Kurzemes Vārds

22:13 Trešdiena, 16. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Ezermaļos jau jūtams kā Jāņu diena nāk

Pēteris Jaunzems

Vairs tikai pusotra nedēļa mūs šķir no gada īsākās nakts priekiem. To, ka Jāņi nāk ar skubu, labi var sajust, iegriežoties Durbes novada pienkopības sabiedrībā "Ezermaļi", kas atrodas uzkalnā pie ezera. Šobrīd šeit darbs steidzina darbu. Tiklīdz paklīst zemie lietus mākoņi, pļavās vīri vaiga sviedros pļauj zāli un tin ruļļos lopbarību, vienlaikus pagalmā vērojām, kā notiek tehnikas sakārtošana, bet kolektīvās saimniecības piena pārstrādes punktā uz plaukta jau kārdinoši rindojas dzelteni siera gabali. Vienīgi nemanījām, ka kaut kur rūgtu alus. Taču jādomā, ka arī tas notiek, jo laiks taču neļauj vairs iesala diedzētājiem kavēties.

No pļavām ievāc trīs ražas

Sabiedrības valdes priekšsēdētāja Broņislava Petrēvica "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka lopbarības sagatavošanu viņi šogad "Ezermaļos" esot uzsākuši pat nedaudz savlaicīgāk nekā tas notika pērn. Pirmie skābsiena ruļļi satīti 18.maijā. Tagad jau to sakrājies vairāk nekā divi simti. Zāle šogad neesot sevišķi bieza. Tāpat kā pērn, tās augšanu aizkavējis sausais un drēgnais pavasaris. Arī vasaras sākums nevarot lepoties ar siltuma bagātību. Turklāt, ja rēķinot viņu vajadzības, tad jāteic, ka tas tāds ieskrējiens vien ir, jo pavisam ganāmpulka nodrošināšanai ziemā, lai govis varot ēst pilnus vēderus, "Ezermaļiem" esot vajadzīgi ap 2000 šādu ruļļu vai vairāk nekā tūkstoti tonnu skābsiena. Un tas nozīmējot, ka barības gatavošana nedz jūnijā, nedz arī jūlijā nebeigsies, bet noritēs visu vasaru.

Intensīvi strādājot, pļavās iespējams ievākt trīs pļāvumus. Par to piensaimnieki pārliecinājušies jau aizvadītajā gadā. Nopļautās platības tūdaļ mēslo, tiklīdz uzlīst lietutiņš, zāle atkal saņemas, un drīz vien to var doties ievākt atkārtoti. Bet trešo reizi pļāvēji attālu ruļļos placinot jau rudens pusē. Vīri, kas ar barības ievākšanu nodarbojas, saka, ka nekāda māksla tur neesot vajadzīga, tikai jāstrādā. Uzņemt raitāku soli nekā pērn skābsiena gatavotājiem liekot arī fakts, ka sulīgās lopbarības patērētāju "Ezermaļu" kūtīs tagad ir kļuvis vairāk. Ganāmpulkā pašreiz esot 75 govis un jaunlopi.

Darbs organizēts kompleksi

Pat laikā, kamēr saimniecības pļavās zālīte ataug, skābsiena gatavotāji nejūtoties no pienākumiem svabadi. Tādus starpbrīžus tie izmantojot, lai dotos palīgā tuvākiem un tālākiem kaimiņiem. Salīdzinot ar aizvadīto gadu, brigādes sastāvs nedaudz izmainījies, taču tamdēļ tas nav kļuvis mazāk saskanīgs. Ar pieredzes bagātajiem Stasi Složi, Edmundu Bladžinauski un Anatoliju Saharovu tagad plecu pie pleca strādājot arī Māris Alksnītis un Edgars Lūks. Darbs brigādē organizēts kompleksi. Pļāvēji nogāžot tik, cik plēves pārvilcējs spējot satīt. Tāda saskaņotība palīdzot nodrošināt barībai augstāku kvalitāti.

Broņislava Petrēvica atgādināja, ka ar lopbarības sagatavošanas biznesu viņi nodarbojoties jau vairākus gadus. Kaut gan šogad esot nedaudz saīsinājuši maršrutus. Uz Rucavu jau pērn vairs neesot braukuši. Tas iznākot par tālu, un bez tam tur paši esot sarūpējuši savu skābsiena tehniku. Šogad arī citos rajona pagastos zemnieki iegādājušies ruļļu sagatavošanas tehniku. Tāda tagad esot gan Cīravā Ērikam Briedim, gan Vecpilī Andim Kisielam. Tomēr, neraugoties uz to, pieprasījums pēc ezermaliešu pakalpojumiem neko daudz nav sarucis. Tas izskaidrojams ar to, ka skābsiena popularitāte pieaug. Govis ar šo barību ne tikai labprāt mielojas, bet kļūst arī pienīgākas un tām palielinās izslaukumi. Broņislava Petrēvica teica, ka sasparoties viņus mudinājis arīdzan valdības atbalsts pienkopībai. Šogad tas beidzot esot reāli sajūtams.

Produkcijai Pētertirgū savs stends

Jaunums "Ezermaļos" ir piena pārstrāde. Pircējiem Pētertirgū nu jau gadu tiek piedāvāts Durbes pusē izgatavots kefīrs, biezpiens un siers. Tam esot pieprasījums, un produkcijas pārdošanai Pētertirgū "Ezermaļiem" ir savs stends. Broņislava Petrēvica uzskata, ka to nodrošinot kvalitāte un produktu svaigums. Katru mēnesi ezermalieši tirgum pārstrādājot apmēram 19 tonnas piena. Viņi varētu saražot arī vairāk, taču tad nespētu produkciju iztirgot. Tādēļ pārējo slaukuma daļu atdodot piensaimnieku sabiedrībai "Dzēse", kas pienu ved pārdot uz Limbažiem. Tur šobrīd par litru maksājot 11 santīmus. Ja nodarbojas arī ar pārstrādi, peļņas iznākums, protams, ir prāvāks.

Durbes novada piensaimnieki spriež, ka lopu skaitu saimniecībā nākotnē vajadzētu paplašināt. Ganības un pļavas to atļautu. Barības pietiktu. Tomēr tas neesot tik vienkārši izdarāms tāpēc, ka, pirmkārt, ļoti gausi virzās mehanizācijas lietas. Lai sakārtotu vēl vienu dzīvnieku novietni, SIA "Ezermaļi" cerējuši saņemt Eiropas savienības SAPARD atbalstu. Taču tas joprojām nav. Visiem ir skaidrs, ka daudzsolītie līdzekļi aizkavējas, bet nevienam nav zināms, kad tie kļūs pieejami. Otrkārt, ganāmpulka izkopšana. Arī tas ir darbietilpīgs un gauss process. Līdzšinējais govju skaits esot sasniegts astoņus gadus pacietīgi strādājot. Tāpēc, kā domā Broņislava Petrēvica, klusībā iecerētās simts govis izdosies dabūt kūtī ne ātrāk kā pēc trīs, četriem gadiem.