Kurzemes Vārds

20:15 Piektdiena, 21. februāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Šās nedēļas norises

Vai Bušam izdevās radīt uzticību Eiropā?

Andžils Remess

Ja saule vēl kādas dienas turpinās kāpt kalnup un gada augstāko virsotni sasniegs šās nedēļas beigās, lai palēnām sāktu ripot lejup, tad politiskās norises savu kulmināciju bija sasniegušas pagājušajā nedēļā, un tagad sākusies augstākā līmeņa apspriežu, konferenču, sarunu izvērtēšana, lai mēģinātu noteikt, uz kuru pusi pasaule virzās un kādas varētu būt tās kontūras.

ASV un Eiropa

Vai tas bija iznākums ASV prezidenta Džordža Buša liktajam pārāk lielajam uzsvaram ārpolitikā uz Savienoto Valstu interesēm, vai arī abi kontinenti mainās tik strauji, ka nepagūst viens otru izprast un pieņemt, taču grūti atcerēties, kad vēl ASV un Eiropai būtu bijušas tik lielas domstarpības kā pēdējā laikā. Tas attiecas gan uz drošības jautājumiem, gan apkārtējās vides aizsardzību, gan palīdzību noregulēt situāciju vienā otrā reģionā, gan šķietami maznozīmīgām problēmām, kas kopumā tomēr izraisījušas visai būtiskas nesaskaņas.

Tāpēc arī Džordža Buša pirmo vizīti Eiropā gaidīja ar tādu interesi, kaut arī viņa turnejā pa Spāniju, Beļģiju, Zviedriju, Poliju un Slovēniju nebija paredzētas ne līgumu parakstīšanas, ne arī kādas vienošanās. To varēja saukt arī par Buša pirmo nopietno eksāmenu ārpolitikā, kura mērķis bija saskaņot viedokļus, pārliecināt, iepazīt, bet visvairāk - radīt Eiropā uzticību ASV ārpolitikai. Vai tas izdevās?

Šķiet, ka Eiropas savienības valstu vadītājus Bušam vairāk vai mazāk izdevās pārliecināt, jo tika rasta kopēja valoda vispirms par sadarbību drošības un ekonomikas jautājumos, bet uzskati būtiski satuvinājās attiecībā uz Eiropas savienības un NATO paplašināšanu.

Taču viena lieta bija pārliecināt Eiropas savienības un NATO valstu vadītājus, bet pavisam cita - Krieviju, ar kuru Savienotajām Valstīm pēc Buša nākšanas pie varas bija sākusies rīvēšanās, tāpēc arī skaidrs, ka viņa vizītes nozīmīgākā tikšanās bija ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Šī tikšanās bija vissvarīgākā arī mums, jo Bušam bija jāpārliecina Putins ne tikai par to, ka Krievijai nekaitēs amerikāņu pretraķešu aizsardzības sistēmas ieviešana, bet arī par to, ka Maskavai nav jābaidās no Baltijas valstu uzņemšanas NATO.

Jo saruna ar Putinu tuvojās, jo Bušs biežāk akcentēja Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanu austrumu virzienā, un politiskie analītiķi jau sāka izteikt izbrīnu par Buša tik lielas uzmanības pievēršanu mazām un neietekmīgām valstīm. Iespējams, Bušam bija svarīgi, lai nerastos iespaids, ka NATO paplašināšanas process apstājies Krievijas iebildumu dēļ, varbūt iemesli bija arī citi, taču šķita, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iesaistīšana aliansē Bušam kļuvusi par principa jautājumu, un Savienoto Valstu prezidenta tonis brīžam bija pavisam kategorisks. Proti, ka amerikāņi neņems vērā Krievijas iebildumus, ka Vašingtonas un Maskavas labas attiecības nebūvēs uz citu valstu interešu rēķina, ka Baltijas valstis neizmantos par tirgošanās objektu, un jautājums vairs nav, vai Baltiju uzņemt NATO, bet gan - kad uzņemt.

Bušs lika saprast, ka Krievijai jāīsteno Putina paša tēze - ārpolitiku pakļaut Krievijas ekonomiskajām interesēm, kas praktiski nozīmētu vai nu starptautisko parādu atlaišanu Krievijai,vai palīdzību ārvalstu investīciju piesaistē, ja Maskava neiebilstu pret Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzaicināšanu NATO.

Ja pēc Buša sarunām ar citu Eiropas valstu vadītājiem varēja jautāt, vai viņam izdevās tos pārliecināt, tad šajā gadījumā tāds jautājums izklausītos naivs. Varbūt kaut kāda skaidrība radīsies pēc abu lielvalstu līderu nākamajām sarunām, kādas šogad paredzētas vēl vismaz divas, taču šīs tikšanās galvenais panākums bija tas, ka ASV un Krievijas attiecībās gaidāma klimata maiņa.

To var uzskatīt par diplomātisku žestu, ka Bušs pēc tikšanās cildināja Putinu kā savu vissirsnīgāko draugu, taču arī Putins bija optimists, un jādomā, ka patiešām beigusies krīze abu valstu attiecībās un sācies jauns posms, kas sola konstruktīvu sadarbību.

Gan jau ar laiku kļūs zināms, uz kādiem pamatiem šī sadarbība veidosies, taču šobrīd maz nav arī tas, ka dialogu paredzēts turpināt.

Mēs un Eiropas savienība

Ja uzaicināšana iestāties NATO nav atkarīga no mums, bet gan no tā, ko izlems lielvalstis, tad citādi ir ar Eiropas savienību, kur galvenais tomēr ir un paliek katras valsts atbilstība noteiktām prasībām. Un te nu par Latviju domas dalās. Ja vieni uzskata, ka mēs sākam zaudēt uzticību, ka vairs nevaram panākt pat savus tuvākos kaimiņus lietuviešus un igauņus, tad citi uzsver Latvijas centienus sarunās aizstāvēt savas intereses, panākt sev izdevīgus nosacījumus, bet uz priekšu tik ātri nevirzāmies tāpēc, ka nesolām to, ko nevaram izpildīt.

Un tomēr arī attiecībā uz Eiropas savienību ne jau viss atkarīgs no mums pašiem, un to parādīja referendums Īrijā, neatbalstot savienības paplašināšanu. Tas nobiedēja ne tikai kandidātvalstis, bet arī izraisīja apjukumu Eiropas savienībā pašā, kur jau tā nav pārāk liela saticība, bet tagad varētu sākties jaunas ķildas. Jo pilnīgi iespējams, ka īru piemērs var radīt līdzīgu reakciju citās valstīs, it sevišķi nosacīti trūcīgajās, kas neslēpj savu noraidošo attieksmi pret vēl trūcīgāku valstu ienākšanu. Bet Eiropas savienības paplašināšanas kavēšanās būtu spēcīgs pliķis savienībai pašai un jūtami grautu tās prestižu.

Tāpēc arī tik nozīmīga bija Eiropas savienības valstu vadītāju sanāksmē Gēteborgā izteiktā apņēmība, ka paplašināšana turpināsies un jaunas valstis uzaicinās nākamā gada beigās. Liekas, uz mums tas neattieksies, un tomēr atstāj Latvijai iespēju nākotnē nepalikt ārpus Eiropas.

Tiesa, šo paziņojumu aizēnoja notikumi, kādus rāmā Zviedrija vēl nebija pieredzējusi, kam drošības uzturētāji nebija gatavi, taču ar ko turpmāk arvien vairāk būs jārēķinās dažādu pasaules mēroga sanāksmju rīkotājiem. Tās bija protesta akcijas, kuras neonacisti un komunisti pārvērta vandalismā, acīmredzot tā arī paši neapjēdzot, pret ko viņi protestē, un Gēteborgā risinājās īstas ielu kaujas ar cilvēku upuriem.

Tuvie Austrumi un Balkāni

Visi šie notikumi tālāk no uzmanības atvirza konflikta risinājumus Tuvajos Austrumos un Balkānos, kur iestājies pamiers, bet tas ir pārāk trausls, lai būtu pamats lielam optimismam.

Kaut arī ar draudiem, tomēr ASV izdevās ne tikai nosēdināt Izraēlas un palestīniešu vadītājus pie sarunu galda, bet arī panākt, ka abas puses principā piekrīt situācijas noregulēšanas plānam. Tiesa, kā vieni, tā otri to pieņēma ar iebildēm, palestīniešu teroristu grupējumi pat draudēja turpināt vardarbību, kas deviņu mēnešu laikā jau prasījuši vairāk nekā 600 cilvēku dzīvību, un tomēr maz nav arī tas, ka izdevies nomierināt sakarsušos prātus.

Arī Maķedonijā panākto pamieru kopumā ievēro, kaut arī NATO atteica albāņu lūgumu izvietot tur savus miera uzturēšanas spēkus, baidoties, ka to aizsegā albāņi sāks veidot savu valsti, bet tas varētu izraisīt vēl lielākus konfliktus un ievilkt karā plašāku reģionu.

Liekas, ka tagad pasaule Balkāniem uzmanību pievērsīs citādā ziņā, un tā būs Dienvidslāvijas bijušā diktatora Slobodana Miloševiča izdošana starptautiskajam tribunālam Hāgā. Nākamnedēļ Rietumvalstis lems par viena miljarda dolāru lielas palīdzības piešķiršanu Dienvidslāvijai. Un pozitīvs lēmums varētu būt tikai tad, ja Belgrada izdos Miloševiču tiesāšanai. Valdība pieņēma lēmumu izdot, tagad tas jāapstiprina parlamentam, kuram nu jāizšķiras - upurēt bijušo diktatoru vai ļaut sabrukt savas valsts ekonomikai pavisam.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Latvijas vārds skan sarunās par NATO un Eiropas savienības paplašināšanos.

Piemin pirms sešdesmit gadiem uz Sibīriju izsūtītos.

Nogalina Valsts ieņēmumu dienesta augstu amatpersonu.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Ministru prezidents Andris Bērziņš ieradās oficiālā vizītē Prāgā un piedalījās Eiropas savienības dalībvalstu un kandidātvalstu vadītāju apspriedē Zviedrijā.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

ASV un Krievijas prezidentu Džorda Buša un Vladimira Putina tikšanās.

Eiropas savienības valstu vadītāju apspriede.

Pamiers Tuvajos Austrumos un Maķedonijā.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

ASV prezidents Džordžs Bušs ieradās savā pirmajā vizītē Eiropā.