Kurzemes Vārds

10:27 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Telefonakcija

Par pensiju būs jādomā arī pašiem

Līvija Leine

Sākot ar 1.jūliju, Latvijā sāks darboties pensiju sistēmas 2.līmenis. Līdz ar to noslēgsies Latvijas pensiju reforma. Par to, ko tas nozīmē un ko var dot cilvēkiem, "Kurzemes Vārda" lasītājiem bija iespējams uzzināt telefonakcijā, kuras gaitā uz lasītāju jautājumiem atbildēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Liepājas filiāles direktors Visvaldis Gūtmanis un pensiju inspektore Marika Vītola. Šodien publicējam atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Kāpēc bija vajadzīga pensiju reforma?

Līdz 1991.gadam strādājošo sociālo apdrošināšanu veica uzņēmumi un organizācijas bez atvilkumiem no strādājošo algām, jo izmaksas sociālajai apdrošināšanai bija ietvertas produkcijas pašizmaksā. Tāpēc strādājošie nebija ieinteresēti sava sociālā nodrošinājuma veidošanā. Pensiju un pabalstu lielumu ietekmēja tikai viņu darba alga. Pāreja uz tirgus ekonomiku prasīja izmaiņas sociālās apdrošināšanas sistēmā. Taču jaunajai sistēmai bija arī nepieciešams jauns finansējuma avots. Tāpēc 1995.gada beigās Saeima apstiprināja sociālās apdrošināšanas likumu paketi, kas attiecās uz daudziem iedzīvotāju slāņiem - pensionāriem, bezdarbniekiem, ģimenēm ar bērniem utt.

Arī pensiju sistēma, kas darbojās no 1990. līdz 1992.gadam, vairs finansiāli nespēja nodrošināt lielo izmaksu slodzi. Izdevumi pensijām pieauga, strauji palielinājās pensionāru skaits. 1991.gadā pieņemtais likums par valsts pensijām izrādījās neizpildāms finansu nepietiekamības dēļ. Tam sekoja 1993.gada likums "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību". Tas noteica, ka galvenais atbildīgais par cilvēku nodrošinājumu vecumdienās joprojām ir valsts, taču ar to ieviestā augstā sociālā nodrošinājuma likme - 38% - mudināja negodīgākus darba devējus izvairīties no sociālā nodokļa maksāšanas, darba algu daudzās darba vietās izsniedza aploksnēs, un līdzekļi pensijām tik un tā bija knapi. Tagad aprēķināts, ka līdz 1995.gadam darba devēji sociālo nodokli samaksājuši tikai par pusi no visiem strādājošajiem. Bet pensijas cilvēkiem tomēr bija jāmaksā. Turklāt statistika liecina, ka pensionāru skaita attiecība pret darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem turpinās palielināties. Ir aprēķināts, ka 2000.gadā uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem bija 380 pensionāru, bet 2050.gadā to jau būs ap 500 - 600. Tas nozīmē, ka to, kuri strādātu, salīdzinot ar pensionāriem, kļūtu arvien mazāk un viņi ar savām sociālās apdrošināšanas iemaksām vairs nespētu segt nepieciešamo naudas daudzumu, kas būtu vajadzīgs pensiju izmaksām. Tas radītu neapmierinātību, jo neviens negribētu saņemt vēl mazāku pensiju nekā tagad. Tāpēc vajadzētu pensiju izmaksām līdzekļus ņemt no citām nozarēm vai paaugstināt nodokļus. Arī tas radītu neapmierinātību sabiedrībā.

Valsts vadītāji meklēja izeju no situācijas, un 1995.gadā sākās radikāla pensiju sistēmas reforma, kas paredzēja 2.līmeņa pensiju sistēmas ieviešanu.

Paši tās veidotāji - Labklājības ministrijā un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā - apgalvo, ka šī reforma ir viena no efektīvākajām un progresīvākajām pasaulē. Tās pamatā ir paaudžu un dzimumu solidaritāte un katra personīgā ieinteresētība savu vecumdienu nodrošināšanā. Tagad tiek uzskaitīts, cik lielas sociālās apdrošināšanas iemaksas (tā tagad sauc sociālo nodokli) tiek veiktas par katru cilvēku (līdz 2002.gadam tās tiks samazinātas līdz 33 procentiem no algas) un šī iemaksa tiek sadalīta starp darba devēju un darba ņēmēju, izlīdzināts pensijas vecums starp vīriešiem un sievietēm, tiek pakāpeniski paaugstināts pensijas vecums utt.

Pensiju sistēma piedāvā izvēles iespējas:

1) pensionēties pēc iespējas vēlāk un saņemt lielāku pensiju;

2) pensionēties iespējami agrāk un saņemt mazāku pensiju;

3) veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas no visas algas, iegūstot iemaksām atbilstošu pensiju;

4) slēpt darba ienākumus un saņemt minimālo pensiju.

Kas ir pensiju sistēmas otrais līmenis? Kas ir fondētā pensija?

Latvijā pastāv trīs līmeņu pensiju sistēma. Pirmais līmenis - valsts obligātā nefondētā pensiju shēma, otrais - valsts fondētā pensiju shēma, trešais - privātā brīvprātīgā pensiju shēma.

Pirmajā līmenī iesaistās visi strādājošie. Sociālo iemaksu apjoms šogad tai ir 35,09 procentu no algas. 20 procentu no algas tiek novirzīti pirmā līmeņa pensijai, 15,09 procenti - sociālajai apdrošināšanai - pabalstiem, slimības lapām utt.

Pensiju sistēmas 1.līmenis nodrošina pensijas visiem, kuri strādājuši algotu darbu vismaz 10 gadus un šajā laikā veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ja cilvēks iemaksas nav veicis vai arī sava mūža laikā nav strādājis algotu darbu vismaz 10 gadus, viņam piešķir valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu - 30 latus. Šis 1.līmenis pastāv, balstoties uz paaudžu un dzimumu solidaritāti. Tas nozīmē, ka pensionāriem tiek izmaksāta tā naudiņa, ko iemaksā šodien strādājošie. Dzimumu solidaritāte nozīmē to, ka sievietēm un vīriešiem pēc došanās pensijā tiek paredzēts vienāds pensiju izmaksu laika posms (t. i. - tiek prognozēts vienāds paredzamais mūža ilgums pēc došanās pensijā).

Otrā līmeņa pensiju sistēmu sauc par valsts fondēto pensiju shēmu. Valsts fondētā pensija ir valsts vecuma pensijas daļa, kuru veido uzkrātais fondētās pensijas kapitāls. "Valsts fondēto pensiju likums" skaidro, ka valsts fondēto pensiju shēma nozīmē to, ka valsts organizē apdrošināšanas iemaksu veikšanu, iemaksāto līdzekļu administrēšanu un pensiju izmaksas pasākumu kopumu, kas dod iespēju cilvēkiem, kuri ir otrā līmeņa dalībnieki, saņemt lielāku pensiju, nekā tas būtu iespējams, saņemot tikai pirmā līmeņa pensiju.

To panāks daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām pensiju kontā (no 20 procentiem no algas) ieguldot finansu tirgū - akcijās, citos vērtspapīros.

Kāpēc šis 2.līmenis jāievieš tieši tagad?

Pašlaik samazinās pensijas vecuma iedzīvotāju skaits attiecībā pret darba spējīgiem vecuma cilvēkiem. Tas ir saistīts ar to, ka pensijā aiziet samērā mazā Otrā pasaules kara laikā dzimušā paaudze. Savukārt darba tirgū ienāk paaudze, kas dzimusi astoņdesmitajos gados, kad dzimstība bija divas reizes lielāka nekā pašlaik. Kā liecina demogrāfu prognoze, šī tendence trupināsies līdz 2010. - 2012.gadam. Pēc 2012.gada pensijas vecuma cilvēku pārsvars pār strādājošajiem atkal sāks pakāpeniski palielināties.

Bet pašlaik, kad ir mazāk jaunu pensionāru, samazinās arī naudas apjoms, kas nepieciešams izmaksām esošajiem pensionāriem. Tātad, novirzot nelielu daļu sociālo iemaksu 2.līmenim, netiek apdraudēta 1.līmeņa pensiju izmaksa pašreizējiem pensionāriem.

Kas piedalās pensiju 2.līmenī?

Piedalīšanās 2.pensiju līmenī ir obligāta tiem strādājošajiem, kuri līdz 2001.gada 1.jūlijam nebūs sasnieguši 30 gadu vecumu. Taču vecumā no 30 līdz 49 gadiem cilvēki tam var pievienoties brīvprātīgi. Finansu tirgum ir raksturīgas svārstības, un tāpēc nav garantiju, ka īsā laikā tās dalībnieki gūs lielu peļņu. Katram 30 līdz 49 gadu vecam iedzīvotājam pašam jāizlemj, vai piedalīties 2.līmenī, vai ne. Tā kā nevar garantēt, ka īsā laika posmā var rasties pietiekami liela peļņa, likums noteicis, ka pensiju 2.līmenī cilvēki, kuri sanieguši 50 gadu vecumu, vairs nevar iesaistīties.

Par to ļoti sarūgtināts bija kāds 70 gadus vecs zvanītājs, kurš bija gatavs vēl kaut ko piekrāt klāt, lai turpmākos mūža gadus padzīvotu vieglāk. Pašreizējā pensija viņam ir niecīga. Visvaldis Gūtmanis viņam ieteica painteresēties, kā saņemt pabalstus no Pilsētas domes, sakrāt čekus, kas liecina, ka viņš pircis zāles vai apmeklējis ārstu, lai viņam tos daļēji apmaksātu.

Likumdevējs tā nolēma!

Kāpēc tiem, kam vēl nav trīsdesmit gadu, pensiju 2.līmenis ir obligāts? Kāpēc, cilvēks, kas pats labprātīgi iestājies pensiju sistēmas 2.līmenī, nevar no tā izstāties?

Tie bija divi no jautājumiem, ko uzdeva visbiežāk un uz kuriem bija tikai viena atbilde: tā rakstīts likumā jeb likumdevējs tā nolēma. Kāpēc tieši tā nolēma, neskaidro arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Labklājības ministrijas speciālisti. Mūsu telefonakcijas dalībnieki sacīja: viņi ir valsts darbā un viņiem nav tiesības apspriest augstāko instanču pieņemtos lēmumus.

Vai būs jāmaksā lielākas sociālās apdrošināšanas iemaksas?

Sociālo iemaksu līmenis līdz ar pensiju sistēmas otra līmeņa ieviešanu, nemainās. No šobrīd noteiktajām obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām pensiju kontā (kur tiek ieskaitīti 20 procenti no algas) daļa tiks pārskaitīta pensiju 2.līmenim. Taču arī tad 2.līmenim pārskaitītās daļas apjoms pieaugs pakāpeniski: 2001.gadā tie būs 2 procenti no 20 procentiem algas. Līdz 2001.gadam tas pakāpeniski pieaugs līdz 10 procentiem no algas.

20% no algas iemaksas pensijai

1.līmenis 2.līmenis

2001. - 2006.g 18% 2%

2007.gads 16% 4%

2008.gads 12% 8%

2009.gads 11% 9%

2010.gads 10% 10%

Kā veidojas papildu uzkrājums pensijai?

Daļa no cilvēku sociālajām iemaksām pensiju kontā tiek ieguldīta finansu tirgū (akcijās, citos vērtspapīros). Ieguldījumu veic starpnieks - naudas līdzekļu pārvaldītājs. Tādējādi pensijas iemaksas rada peļņu, un līdz ar to pensijas kapitāls pieaug straujāk nekā darba algas un inflācija. Kad cilvēks dosies pensijā, viņš saņems uzkrāto pensijas kapitālu kopā ar ieguldījumu peļņu.

Paredzēts, ka no 2002.gada, indeksējot 1.līmeņa pensijas, tiks ņemts vērā vidējās darba algas pieaugums, tādējādi pieaugšot arī šobrīd pensijā esošo cilvēku pensiju apjoms. Ja pensiju sistēmas 1.līmenis nodrošina pensiju 40- 50 % apmērā no iepriekšējā darba algas, tad 1. un 2.līmeņa pensija kopā dalībniekiem, kuri agri iesaistīti šajā shēmā, varētu nodrošināt vismaz 70 procentu no darba algas.

Šīs sistēmas veidotāji ir izrēķinājuši, ka 2.līmeņa pensiju kapitāls nākotnē varētu būt mērojams simtos miljonos latu, kurus ieguldot finansu un kapitāla tirgū, tiks veicināta tautsaimniecības attīstība. Tādējādi tiks nodrošināta jaunu darba vietu rašanās un vidējās darba algas pieaugums. Savukārt vidējās darba algas apmērs, sākot ar 2002.gadu, tiks ņemts vērā, indeksējot 1.līmeņa pensijas. Tas nozīmē, ka, sākot ar 2002.gadu, palielināsies arī šībrīža pensionāru pensijas.

.

Kā pensiju 2.līmenī iesaistīties bezdarbniekam?

Pensiju sistēmas 2.līmenī var iesaistīties tikai tie cilvēki, par kuriem tiek veiktas vai kuri paši veic (pašnodarbinātie) sociālās iemaksas. Par bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, neviens tādas neveic. Taču tāds bezdarbnieks jau tagad var aizpildīt iesnieguma anketu par dalības uzsākšanu valsts fondēto pensiju sistēmā. Tad, līdzko šāda persona sāks strādāt un par viņu sāks maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas, attiecīgā iemaksu daļa tūlīt tiks ieskaitīta 2.pensiju līmenim.

Vai arī invalīdi varēs iesaistīties 2.līmenī?

Jā, var. Visvaldis Gūtmanis uzskata, ka invalīdi, šajā fondēto pensiju sistēmā iesaistoties, var justies visdrošāk. Viņiem nav jābaidās kaut ko zaudēt. Par viņiem sociālās apdrošināšanas iemaksas maksā valsts. Ir noteikts, ka, sasniedzot pensijas vecumu, viņiem maksā vecuma pensiju un pie tam tā nedrīkst būt zemāka par līdz tam saņemto invaliditātes pensiju.

Valsts sociālās iemaksas veic arī par karavīriem, mātēm, kas kopj bērnus līdz 1,5 gadu vecumam, slimības un bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem, ārvalstīs dzīvojošo diplomātu laulātajiem. Arī viņi var iesaistīties 2.pensiju līmenī.

Vai 2.līmenis nebūs jauns "Auseklītis" vai banka "Baltija"?

Valsts fondēto pensiju likumā ir iestrādāts 2.līmeņa ieguldījumu aizsardzības mehānisms. Visas iemaksas, turpmākos uzkrājumus un citu vērtspapīru pārvaldīšanu drīkst veikt Valsts kase vai līdzekļu pārvaldītājsabiedrība, kurai Valsts finansu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija būs izsniegusi speciālu atļauju - licenci fondēto pensijas līdzekļu pārvaldīšanai. Šī komisija ir tiesīga arī gadījumā, ja konstatētas nelikumības, šo licenci atņemt. Valsts nodrošina arī to banku uzraudzību, kurās tiks turēti 2.līmeņa pensiju līdzekļi (turētājbankas). Turētājbankas 2.līmeņa līdzekļus glabās atsevišķi no saviem aktīviem. Tātad 2.līmenī ieguldītā nauda pazust nevar. Cilvēks savu ieguldīto naudu saņems jebkurā gadījumā, tikai var būt, ka nebūs gaidītās papildu peļņas. Likums arī paredz, ka līdzekļu pārvaldītājam jānogulda liela drošības nauda, ja nāktos atlīdzināt zaudējumus, kas radušies līdzekļu pārvaldītāju dēļ.

Cik lielu peļņu var iegūt 2.līmenī?

Tas ir atkarīgs no tā, kuru līdzekļu pārvaldītāju izvēlēsies katrs pensijas 2.līmeņa dalībnieks. Pirmo 1,5 gadus 2.līmeņa pensiju naudu pārvaldīs Valsts kase. Tā drīkstēs naudu ieguldīt tikai Latvijas valsts parādzīmēs un Latvijas lielāko un drošāko banku depozītos. No 2003.gada 1.janvāra pensiju sistēmas 2.līmeņa dalībnieki paši varēs izvēlēties savu līdzekļu pārvaldītāju - varēs palikt vai nu pie Valsts kases, vai pāriet pie privāta pārvaldītāja. Katram no šiem pārvaldītājiem būs savs ieguldījuma plāns, kurā tiks norādīts, cik lielu peļņu tas sola. Vismazākais peļņas procents būs Valsts kasei, taču tur ieguldīt naudu būs visdrošāk. Nauda var pazust tikai reizē ar valsti. Vislielāko peļņas procentu solīs tie, kuru ieguldījumi būs visriskantākie.Jo būs riskantāks pasākums, jo iespējama arī lielāka peļņa. Sīkāku informāciju par līdzekļu pārvaldītājsabiedrībām 2.līmeņa dalībnieki saņems pirms 2003.gada 1.janvāra.

Tas, cik liela būs peļņa būs, protams, atkarīgs no tā, cik lielas sociālās apdrošināšanas iemaksas tiks maksātas.

Kas ir pensiju sistēmas 3.līmenis?

Tie ir privātie pensiju fondi. Tajos nauda netiek iemaksāta ar valsts starpniecību, tas ir - ar sociālās apdrošināšanas iemaksām. Katrs, kam ir vēlēšanās un drosme savu naudu uzticēt kādam privatām pensiju fondam, var tur izdarīt savus maksājumus. Šos fondus Latvijā drīkst veidot Latvijas komercbankas, apdrošināšanas sabiedrības un juridiskas personas. Pastāv divu veidu privātie pensiju fondi. Slēgtais pensiju fonds paredzēts kāda uzņēmuma vai organizācijas dalībniekiem, to parasti veido uzņēmuma administrācija, lai dotu iespēju saviem darbiniekiem saņemt papildu līdzekļus pie pensijas. Tāds, piemēram, ir SIA "Lattelekom". Atklātajos pensiju fondos par dalībnieku var kļūt ikviens, kurš to vēlas un kurš grib tajā iemaksāt savu naudiņu. To var izdarīt arī ar darba devēja starpniecību. Šādus fondus veido bankas vai dzīvības apdrošināšanas sabiedrības.

Kā uzzināt, cik liela būs iespējamā pensija?

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Liepājas filiālē (Graudu ielā 50, 321.kabinetā) ir pieejams speciāls kalkulators, kurā, ievadot attiecīgus datus (algas lielums, darba stāžs, cilvēka vecums utt.), var ātri uzzināt, cik liela būs pirmā līmeņa pensija, kā arī to, cik liela var būt 1. un 2.līmeņa pensija kopā, ja izdarīs attiecīgas iemaksas 2.līmenim.

Līdz kuram datumam var pieteikties pensiju 2.līmenim?

Tie, kuriem līdz1.jūlijam vēl nebūs 30 gadu, nav nekas jādara, nekur nav jāpiesakās, jo viņi šajā 2.līmenī tiek ieskaitīti automātiski. Ja cilvēks, kurš ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem vēlas 2.līmenī iesaistīties jau no šā gada 1.jūlija, tad līdz šim datumam arī jāpiesakās VSAA. Tas izdarāms, izpildot iesniegumu par dalības uzsākšanu valsts fondēto pensiju shēmā. Tāds katram šā vecuma iedzīvotājam tiks nosūtīts uz adresi, kas norādīta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzskaitē. Šo iesniegumu jānogādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Liepājas filiālē. To var nosūtīt arī pa pastu. Ja cilvēks apzinās, ka adrese, ko viņš uzrādījis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, nesaskan ar viņa reālo dzīvesvietu un tāpēc viņš šo iesnieguma veidlapu pa pastu no VSSA nesaņems, tad jāiet uz Graudu ielu 50, tur tiks izsniegta jauna iesnieguma veidlapa. Tiem, kuri domās ilgāk - pievienoties 2.pensiju līmenim vai ne, jāņem vērā, ka ar atpakaļejošo datumu tas nevar notikt. Iesaistīšanās sāksies ar iesnieguma reģistrēšanas datuma brīdi Sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

Kad es tikšu pensijā?

Šādu jautājumu uzdeva samērā daudzi cilvēki, kuriem jau tuvojas pensijas vecums. Latvijā sievietēm un vīriešiem likumā "Par valsts pensijām" pašlaik noteiktais pensionēšanās vecums ir 62 gadi. Taču jāņem vērā, ka jau divu pēdējo valdību (Šķēles un Bērziņa) deklarācijās ir teikts, ka pensijas vecumam jābūt no 65 gadiem. Pagaidām tas ar likumu vēl nav apstiprināts.

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" nosaka, ka turpmāk pensionēšanās vecums Latvijā katru gadu pieaugs par sešiem mēnešiem.

Pensionēšanās tabula sievietēm

dzimšanas gads dzimšanas datums pensionēšanās vecums pensionēšanās datums

1943. 01.01.-30.06. 58 01.01.-30.06.2001.

01.07.-31.12. 58,5 01.01.-30.06.2002.

1944. 01.01.-30.06. 59 01.01.-30.06.2003.

01.07.-31.12. 59,5 01.01.-30.06.2004.

1945. 01.01.-30.06. 60 01.01.-30.06.2005.

01.07.-31.12. 60,5 01.01.-30.06.2006.

1946. 01.01.-30.06. 61 01.01.-30.06.2007.

01.07.-31.12. 61,5 01.01.-30.06.2008.

1947.01.01.- 30.06. 62 01.01.-30.06.2009.

01.07.-31.12. 62 01.07.-31.12.2009.

1948. 01.01.-30.06. 62 01.01.-30.06.2010.

01.07.-31.12. 62 01.07.-31.12.2010.

Pensionēšanās tabula vīriešiem

dzimšanas gads dzimšanas datums pensionēšanās vecums pensionēšanās datums

1940. 01.01.30.06. 60,5 01.07.-31.12.2000.

01.07.-31.12 61 01.07.-31.12.2001.

1941.01.01.-30.06. 61,5 01.07.-31.12.2002.

01,07.-31.12. 62 01.07.-31.12.2003.

Pensiju sistēmas 2.līmenis:

* daļa no obligātā sociālā nodokļa tiks novirzīta fondēto pensiju shēmā, t. i. ar profesionāļu pārvaldītāju starpniecību ieguldīta dažādos finansu tirgus instrumentos, ar nolūku nodrošināt pensiju kapitāla pieaugumu, kas apsteidz inflāciju un vidējo darba algas pieaugumu valstī;

*atšķirībā no iemaksām 1.līmenī, kas tiek izlietotas esošo pensionāru pensiju izmaksai, iemaksas 2.līmenī netiek iztērētas, bet gan uzkrātas katra dalībnieka individuālajā kontā kā reāls kapitāls, kas pelnīs procentus un citus augļus;

*jo lielākas iemaksas, jo lielāks kapitāls, jo garāks uzkrāšanas periods, jo lielāks kapitāla pieaugums - "augļi pelna augļus";

*klients pats pieņem lēmumus par savu pensiju kapitālu - izvēlas līdzekļu pārvaldītāju un ieguldīšanas politiku (ieguldījumu plānu);

*valsts apstiprina ieguldīšanas noteikumus, izsniedz licences un garantē uzraudzību pār līdzekļu pārvaldītājiem un līdzekļu turētājbankām;

*fondēto pensiju shēma sāk darboties 2001.gada 1.jūlijā;

*strādājošie, par kuriem maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas (sociālo nodokli), līdz 30 gadiem pensiju 2.līmenī tiek ieskaitīti obligāti, cilvēki no 30 līdz 49 gadu vecumam var pensiju 2.līmenim pievienoties brīvprātīgi, iesniedzot attiecīgus dokumentus VSAA;

*klientu un kontu apkalpošanas funkcijas, kā arī maksājumu aģenta funkcijas (iemaksu pārskaitīšanu no Valsts ieņēmuma dienesta attiecīgajiem līdzekļu pārvaldītājiem) veiks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra;

*pirmos 18 mēnešus vienīgais shēmas līdzekļu pārvaldītājs būs Valsts kase, kas drīkstēs ieguldīt tikai Latvijas valsts parādzīmēs un Latvijas lielāko un drošāko banku depozītos;

*ar 2003.gada 1.janvāri 2.līmeņa dalībnieki varēs izvēlēties arī privātos līdzekļu pārvaldītājus un dažādus to piedāvātos ieguldījumu plānus, ar to starpniecību būs iespējams ieguldīt savu pensiju kapitālu arī korporatīvajos parāda vērtspapīros, akcijās, kā arī ārvalstu vērtspapīros, kas ilgtermiņā varētu nodrošināt lielāku kapitāla pieaugumu.