Kurzemes Vārds

14:46 Otrdiena, 22. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Latvijas vidējās paaudzes dejotāju festivāls Liepājā

Veco draugu sadejošanās izskan rītausmā

Indra Imbovica

Svētdienas rītā ap pulksten četriem no ledusshalles "Lauku muzikantu" pavadībā pamazām aizdejot aizdejoja pēdējie, visizturīgākie Latvijas vidējās paaudzes dejotāju IV festivāla dalībnieki un arī daudzi viņu draugi liepājnieki. 96 tautas deju ansambļi ar 2500 dejotājiem un trīs pūtēju orķestri sestdien piepildīja Liepājas centru un Jūrmalas parku, ritinot deju soli un neļaujot liepājniekiem karstajā, bet pēcpusdienā nedaudz lietainajā dienā nīkuļot mājās.

Festivāla dalībniekiem mēģinājumā ledushallē muguras kūpēja un sviedri lija jau no paša rīta, tādēļ tie, kas gribēja pavērot notiekošo, izspruka ārā kā circeņi no pārkurinātas krāsns šķirbām. Dejotāji labprāt devās svaigā gaisā uzgriezt danci Rožu laukumā, "Pablo bruģī" un citās vietās, arī paklejot pa pilsētas ielām un kafejnīciņām, aizskriet līdz jūrai. Bet pievakarē, pulcējoties Jūrmalas parkā uz svētku gājienu, visi tīksmi un priecīgi ievilka smaržu pilno valkano gaisu. Kad garais gājiens, izlocījies cauri ielām, tuvojās tramvaja tiltam, tikai tad lietus tā pa īstam pieņēmās spēkā. Var būt, ka kādu citu tas izbiedētu, tikai ne tādus rūdītus Dziesmu un deju svētku dalībniekus kā vidējās paaudzes dejotāji.

"Kas kaitēja nedzīvot..." - tāds zīmīgs bija lielkoncerta nosaukums, jo vidējās paaudzes dejotāji, kuru vecums ir no 25 līdz 40 gadiem, ir tie, kas patiešām prot ne tikai teicami dejot, bet arī pa īstam priecāties paši un šo prieku sagādāt citiem. Par to varēja pārliecināties skatītāji. Tā neparasti gaišā, jautrā un atdevīgā gaisotne, kas valdīja ledushallē, ikvienu klātesošo burtiski ievilka sevī. Koncerts pagāja vienos nebeidzamos aplausos, saucienos, vārdu sakot, gavilēs, kas ne par mata tiesu nebija mazāk vētrainas kā pasaules hokeja mačos. Dažbrīd nelāgi varēja justies vienīgi tie, kuri uz ledushalli bija gājuši, siltāk saģērbušies, jo karstas bija ne tikai sirdis, īsta svelme valdīja visā plašajā telpā, kādu līdz šim ledushalle laikam gan nebija piedzīvojusi.

Atklājot festivālu, mundru toni paveicās uzdot mūsu pilsētas galvam Uldim Seskam, sveicot ar visas Latvijas dejotāju kopā sanākšanu Liepājā "...veco draugu tusiņu, ko sauc par vidējās paaudzes dejotājiem". Ar šiem vārdiem kā sākās gaviles, tā turpinājās, līdz koncerts izskanēja. Katrs no četriem Latvijas novadiem tika sagaidīts un pavadīts ar vētrainiem aplausiem. Arī trīs ansambļi no mūsu pilsētas - "Rucavietis", "Vaduguns" un "Kvēle", arī seši no Liepājas rajona - "Kurzemnieks", "Dunalka", "Sudmaliņas", ansambļi no Gaviezes, Nīcas un Priekules.

Ja kādu brīdi skatītāji bija paguruši no karstuma, nāca Jūras spēku orķestris ar saviem defilē priekšnesumiem vai asprātības bārstīja folkloras kopa "Atštaukas", un klātesošo tūkstoši atkal uzgavilēja ar jaunu spēku. Bet, kad sirdis bija par daudz satrakojušās, dvēseles atslodzei klusi iedziedājās Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas koledžas zvanu koris.

Katram no tiem savus vārdus veltīja un noskaņu radīja programmas vadītāji - Liepājas teātra aktrise Sigita Jevgļevska un Latvijas televīzijas diktors Aigars Rozenbergs. Katram dejotāju uznācienam rūpīgi sekoja visi virsvadītāji - Aija Daugele, Ojārs Grasis, Ramona Irbe, Gunta Raipala un Gunta Skuja. No Rīgas bija ieradušies arī tautas deju korifeji - ansambļu vadītāji un horeogrāfi Vilis Ozols, Uldis Šteins un citi. Bet, kā saka, roku uz pulsa turēja šo svētku režisore Baiba Kļava.

Festivāla rīkotāji programmu bija sastādījuši dzīvu un interesantu, ar kārtīgu kulmināciju, proti, "Mugurdanci" (J.Purviņa horeogrāfija, tautas mūzika R.Paula apdarē), kad, skanot vārdiem "Vēl es varu priecāties un dejot, pretī saulei mūžu ejot...", dejotāji, šķiet, pārspēja paši sevi, uzņemot tādu tempu, ka skatītājiem no šīs ņirboņas galvas noreiba.

Tūlīt pēc koncerta festivāla organizētāji uz mazu atelpas brīdi restorānā "Pastnieka māja" aicināja svētku virsvadītājus, deju ansambļu, orķestru vadītājus, pilsētu un pagastu pārstāvjus, sponsorus, katram vēlreiz pasakot paldies par darbu un piemiņai pasniedzot ziedus un Atzinības rakstu. Kā neformālās sarunās liecināja dalībnieku teiktais, iespaidi par festivālu, par Liepāju viesiem paliks vislabākajā atmiņā. "Cik Liepāja ir skaista pilsēta! Cik jums te daudz jauku, interesantu kafejnīciņu! Un jūra, un pludmale!" - tādi un vēl citādi glaimojoši izteikumi bija dzirdami sarunās. Valsts tautas mākslas centra direktors Jānis Kurpnieks "Kurzemes Vārdam" pauda viedokli, ka pēc šī teicami noorganizētā festivāla tiek nopietni apsvērta iespēja Liepāju iekļaut starptautiskajā folkloras festivālā "Sudmaliņas". "Liepāja kārtējo reizi pierādījusi, ka spēj demonstrēt sevi ne tikai kā mūzikas, bet arī kā deju pilsētu," teica Jānis Kurpnieks. "Ar Liepāju tagad mums saistās vairākas ieceres, jo te pārbaudījām arī savus spēkus, stadionu vietā pirmo reizi apgūstot ledushalli. Mēs esam ļoti gandarīti, kā festivāls tajā tika organizēts un norisa. Šeit ugunskristības blakus pieredzes bagātajiem godam izturēja mūsu jaunie horeogrāfi, deju virsvadītāji un režisore Baiba Kļava. Paldies Liepājai!"