Kurzemes Vārds

22:35 Otrdiena, 7. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Savu ķieģeli parasti nedzird

Gundars Matīss

Šonedēļ dzīvojam Jāņu noskaņās un Līgo vakara gaidās, kas parasti raisa pozitīvas emocijas. Taču, kamēr ugunskuri nav sākuši kūpēt, desiņas cepties, var parunāt arī par katru svētku ēnas pusēm. Jo raisījās ne visai iepriecinošas pārdomas, neviļus pāršķirstot "Kurzemes Vārda" iepriekšējo gadu jūnija beigu numurus. Pērn tikai trīs Jāņu brīvdienu laikā Liepājas pusē trīs cilvēki gāja bojā smagās autoavārijās, taču kopumā Ceļu policija reģistrēja 20 satiksmes negadījumus. Vēl sešās spēkratu sadursmēs cilvēki guva dažāda smaguma traumas un savainojumus. Var teikt, ka dažās dienās tika izpildīta norma, ko parasti reģistrē viena vai divu mēnešu laikā. Jāņu naktī Dunikas pagasta karjerā noslīka 27 gadus vecs vīrietis, bet vēl vienu noslīkušo no Gramzdas pagasta karjera izvilka 24.jūnijā. Melno sarakstu vēl varētu turpināt, piebilstot, ka vairāki cilvēki cieta no citu līgotāju uzbrukumiem, kāds puisis pēc vizināšanās ar ūdensmotociklu nokļuva Reanimācijas nodaļā, pārgalvīgs vīrietis nokrita no daudzstāvu mājas trešā stāva, bet daudzi apārstēja brūces, zilumus un apdegumus, pat nemeklējot palīdzību slimnīcās un policijā.

Laikam būtu lieki atgādināt, ko par to saka mediķi, ugunsdzēsēji un kārtību sargājošo iestāžu darbinieki, kuriem Jāņi parasti kļūst par smagākajām darba dienām. Protams, atgādinās vecās patiesības: mazāk jādzer, labi jāizguļas, lēnām jābrauc, jāuzmanās no uguns un vispār - neesiet vieglprātīgi. Saprotams arī tas, ka neviens to īpaši neņems vērā, ja nu vienīgi pastiprinātas Ceļu policijas aktivitātes atturēs kādu no sēšanās pie stūres tūlīt pēc ugunskura apdzēšanas un pēdējās pudeles tukšošanas. Ir sen zināms, ka katrs ir pats savas laimes vai nelaimes kalējs. Var jau arī teikt, ka dūru cīņas pieder pie jebkuru Jāņu nakts notikumiem, tikai nejaušam garāmgājējam gan laikam negribētos, ka viņu iesaista šādās izpriecās.

Tomēr visā pēcjāņu jezgā nepatīkamākais ir tas, ka nereti jāraksta par nejēdzīgiem gadījumiem, kad cieš nevainīgi cilvēki, kuru automašīnu taranē traktors, ko nevar novaldīt kabīnē sēdošais vīrs, jo spēj pārvietoties tikai sēdus stāvoklī. Kāds cits pārāk saguris puisis nolemj sarīkot ralliju uz vietējas nozīmes ceļa un nepamana pie grāvja stāvošo meitenīti. Un šādi piemēri, kad cilvēki nokļuvuši nelaimē citu pārgalvības pēc, nav tālu jāmeklē. Tāpat negribētos vēlreiz uzklausīt kādu citu vecāku bēdu stāstu, kuru dēls būtu bez vēsts pazudis Jāņu dienas rītā, kā tas notika pirms diviem gadiem. Katram skaidrs, ka puisi, kuru pirms tam raksturoja tikai no labās puses, pēkšņi nenolaupīja lidojošais šķīvītis un no pagasta centra neaizveda uz citu planētu.

Tāda nu ir medaļas otrā puse, taču šonedēļ laikam jādomā par to, kas skatāma no priekšpuses. Par nelāgām lietām varēsim atkal spriest nākampirmdien, un jācer, ka šo nelādzību būs mazāk nekā pērn. Ja nu vienīgi nelāgo lietu pieminēšana nedaudz pakliedēs katrā cilvēkā no dzimšanas iepotēto pārliecību, "ka ar mani jau nekas tāds nenotiks". Tad var atcerēties kādu pazīstamu dakteri, kurš Līgo vakarā teica, ka no ugunskuru malām laikus jānovāc sprunguļi, tad arī mazāk cilvēku iekritīs liesmās un nekādas nelaimes nenotiks. Taču arī viņam tonakt nelaimējās un viņš pirtī pie krāsns apdedzināja roku. Saitējot marli, dakterim nācās dziļdomīgi atzīt, ka cilvēks jau parasti savu ķieģeli nedzird.