Kurzemes Vārds

06:20 Otrdiena, 12. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Cilvēks laukos

Viena galva - labi, divas - vēl labāk

Pēteris Jaunzems

SIA "Lauksaimniecības produktu mārketinga centrs" dibināšana satikties ļāvusi par valdes locekļiem ievēlētajiem kazdandzniekam Aivaram Kliestam un rucavniekam Ainaram Dambeniekam.

Izdzīvots ir. Kā strādāt tālāk?

Rajonā diezgan daudzināto zemnieku saimniecību "Prāvāji" un "Dūdas" īpašnieki pirms tam pazīstami tomēr nav bijuši. Tas esot jāsaprot, jo abas saimniecības šķir visai liels attālums. Pa gaisa līniju vien sanākšot vairāk nekā simts kilometru. Taču tagad, labāk iepazīstoties, izrādījies, ka viņu saimniekošanas iezīmēs ir gan daudz kopēja, gan arī atšķirīga. Tātad abiem vienmēr netrūkstot, par ko aprunāties.

Gan Aivars, gan Ainars audzē graudus un tur cūkas. Taču zemes auglība abiem ir visai atšķirīga. Kazdangas mālaino zemi nevar pat salīdzināt ar Ķāķišķes purvmalas smiltaini. Līdz ar to arī izmaksas audzējumam iznāk stipri dažādas. Kā tomēr sabalansēt līdzekļus, lai nerastos zaudējumi? Tā šodien, kad uz valsts atbalstu daudz paļauties nevar, laukos ir liela māksla. Kā nekā, bet viņi abi pieder tam nedaudzo zemnieku pulkam, kas par spīti grūtajiem ekonomiskajiem apstākļiem tomēr pratuši izdzīvot. Tagad jādomājot, kādā virzienā un ar kādiem paņēmieniem attīstīties tālāk. Jo uz vieglām dienām viņi neorientējas. Tādas cerības lolot vēl nav pamata.

"Pašiem vien mums jāiet uz priekšu soli pa solītim, izmantojot katru iespēju," uzskata Ainars. "Bet jautājums ir, kā rīkoties būtu pareizāk, jo kļūdīties nedrīkst." Tā esot viena no pamattēmām, par ko viņiem iznākot spriest.

Soli pa solītim kooperācijas virzienā

Abi ir vienisprātis, ka nepieciešama kooperācija, taču kolhozu sistēmu pieredzējušie cilvēki no tās baidās kā velns no krusta. Tie jūtoties drošāki, strādājot katrs par sevi. "Bet izmaksas, katram vienatnē darbojoties, ir briesmīgas," iebilst Aivars. Tāpēc jāmēģinot rajona lauku apsaimniekotājiem pierādīt, ka mārketinga centrs sevi attaisno, ka, kopīgi strādājot, kaut ko vairāk var panākt. Lūk, valdes priekšsēdētājs Armands Būda nesen atgriezies no brauciena pa Norvēģiju. Tur zemnieki realizācijas lietas kārtojot tikai ar kooperatīvu starpniecību. Un viņiem tas izdodas. Kāpēc gan lai mēs būtu sliktāki? Tikai ir jāapgūst tā skola.

"Viens solītis jau ir sperts. Nesen atvēra akciju sabiedrības "Saldus labība" veikalu. Sakiet, ko gribat, bet tur cenas tomēr ir mazākas. Un zemniekam katrs santīms no svara," saka Ainars. Otrais solis varētu būt angāra sakārtošana. Tajā plānots uzkrāt un šķirot no saimniecībām piegādāto audzējumu. Tomēr pagaidām vēl, atklāti sakot, skats ir diezgan baiss. Ar talkām vien visu atjaunot nez vai izdošoties, tur vajadzēs ieguldīt arī prāvus līdzekļus. Kur tos ņemt? Ainars arī saka, ka viņā bažas viešot īpašuma lietu neskaidrība. Gadoties taču tā, ka nomnieka sakārtotu ēku pēkšņi ievajagoties atkal pašam īpašniekam.

Savukārt Aivars lēš, ka ziemā angārs dārzeņu uzglabāšanai nebūs tik viegli pielāgojams. Ja to grib darīt, tad ne tikai jāiekārto apkures sistēma, bet plašā telpa arī stipri jākurina. Arī jumts jāsalabo. Ja īpašnieks prasa desmit tūkstošus latu, tad tas nozīmē, ka tur, pirms varēs uzsākt strādāt, vēl vajadzēs ielikt otrtik. Tādēļ, viņaprāt, tas varētu būt tāds rajona zemnieku šovasar izaudzēto dārzeņu pagaidu uzglabāšanas variants, un vēl daudz būšot jādomā, kā rīkoties tālāk.

Līgumi kā pamats drošībai

Arī par dārzeņu audzēšanas iespējām viņi ar Prāvāju saimnieku debatējuši. Ainars uzskata, ka agros gurķus un tomātus audzēt atmaksājas tikai tiem, kas atrodas tuvāk lielpilsētas tirgum. Lai paskatoties, kas notiek dzīvē. Plašas siltumnīcas iekārtojot tikai tie zemnieki, kas saimnieko Liepājai tuvajos Nīcas, Medzes un Grobiņas pagastos. Tālāk par tiem šis bizness kļūst nerentabls. Rucavas pusē viens otrs arī esot mēģinājis kaut ko darīt, taču piedzīvojis neveiksmi un iekūlies tikai parādos.

Šajā ziņā Aivars ar kolēģi ir vienisprātis. Arī viņa meita un znots - Inga un Zigmunds Kalniņi pievērsušies dārzeņiem, taču tie 60 kilometri līdz Liepājai abus jaunos cilvēkus darot domīgus. Cerības raisījis mārketinga centrs. Tādēļ jau Prāvāju saimnieks tajā projektā iesaistījies. Ja būs noslēgti skaidri un saprotami līgumi, tad zemnieki zinās, cik un ko audzēt. Tad nevajadzēs lauzīt galvu, kur rudenī ražu likt, un varēs ražot lielākus daudzumus. "Uz to mums jātiecas," teica Aivars. Un Ainars bija ar kolēģi vienisprātis, ka tagad ir jādara viss, lai mārketinga centrs attaisnotu zemnieku uzticību.