Kurzemes Vārds

04:03 Otrdiena, 19. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Agro zemeņu vilinošā smarža

Pēteris Jaunzems

Bija jārēķinās ar zaudējumiem

Ar agro zemeņu audzēšanu Bunkas pagasta zemnieku saimniecības "Liepnieki" mantinieks Jānis Ruņģis esot aizrāvies pavisam nejauši. Palīdzējis kaimiņam vest uz Pētertirgu šo ogu stādus. Bet tas par šo pakalpojumu no neiztirgotajiem augiem katru reizi pa kastītei dāvājis savam sābrim. Tad nu nekas cits neatlicis kā iekārtot dobes. Ar labu gribu visu ko varot dabūt gatavu. Speciālā literatūra esot pieejama. Konsultācijas tāpat. Viņš pastudējis agrotehniku un ķēries pie lietas. Mūsu dienās zemturim katrs nopelnītais latiņš esot no svara. Zemeņu dobes buncenieks ar gudru ziņu izvietojis piekalnītē aiz ceriņu krūmiem, savas sētas dienvidrītu pusē.

Kad stādījumi izpletušies plašumā, nolēmis pamēģināt zemenes pasteidzināt. "Silts nāk ar sildīšanu, labs - ar gaidīšanu," sacīja Jānis, pavēstīdams, ka sākumā vajadzējis piedzīvot arī zaudējumus. Vai nu polietilēna plēvi stādījumiem uzklājis pārsteidzīgi agri un ziedus nopostījušas salnas, vai arī gadījies, ka to norāvis stiprāks vējš, no kā neesot pasargāts neviens lauksaimnieks.

Šinī sakarībā atcerējos pirms nedēļas Rucavas pusē dzirdētu nostāstu. Tur diezgan klajā vietā izvietotā saimniecībā, izmantojot agrotīklu, ar agro dārzeņu audzēšanu nodarbojas Skābardnieku ģimene. Tiekoties ar žurnālistu vecais saimnieks pastāstīja, kā viņiem gadījies izbrīnīt pagasta iedzīvotājus. Šerpāks pūtiens noplēsis jumtu ne tikai vecajam šķūnim, bet uzrāvis gaisā arī uz tīruma izklāto agrotīkla rulli. Viegls un gaisīgs kā līgavas plīvurs tas pacēlies augstu un lidojis tālu pāri kaimiņsētām. Bet sievas, to redzēdamas, nodomājušas ka eņģelis Gabriels nodomājis apmeklēt Rucavu, un steigušās pretī, lai pirmās to sagaidītu. Vēlāk, kad vējš norimis, pārpratums noskaidrojies: tīkls piezemējies, to atraduši un atdevuši īpašniekiem. Tā ka viss beidzies labi.

Tirgū sagaida konkurence no Spānijas

Ar Jāņa Ruņģa eksperimentiem noticis gluži tāpat, jo pāris gados viņš iemanījies zemeņu ražu iegūt kā viens no pirmajiem rajonā. Tas, protams, nenākot bez pūlēm, jo prasa gan papildu ieguldījumus, gad darbu. Plēve ir jāpērk, vakaros augi ar to jāapsedz, no rītiem, kad saulīte pakāpjas augstāk, tā jānoņem. Jāseko arī mikroklimatam lecektīs, lai ogas pirms ienākšanās nesāk bojāties. Taču tas esot to vērts, jo maija beigās un jūnija sākumā kārumam vēl turoties brangāka cena.

Pērn pirmās ogas "Liepniekos" ievāktas jau 23.maijā. Tās esot ienākušās tieši uz saimnieka dzimšanas dienu. Šogad, kad pavasaris bijis ar stiprām salnām bagāts, uz Pētertirgu sulīgo audzējumu varējis atgādāt tikai, sākot ar Vasarassvētkiem. Bet arī tas ir pietiekami agri, kaut gan šinī brīdī, uz letes daudzviet izliktas, jau priekšā gozējušās no Spānijas atvestās konkurentes. Acīgs pircējs gan starpību tūdaļ pamanot. Ārvalstnieces esot lielas, tumši sarkanas un laistoties saulē kā nolakotas. Arī maksājot divus latus kilogramā. Buncenieka piedāvātās turpretī, kā jau steidzinātas, izskatoties rozīgākas, lielumā atšķirīgas, taču pati galvenā īpašība, kas atšķirot vietējo audzējumu, esot aromāts, jo importam gluži vienkārši tā trūkst. "Manējās smaržo tā, ka siekalas saskrien mutē," palepojās Jānis Ruņģis.

Jārēķinās ar negaidītiem pavērsieniem

Vēlāk, kad bijām iegriezušies Liepnieku dārzā, viņš pasūrojās par strazdiem. To dēļ plēvi arī karstākās dienās nevarot no zemenājiem ņemt nost, jo putni tūdaļ uzmeklējot un aiznesot gatavākās ogas. Tie parādījušies neparasti agri. Parasti jaunais perējums ligzdas atstājot jūnija beigās un tad no lidoņu bariem esot jāsargā saldo ķiršu koki. Taču šogad noticis citādāk. "Zemniekam allaž jārēķinās ar negaidītiem pavērsieniem," teica "Liepnieku" saimnieks. Tos sagādājot ne tikai daba, bet arī valdība. Vai tad tie zemeņu audzētāji, kas stādījumus ierīkoja tikai aizvadītajā rudenī, varēja paredzēt, ka jau šogad subsīdijas zemeņu audzētājiem būs atņemtas? Izskatās, ka kāds tomēr cenšas sagādāt labākus apstākļus tiem, kas valsti vēlas pārpludināt ar ārzemēs audzētajām zemeņogām.

Aizvadītajā nedēļā Bulduros notikušajā zinātniski praktiskajā konferencē "Mūsdienu Latvija un zemnieks: iespējas un izaicinājumi" no Latvijas lauksaimniecības tirgus veicināšanas direktores Ingūnas Stulbes mutes izskanēja pamudinājums, ka "lauku apsaimniekotājiem jākļūst aktīvākiem un jāmācās redzēt tālāk par savu zemeņu dobi un plēvi virs tās", ka viņiem jāmācās pieņemt lēmumus, negaidot, ka tos pieņems citi. Te nu jāteic, ka uz Jāni Ruņģi šis pārmetums neattiecas, jo viņš ir ievēlēts par pašvaldības deputātu un aktīvi līdzdarbojas pagasta dzīvē, aizstāvot tur tieši zemnieku intereses.