmaiņas arī pastāvīgi notiek. Taču neatrisinātā paliek vēl tik daudz, ka reizēm cilvēkam izsīkst pašreiz tik nepieciešamais optimisms. Tikai risināt visus grūtos uzdevumus agri vai vēlu vienalga vajadzēs.

No viena dzīvokļa uz otru

Izlikšana no dzīvokļa ar tiesas spriedumu bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas - tā ir milzīga cilvēciska sāpe. Tikai šie cietušie ārkārtīgi reti ierodas redakcijā. Taču nesen vajadzēja uzklausīt kādu vecāka gadagājuma vīru, kurš stāstīja, kā no divistabu dzīvokļa izlika viņa meita ar mazdēlu. Bet viņš, vectēvs, uzzinājis par notikušo pārāk vēlu, gribējis kaut kā palīdzēt, bijis gatavs pat iemaksāt 300 latu, taču vajadzējis 900 un, galvenais, vienā reizē. Bezizejas situācija. Šeit, gods kam gods, mūsu pašvaldība pagaidām vēl bez jumta virs galvas nevienu nav atstājusi - visiem izliktajiem kaut kas piedāvāts. Lūk, šeit tad arī ir tā izeja no bezizejas. Lai kā arī tas visus mūs nesarūgtinātu. Bet uz advokātu vai Apgabaltiesas palīdzību šādos gadījumos cerēt nav nopietni.

Kā informēja namu pārvaldes "Vecliepāja" parādu piedziņas nodaļas vadītāja Terēza Berdņika, pērn par īres maksas parādiem savus dzīvokļus zaudēja 47 ģimenes, šogad - 8. Tiesā atrodas 110 šādas neizskatītas "Vecliepājas" prasības, sagatavotas vēl 56. Līdzīgs process noris arī "Jaunliepājā". Un galvenais, uz minēto skaitļu summu jāraugās vienkopus ar gadījumiem, kuri vēl tikai notiks. Jo process taču vēl nav beidzies. Ko šajā sakarā domā T.Berdņika: "Darba vēl pietiks," ar pārliecību viņa saka, "gaisma tuneļa galā nav pat redzama. Kamēr pilsētā nebūs darbavietu, izlikšana turpināsies.'' Šīs namu pārvaldē augstu vērtētās speciālistes galvenās rūpes ir maksājumu iekasēšana. Un ir nenoliedzami panākumi - papildus 23 tūkstoši latu gadā!

Taču labi ir tas, ka "Vecliepājā" rūpējas par nelaimē nokļuvušajiem cilvēkiem. Pat pēc tiesas var sarunāt par parāda dzēšanas termiņiem. Ja izliktu visus pēc tiesas sprieduma, tad process varētu pārtrūkt pavisam cita iemesla dēļ - drīz vien pilsētā vienkārši vairs nebūtu mazkomfortablu brīvu dzīvokļu un dzīvokļu sliktā tehniskā kārtībā. Par alternatīvu šādā gadījumā ir jākļūst izlikšanai tieši bez dzīvojamās platības ierādīšanas, tas ir, izlikšanai uz ielas. Kaut tikai Saeima nepieņemtu labojumu likumam, kas atļautu privātajiem namu īpašniekiem savu vajadzību dēļ izlikt visus nevēlamos. Ja mēs paredzam šādu krasu krišanu no augstuma, tad jau šodien varam klāt kaut vai salmu paklājiņu. Atsevišķi varam runāt par šāda darba praksi un pat par paradoksiem. T.Berdņika pastāstīja par kādu nesenu gadījumu, kad kāds īrnieks, saņēmis pavēsti ierasties tiesā, tanī pašā dienā atnāca un norēķinājās - tūdaļ iemaksāja kasē pusotru tūkstoti latu skaidrā naudā. Tātad dažiem nemaksātājiem ir neapšaubāmas rezerves.

To dokumentu vidū, kurus izskata Pilsētas domes Dzīvokļu komisija, ik nedēļas parādās īrnieku iesniegumi, kuros viņi lūdz ierādīt mazāku dzīvojamo platību. Pie kam nereti tiek uzsvērta vēlme pārcelties uz dzīvokli bez ērtībām. Tie ir cilvēki, kuri paši sapratuši, ka smagā maksājumu nasta nebūs viņiem pa spēkam. Komisija šādos gadījumos ir atsaucīga. Tiesa gan, šādā gadījumā bieži vien atlikušais parāds paliek karājamies gaisā, un, ja izvēlamies mazāko ļaunumu, tad parāds turpināsies uzkrāties arī jaunajā vietā, tiesa, daudz lēnāk. Izeja no šī apburtā loka diemžēl pagaidām nav rasta. Bet šis loks ir jāpārrauj, izveidojot īstu sociālās aizsardzības sistēmu, jo normāla sociāla dzīvojamā fonda pie mums joprojām vēl nav. Maznodrošinātajiem piedāvā nelielas istabiņas bijušajā viesnīcā Flotes ielā, turklāt uz laiku, uz sešiem mēnešiem. Pēc tam tas tiek pagarināts. Taču vajag maksāt, bet naudas nav. Komisijas sēdēs notiek pastāvīgas emocionālas diskusijas par to, kas ko pelnījis. Gandrīz pusi dzīvokļu piešķir ar remontu un terminēti, teiksim, uz sešiem vai trim mēnešiem. Ja remonts netiek veikts vai vispār nav uzsākts, pierakstu nepagarina. Reizēm mēdz būt gadījumi ar alkoholiķiem. Bet ko lai dara, ja ģimene ir normāla, bet naudas gluži vienkārši nav?

Reformas

Ja uz Karostas problēmām lūkoties atsevišķi, tad Liepājā palikušas tikai divas namu pārvaldes bijušo desmit vietā! Šādu izmaiņu vērtējumā visnotaļ vietā ir vārda reforma lietošana. Galvenais šeit, varētu teikt, ir darbinieku štatu samazināšanā un attiecīgo līdzekļu izbrīvēšanā. Process norisa visai grūti, toties rezultāts pilnībā apmierina. Vēl vairāk, tieši tagad namu pārvalžu darbu iedzīvotāji vērtē pozitīvāk nekā jebkad agrāk. Tas kļuvis efektīvāks. Apmeklētāju pieņemšana noris visu darba laiku, pazudušas rindas. Nav īpašu pārmetumu avārijas dienestiem. Un šādi tādi remonti tiek veikti ne tikai pēc iedzīvotāju iesniegumiem, bet arī pēc pašu namu pārvalžu iniciatīvas, tās jau ķērušās pat pie bērnu rotaļlaukumiem. Bet kompjuterizācija ļauj ātrāk nekā līdz tam rast atbildes uz visiem jautājumiem un neskaidrībām, kādas rodas. Remonta dienestos izdevies koncentrēt visuzticamākos un kvalificētākos speciālistus. Pēc uzņēmumu apvienošanās palielinājās arī remontdarbu apjomi, kas savukārt palielināja būvmateriālu apriti. Bet tiem, kuri pastāvīgi pērk vairumā, tirdzniecībā vienmēr ir atlaides - un atkal izdevīgums.

Jādomā, ka mūsu dzīvokļu saimniecības vadītāji neapstāsies pie sasniegtā. Kas gan sekos tālāk? "Vecliepājas" direktors Aivars Priedols nesen minēja divus skaitļus. Šajā lielajā namu pārvaldē par dzīvojamās platības kvadrātmetru no īrnieka iekasē 11 santīmu. Taču pēdējā laikā katrā kvadrātmetrā ieguldīti 13 santīmi. Nekā pārdabiska šeit nav. Ja lasītājs ir izbrīnījies, tad starpība jāmeklē izsistajos parādos un ienākumos par citiem pakalpojumiem. Taču galvenais ir kas cits: skaitļi vēlreiz pārliecina, ka pastāvošie īres maksas griesti izdevumus nekad nesegs.

No tā vēl neizriet, ka namu pārvaldes bez ierunām iestājas par maksas paaugstināšanu. Kā zināms no pieredzes, ir vēl arī citi labākas saimniekošanas veidi. Šeit var minēt gan turpmāku pārvaldes aparāta samazināšanu, gan cīņu ar nemaksātājiem, gan īrnieku iemitināšanu tukšajos dzīvokļos, gan racionālāku sadarbību ar apkalpojošām firmām. Ir pozitīvi piemēri, kad namu pārvalde piešķīrusi materiālus, teiksim, kāpņu telpu kosmētiskajam remontam, bet darbu bez atlīdzības veikuši paši īrnieki - kaut arī neliela, taču ekonomija. Dažās vietās organizēta namu vecāko darbība. Var palīdzēt arī skaidra programma par to, kam tuvākajā laikā nepieciešams atvēlēt naudu, un no kā var atteikties. Un tomēr, pēc A.Priedola vārdiem, domes Ekonomikas nodaļas vadītāja Līvija Raģe atkal nodarbojas ar kaut kādiem dzīvokļu ekspluatācijas izdevumu aprēķiniem. Un sava nozīme ir arī parastai informācijai par to, cik un kam šodien tiek tērēts un cik un kam vēl nepieciešams.

Namus nomainīt nevar

Bet kāda tad pašreiz ir situācija ar dzīvokļu privatizāciju? Spriežot pēc namu privatizācijas pilsētas komisijas tehniskās nodaļas vadītāja Viljama Opšteina vārdiem, padarīts milzīgs darbs. Tagad tas jau tuvojas noslēgumam. Privatizācijā nodoti 98,2 procenti visu pašvaldības namu, un visiem to īrniekiem izsūtīti attiecīgie piedāvājumi. Ar 58 procentiem īrnieku jau noformēti pirkšanas un pārdošanas līgumi. Iesniegumus vēl pieņems līdz 30.septembrim, un V.Opšteins prognozē, ka privatizēto dzīvokļu skaits palielināsies vēl par 10 procentiem. Tas nozīmē, ka uz nodaļas darbinieku pleciem atkal gulsies liela slodze, bet iesniedzējiem vajadzēs nīkt rindās. Tā jau pie mums tas iegājies, ka viss tiek atlikts uz pašām pēdējām dienām.

Ja spriežam pēc skaitliskiem rezultātiem, tad privatizācijas sākumā tehniskā nodaļa veica nesalīdzināmi lielāku darba apjomu. Tagad radušās pavisam cita veida grūtības. Piemēram, divi privātīpašnieki atteikušies no saviem namiem, un šeit jānodarbojas ar to, kas nemaz nebija plānots. Ir vairāki nami, kuri iesaistīti tiesas izskatīšanā, piemēram, nams Rīgas ielā 8. Šādos gadījumos kaut kas var palikt pašvaldībai vai, gluži otrādi, kaut kas zudīs. Pavisam ir 16 šādu kopīpašuma namu, bet deviņos gadījumos šo jautājumu tomēr izdevies atrisināt. Vienā šādā namā grūtības radās saimnieces nāves dēļ. Speciālā ekonomiskā zona šad un tad piespēlēja papildu objektus Karostā.

Procesa beigās bija jaušamas daždažādas nenormālas parādības. Piemāram, dokumentu viltošana - gan parakstu, gan zīmogu. Un tas viss tikai tādēļ, lai nelikumīgā ceļā iegūtu svešu dzīvokli. Īpašums paliek īpašums. Bija pat gadījumi, kad vieglprātīgus vecāka gadagājuma cilvēkus pierunāja dzīvokļa privatizācijai uz cita vārda, aizmirstot minēt uz āķa nokļuvušā cilvēka dzīvesvietu. Tādēļ dokumentu noformēšanas prasības domē ir ļoti bargas. Var taču gadīties, ka pēc gadiem kādam būs jāvēršas tiesā ar sūdzību. Ir pastāvīgas klapatas ar vecākiem ļaudīm, ar īres maksas parādniekiem, ķīlu noformētājiem, ar izsolēm. Nav zināms, ko iesākt ar tiem, kuri visus dzīvokļa privatizācijas dokumentus noformējuši, bet sertifikātus nav pārskaitījuši, lai gan šim nolūkam paredzēts konkrēts viena mēneša termiņš.

Kas tad tālāk? Par jautājumu numur viens kļūst dzīvokļu ekspluatācijas problēmas. Šajā sakarā V.Opšteins izdarīja tēlainu salīdzinājumu: mēs visi esam sākuši regulāri nomainīt vecās, savu laiku nokalpojušās mašīnas pret jaunām, taču māja nav automobilis, to nomainīt nevar. Ļoti trāpīgs salīdzinājums.

Renovācija

Tādēļ aizvien aktuālāka kļūst mūsu namu atbilstība mūsdienu prasībām, kaut vai attiecībā uz dārgajiem energoresursiem. Kaut ko izdarīt šajā virzienā ir iespējams. Vajadzētu tikai dabūt vairāk naudas. Pašreiz ir viens, pirmajā acu uzmetienā, pusfantastisks projekts. Tā kā tas vēl atrodas izstrādāšanas stadijā, norādīsim tikai tā galvenos principus.

Visupirms - bankas kredītu piesaistīšana. Bez tiem biezputru neizvārīsim. Un jau iepriekš jāzina, ko mēs konkrēti gribam. Piemēram, tas būs normāls nama jumta remonts, gala sienu siltināšana un pilnīga logu nomaiņa. To visu apzīmē ar skaistu svešvārdu - renovācija. Tikai nevajadzētu aizmirst ar jaunā jēdziena ieviešanu sakārtot pagrebtelpās kanalizāciju un salabot parādes durvis. Pagaidām kā īpatnējs mācību poligons izraudzītas divas ēkas pilsētas centrā ar lielu privatizēto dzīvokļu procentu. Pārkārtošanas projekti pasūtīti U.Pīlēna birojā. Katram no tiem atvēlēti apmēram trīs tūkstoši latu no privatizācijas līdzekļiem. Pēc aptuvenas aplēses, kredītu nomaksās 12-14 gadu laikā, un tas var izpausties tādējādi, ka maksa par vienu kvadrātmetru dzīvojamās platības palielināsies par 3-5 santīmiem. Toties apkure kļūs lētāka par 30-35 procentiem. Tādā kārtā izdevumi tiks segti bez papildu slodzes, bet esošais īpašums automātiski iegūs papildu vērtību. Tikai nav zināms, kā uz vispārējo skaitītāju pierīkošanu reaģēs "Liepājas siltums". Nav taču izdevīgi, samazināsies ienākumi. Taču jāmēģina būs.

Iesim pie namu pārvaldnieka!

Jau vairāk nekā četrus gadus mēs spriežam par to, kā labāk pārvaldīt paša dzīvokli. Tika rīkoti semināri, publicēti raksti, bija arī ārzemju komandējumi, un pat notika īrnieku sapulces biedrību dibināšanas nolūkā, kuras visbiežāk beidzās bez rezultātiem. Pie mums brauca arī daudz pieredzējušie rīdzinieki. Galvaspilsētā ir pat asociācija, kas apvieno jaunās dzīvokļu apsaimniekošanas firmas. Un šķiet, ka apsaimnieko nebūt ne slikti. Vismaz liepājniekiem izsniedza ne tikai statūtu paraugus un rekomendācijas, bet arī ar skaitļiem parādīja ekonomiskās un racionālās naudas izmantošanas piemērus, kaut ko dzīvotspējīgu pie mums pagaidām izdevies izveidot diemžēl tikai namā Lielā ielā 12, kur palicis neprivatizēts vairs tikai viens vienīgs dzīvoklis.

Taču ir arī kāds būtiski psiholoģisks faktors. Pieņemsim, rodas jauna sabiedrība, kas gatavojas apsaimniekot vienu vai vairākus namus, kā tas ir Rīgā. Bet cilvēku sirdīs jaušama neticība, sak, piekrāps, vai tad tā nav bijis - savāks naudu, bet pēc tam izklīdīs, tad nu ej meklē un tiesājies. Ja sākam diskutēt šajā jautājumā, tad jāatceras arī bankrotējušās bankas. Taču tas tādā gadījumā, ja aicinām kādu, kas mūs pārvaldītu. Ir vēl arī cits variants: īrnieki ievēl valdi, priekšsēdētāju, pieņem darbā grāmatvedi un, iespējams, pat izpilddirektoru - no sava vidus. Taču mēs ne visai gribam nodoties sabiedriskajam darbam, turklāt vēl par simbolisku maksu. Ja kāds tam nepiekrīt, tad tas tomēr ir izņēmums.

Alternatīva - mūsu vecās namu pārvaldes. Kādēļ gan tās nevarētu turpināt mūs apkalpot? Jo vairāk tādēļ, ka tām tas pašreiz izdodas visai labi, tās taču apkalpo neprivatizētos dzīvokļus! Kādēļ gan neturpināt ierasto darbu ar pārējiem? Līgumus taču var noslēgt arī ar jaunajām biedrībām. V.Opšteinam un A.Priedolam šķiet, ka tas ir pavisam reāli. Ļaudis pieraduši pie tā, ka dažādu neskaidrību gadījumā var griezties ar sūdzību arī domē. Taču tas tikai tā, starp citu. Šeit piesaista tas, ka namu pārvaldēs ir koncentrēti zināmi tehniskie spēki, ir sertifikāti dažādu profila remontdarbu veikšanai. Tagad tās var pierīkot arī ūdens skaitītājus. Šeit notiek arī apmācības, ko nevar atļauties jebkura jauna firma. Ir arī labāko speciālistu sacensības.

Reiz kādā sarunā ar "Vecliepājas" direktoru Aivaru Priedolu izskanēja priekšlikums apkalpot ne tikai sava rajona iedzīvotājus. Tātad starp mūsu namu pārvaldēm nav izslēgta arī konkurence. Un vēl bija šāds gadījums: Īrnieku biedrībā bija izteikts priekšlikums, ka nebūtu slikti maksāt par skaitītāju pierīkošanu kredītā, un grūti iedomāties, taču Priedola kungs pozitīvi atrisināja šo jautājumu pusstundas laikā. Vairāk nav problēmu. Bet pašreizējo dzīvokļu uzņēmumu attiecības ar "Liepājas siltumu"! Pieslēdzot namu siltumtīkliem, bieži vien radās dažādas domstarpības. Reizēm nams nav gatavs pievienošanai, reizēm nav uz vietas tehnisko pārstāvju. Bet tagad arī šeit ir saskaņotība, bez problēmām. Bet jaunajām sabiedrībām vai firmām, kas noslēgušas ar tām līgumus, vispirms vēl jāapgūst pieredze. Bet ja atslēdznieks vai santehniķis pie viņiem pieņemts uz pusslodzi, tad ir negals. Vajadzīgā brīdī viņš var atrasties citā darbavietā.

Ir vēl daudz citu pirmajā acu uzmetienā šķietamu sīkumu. Kaut vai, piemēram, maksājumu un izdevumu uzskaite. Namu pārvaldēs ir datori. Bet tur, kur ar šādu uzskaiti nodarbosies citas struktūras, šī tehnika vēl jāiegādājas. Un, jādomā, atkal uz īrnieku rēķina. Naivi būtu uzskatīt, ka "Vecliepāja" vai "Karosta" izdāļās savu īpašumu vai atmaksās mums tam patērēto īres maksas daļu. Jebkura no iesaistītajām remonta firmām ņem savu brīvo maksu, bet pašvaldības uzņēmumos jau tagad ir domes apstiprināti izcenojumi - sākot no klozetpoda nomaiņas un viena kvadrātmetra griestu nobalsināšanas. Tikai vajag prasīt, un tu būsi vinnējis.

Post scriptum

Apstākļi sagadījušies tādi, ka rītdiena mūs interesē vairāk nekā šodiena. Kaut vai aplūkojot īres maksas griestu atcelšanas jautājumu. Pēc vietējo politiķu izteikumiem, Liepājā šī atcelšana var izpausties vienīgi kā tā dēvētā diferenciācija. Tas nozīmē, ka dārgāka kļūs dzīvošana prestižajos namos, teiksim, pilsētas centrā. Tas attiecas arī uz privatizētā fonda apkalpošanu. Tuvākajā laikā dārgāks kļūs ūdens. Par sadzīves atkritumu izvešanas padārdzināšanu konceptuāls lēmums jau pieņemts. Paredzēts arī dzīvokļa īpašuma nodoklis. Ja Saeima pieņems ieteiktos labojumus likumam par dzīvojamo telpu nomu, tad maznodrošinātos nedrīkstēs izlikt no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. Bet kur lai ņem šīs telpas? No tā izriet, ka jauni parādi turpinās uzkrāties un netieši tos nāksies segt godīgajiem maksātājiem. Bet citus viss minētais nemaz nesatrauc - viņus satrauc vienīgi jautājums, kad tad beidzot no karstā ūdens krāna tūdaļ sāks tecēt karstais ūdens. Pagaidām mēs aprobežojamies vienīgi ar sirdīgām replikām "Pa drāti vēstī lasītāji". Vēl citi sapņo par kodētām slēdzenēm un tā tālāk.