Kurzemes Vārds

13:33 Pirmdiena, 14. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Redakcijas viesis

Šonedēļ redakcijā viesojās JĀNIS FOLKMANIS - Eiropas komisijas Enerģijas un transporta ģenerāldirektorāta pārstāvis. Viņa darbalauks ir gaisa satiksme.

Jānis Folkmanis ir londonietis, taču jau apmēram gadus desmit strādā Briselē, Eiropas komisijas struktūrās. Lai gan Folkmaņa kungs dzimis un audzis Anglijā, viņš labi pārvalda latviešu valodu un neslēpj savas simpātijas pret vecāku dzimteni Latviju. Vēl vairāk - Jānis Folkmanis aktīvi cenšas palīdzēt Latvijai tās ceļā uz Eiropas savienību. Būdams pazīstams ar dažiem Briselē strādājošajiem liepājniekiem, J.Folkmanis iepazinies arī ar Liepājas problēmām (viņš gan tās nesauc par problēmām - S.P.), saskaņojot esošo praksi ar Eiropas savienības prasībām. J.Folkmanis ir arī viens no tiem cilvēkiem, kas sekmējis Liepājas amatpersonu tiešās sarunas Briselē.

- Vai sen strādājat Briselē?

- Pēc profesijas esmu informātikas inženieris. Sākumā Anglijā biju saistīts ar skolu informātiku. Arī Briselē, tas bija 1989.gadā, sāku kā informātiķis, nevis politiķis. Tikai vēlāk, kad pēkšņi bija atvērušās durvis uz Austrumiem, sāku aktīvi darboties ar Latviju. Pašlaik mans darbalauks ir gaisa satiksme, pirms tam nodarbojos ar enerģētiku. Divus gadus biju atbildīgs tieši par tā saukto Ziemeļu dimensiju - Baltijas jūras valstu kopsadarbību enerģētikā.

Bez saviem tiešajiem pienākumiem Eiropas komisijā strādāju arī, teikšu tā, - neformālāk. Respektīvi, ja ir iespēja palīdzēt kādam Latvijas cilvēkam, kas interesējas par Briseles lietām, es to daru. Gan informātikas jomā, gan citādi.

- Tad jau jūs var saukt par tādu kā Latvijas lobiju Briselē?

- Jā, tā varētu teikt.

- Kas jūs šoreiz atveda uz Latviju, uz Liepāju?

- Es dziedu korī... Sākumā, līdz 1980.gadam, dziedāju kamerkorī Anglijā, pēc tam astoņus gadus nodzīvoju Minsterē, Vācijā, kur arī dziedāju korī. Tagad dziedāšu Rīgas 800.gadu jubilejai veltītajos dziesmu svētkos. Kopā ar Saulkrastu kori. Man tur ir daži draugi, kas arī mani iesaistīja korī - jau 1993.gadā. Uz Latviju regulāri braucu kopš 1990.gada, vismaz trīs, četras reizes gadā esmu šeit. Sākumā privāti, vēlāk arī kā Eiropas komisijas ierēdnis.

Rīgā arī iepazinos ar Pīlēna kungu, kas pastāstīja, ka Liepājā interesējas par Briseli, pat gatavojas uz turieni ceļot. Pīlēna kungs vaicāja, ko varu ieteikt, un es mazdrusciņ arī palīdzēju. Briselē tikāmies arī ar Seska kungu, kad viņš tur jūnijā bija ieradies. Seska kungs mani uzaicināja atbraukt uz Liepāju, un, tā kā šonedēļ esmu Latvijā, nolēmu šo ielūgumu izmantot. Man ļoti skaisti parādīja Liepāju: ostu, ostas infrastruktūru, Karostu, lidostu, "Liepājas metalurgu", kur bija ļoti interesantas sarunas ar Lipmana kunga izpilddirektoru Terentjeva kungu un padomes priekšsēdētāju Zaharjina kungu. Iepazinos arī ar Liepājas Vides projektu, kas atstāja ļoti labu iespaidu. Arī domē mani iepazīstināja ar pāris projektiem, kuros Liepāja iesaistījusies. Bija skaistas pusdienas "Pie vecā kapteiņa" - pirmo reizi mūžā ēdu stori! Ļoti garšīgi.

- Kādi vēl iespaidi?

- Pārsteidzoši! Karostā - tik milzīgs laukums, tik liels tukšums un arī tik daudz potenciālu iespēju. Katrā ziņā šī diena Liepājā bija ļoti pilna, ļoti bagāta un ļoti informatīva. Jāteic, ka par Liepāju un liepājniekiem man radās iespaids kā par ļoti dzīvu, dinamisku pilsētu un dinamiskiem cilvēkiem. Arī iespaids par Liepājas attīstību ir ļoti pozitīvs. Un virziens ir pareizs.

- Tad jau zināt arī par Liepājas problēmām saistībā ar Latvijas sarunām par iestāju Eiropas savienībā?

- No Eiropas savienības puses aktuāla ir diskusija par Speciālās ekonomiskās zonas statusu un noteikumiem, bet jāteic, ka abi pēdējie Liepājas galveno amatpersonu braucieni uz Briseli noteikti ir palīdzējuši. Savstarpējai sapratnei vēl labāk būtu, ja šie braucieni būtu notikuši, pirms sākās oficiālās sarunas starp Latviju un Eiropas savienību. Taču es domāju, ka arī tagad ir izdevies radīt savstarpēju sapratni: ja Liepājas SEZ nedaudz izmanīs savu nostāju un savu instrumentu modeļus, tad arī Eiropas savienība, ņemot vērā kontekstu, daudz ko pieļaus.

Jūs lietojāt vārdu problēma. Es varbūt to būtu pieļāvis pirms dažiem mēnešiem, bet šodien, es domāju, mēs esam tik tuvu atrisinājumam, ka par problēmām nav runa. Viss būs kārtībā!

- Eiropas komisijas komisārs paplašināšanas jautājumos Ginters Ferhoigens, kas mūs apmeklēja īsi pirms jūsu ierašanās, ļoti labvēlīgi izteicās par Latviju. Jūsuprāt, tas bija pieklājības diktēts žests vai arī komisāra pārliecība?

- Starp citu, Ferhoigena kungs ir Eiropas komisijas pirmais komisārs, kas ir atbildīgs tikai par paplašināšanu. Agrāk tas bija uzticēts komisāram, kas atbildēja arī par ārlietām. Tas vien norāda, cik šis jautājums ir prioritārs.

Droši vien, ka Ferhoigena kungs pēc savas vizītes Latvijā izteica arī komplimentus, bet esmu gandrīz pārliecināts, ka tie nebija tik daudz glaimošana, cik nopietns novērtējums. Jo pēdējo desmit gadu laikā Latvija nekad vēl nav izskatījusies tik labi kā šodien. Latvija ir paveikusi daudz, bet, protams, nedrīkst apstāties, kā to izdarīja mūsu hokejisti, domādami, ka lieta ir droša. Bet mērķis jau ir saredzams, un es personīgi domāju, ka līdz 2002.gada beigām sarunas būs noslēgtas. Tas ir reāli.

- Vai šobrīd jau nebūtu svarīgi sākt domāt par to, kā mēs izmantosim iespējas, ko var sniegt Eiropas savienība? Diezgan nodeldētais Īrijas piemērs tomēr ir tieši tas, kas rāda, ka šādas iespējas ir un ka tās pat ir ļoti ievērojamas.

- Tas ir atzīts fakts, ka Eiropas savienības strukturālo fondu līdzekļu pārvaldīšanai Latvijā administratīvās struktūras vēl pilnībā nav gatavas. Bet problēma ir saskatīta, un tiek meklēts risinājums. No stratēģijas veidošanas viedokļa un, es teiktu, no saliedētības viedokļa Latvijai vajadzētu mācīties no īriem - lai arī savā starpā viņi nereti diezgan nikni apietas ar vienu otru, tobrīd, kad viņi sāk darboties ar Eiropas savienību, viņi tūlīt salīgst mieru. Arī latviešiem tā vajadzētu rīkoties - nevis konkurēt, bet apsēsties visiem pie galda un nolemt, kā kopīgi visu labā rīkoties. Latvijas (J.Folkmanis saka "mūsu" - S.P.) Ārlietu ministrija manā uztverē dara un arī turpina darīt lielisku darbu diplomātiskajā jomā. Bet gan Ārlietu ministrijai, gan vispār valdībai vajadzētu vispirms pašiem zināt un pēc tam runāt arī tālāk par reģionālajām vajadzībām mazliet tiešāk. Tā arī varētu veidoties līdzekļu sadales stratēģija. Viens ierēdnis, Rīgā sēžot, to izlemt nevar. Tas jādara kopā ar pašvaldību ierēdņiem un politiķiem.

- Vai, jūsuprāt, reģioniem vajadzētu pašiem kaut ko savā labā darīt arī Briseles līmenī, negaidot palīdzību tikai no valsts ierēdņiem?

- Noteikti. Un to pilnībā atbalsta arī Latvijas oficiālie pārstāvji Briselē. Kad Pīlēna kungs, Seska kungs un Lipmana kungs bija Briselē, visās sarunās klāt bija arī Latvijas misijas pārstāvis. Misija arī palīdzēja noorganizēt šīs sarunas.

Šādu praksi pilnībā atbalsta arī Eiropas savienībā - mums nepiemīt hierarhiskā domāšana. To pat nevar atļauties. Piemēram, runājot ar Vāciju, nav iedomājams, ka sarunas varētu notikt tikai ar Berlīni, jo katras federālās zemes valdībai ir sava atbildība, savas formālās struktūras.

Tad, kad Latvija - es jau teikšu "tad, kad", nevis "ja" - tātad tad, kad Latvija iestāsies Eiropas savienībā, būs noformulēta definīcija, kas ir reģioni jeb novadi, un katram reģionam būs arī savs pārstāvis Briselē. Varētu būt arī, ka savs pārstāvis ir nevis katram reģionam, bet noteiktām interešu grupām, piemēram, Latvijas ostām vai vairākiem reģioniem kopā.

- Vai, jūsuprāt, ir nepieciešams radīt jaunas struktūras sadarbībai ar Briseli, vai to varētu realizēt caur jau esošajām?

- Īrijas piemērs ir tāds, ka vietējais, reģionālais lobijs ir stipri iedarbojies uz Dublinu, piemēram, lai tiktu atzīta Šenonas brīvosta. Tomēr reģionu iekšējai politiskajai darbībai ir jābūt līdzsvarotai - lai vienam reģionam neietu labāk uz cita reģiona rēķina. Neapšaubāmi reģionālajai palīdzībai it jānonāk reģionos, konkrētos projektos. Var, protams, skatīties, kā tas ir noticis citās valstīs, var skatīties, kādas citur ir struktūras, un var ņemt tās par paraugu. Vai arī neņemt. Bet galvenais, manuprāt, būtu politiskā vienošanās par vienlīdzības principiem un šo principu īstenošana.

- Vai var notikt arī tā, ka mēs kaut ko palaižam garām?

- Tā var notikt - nesaprašanās dēļ, lēnuma dēļ, negatīvisma dēļ. Bet es ļoti ceru, ka tā nenotiks. Jo tad zaudēs visi.