Kurzemes Vārds

11:01 Trešdiena, 1. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Lai zivis un apelsīni nepārvērstos sarkanos lukturos

Gundars Matīss

Vasarā par iespējām piepelnīties domā ne tikai skolēni, bet, kā stāstīja vairāki pa telefonu uzklausītie cilvēki, arī daudzi pieaugušie pēkšņi sākuši sapņot par labi atalgotu darbu ārzemēs, vācot apelsīnus Spānijas fermeru plantācijās, ceļot debesskrāpjus Portugālē vai mazgājot veļu kādā Īrijas viesnīcā. Tā vien šķiet, ka cilvēkiem, kuriem Latvijā nav izdevies atrast normāli atalgotu darbu un kuri, kā izteicies viens no zvanītājiem, grib izrauties no šī sasmakušā gaisa, sava darbaspēka pārdošana kāda citā zemē kļuvusi par pēdējo cerību, lai atrisinātu savas materiālās, morālās un nereti arī ģimenes problēmas. Taču gandrīz visus, kas pirmo reizi dodas uz Eiropas valstīm vai pat Ameriku lielās peļņas meklējumos, nodarbina vieni un tie paši jautājumi: vai mani nepiekrāps, vai samaksās, ko solīja, vai beigās nekļūšu par balto vergu? Pārāk daudziem braucieni darbā uz Spāniju, Portugāli, Itāliju un citām dienvidu zemēm beigušies ar rūgtu mācību, un cilvēki atgriezušies mājās pat ar iekrātiem parādiem, kas jāatdod starptautiski sazarotajām mafijas struktūrām. Nav arī ko slēpt, ka lielākās šaubas parasti māc sieviešu dzimumu, kas baidās solītās pasaku valstības vietā nokļūt kādā bordelī vai sarkano lukturu rajonā.

Droši vien jau neviens nav pasargāts no nelaimes, taču parasti min divus veidus, kā pārbaudīt potenciālā darba devēja vai starpnieka godīgumu. No drošiem avotiem jāuzzina, kā veicies citiem firmas nolīgtajiem cilvēkiem, vai arī jādodas uz Valsts nodarbinātības dienestu, kur iespējams ievākt ziņas par viena vai otra uzņēmuma darbības legalitāti. Protams, arī šāda piesardzība nevar pilnībā pasargāt no nepatīkamiem pārsteigumiem, jo, kā izteicās kāda auklīte, kas gadu pavadīja vāciešu ģimenē, starpniekfirmas vadītāji, paši to nezinot, var darba meklētāju iegrūst ellē vai arī padarīt daudz turīgāku. Viss atkarīgs no algas maksātāja godaprāta, jo zināms, ka kapitālisms visur ir vienāds. Katrs uzņēmējs vēlas pelnīt vairāk un strādniekiem maksāt mazāk. Un tāpēc dažreiz pārsteidz cilvēku vieglprātība un naivums. Nesen apkopotā statistika rāda, ka pagājušajā gadā tikai 30 procentu darba meklētāju no Latvijas ārzemēs strādāja legāli, bet pārējie paļāvās uz savu veiksmi.

Grūti pateikt, ko domāja meitene, kas noticēja, ka varēs strādāt Lisabonas bārā par oficianti, nezinot ne angļu, ne vietējo valodu, uz ko cerēja kāda vieglprātīga būtne, kas piekrita Dānijā strādāt apkalpojošā sfērā, cerot, ka darbs būs saistīts ar picu pasniegšanu striptīzbārā. Ārzemēs ir labi zināms, ka, piemēram, Latvija vēl nespēj savus iedzīvotājus pasargāt no blēžiem, krāpniekiem un suteneriem, kas vervē darbaspēku Austrumeiropā. Kad notikusi nelaime, mājās palikušie radinieki skrien uz policiju, meklē Interpola palīdzību, bet izrādās, ka lielās peļņas tīkotājs nav slēdzis nekādus līgumus, viņam nav naudas atpakaļceļam, un visbeidzot jākonstatē, ka Latvijas iedzīvotājs vispār kļuvis par nelegālo imigrantu ar putna tiesībām. Protams, ir arī daudz skaistu stāstu, kas beigušies ar lielām naudas summām, kas iekrātas dzīvokļu un automašīnu iegādei, kā arī Latvijas skaistuļu precībām ar bagātiem ārzemniekiem. Katrā medus mucā var būt pa darvas karotei, taču nereti izrādās, ka trauks pildīts pavisam pretējās proporcijās. Ir zināms, ka lielākajai daļai cilvēku patīk mācīties no savām, nevis citu kļūdām, tāpēc 70 procentiem nelegālo darbarūķu var tikai novēlēt, lai mājās skatītās vīzijas piepildītos arī Portugāles citrusu plantācijas, Īrijas zivju pārstrādes rūpnīcās un nepārvērstos murgā.