Kurzemes Vārds

14:55 Otrdiena, 15. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Uz ārzemēm

Daiga Mikuļska, ndars Matīss

Statistika rāda, ka palielinās to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas legālā vai arī ne visai likumīgā ceļā dodas peļņas meklējumos uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Par šiem braucieniem dzirdēti gan šausmu stāsti, gan arī tie bijuši ar ļoti laimīgām beigām. "Kurzemes Vārds" iztaujāja dažus cilvēkus, kas atgriezušies no lielās peļņas vai arī tikai gatavojas braukt strādāt uz citām zemēm, kā arī lūdza paust savu viedokli firmas "Acorn" pārstāvi Kurzemē.

Japāņi gaida meitenes no Latvijas

Akciju sabiedrībā "Valsts nodarbinātības dienests" pirms neilga laika kopumā bija reģistrētas 23 juridiskās personas, kas nodarbojas ar iedzīvotāju iekārtošanu darbā ārzemēs. Trīs uzņēmēji savas firmas reģistrējuši Liepājā. Laikam jau eksotiskākais piedāvājums ir sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Sakura 2000", kas aicina darbā apkalpojošajā sfērā uz Japānu. Kā izdevās noskaidrot, firma pieder kādam Lietuvas iedzīvotājam, kas savos izteikumos pa telefonu bija visai noslēpumains. Viņš atklāja, ka piedāvā darbu sievietēm. Nopelnīt varot aptuveni 400 dolāru mēnesī. Kā izteicās sazvanītais darbā iekārtotājs, pretendentei jābūt daudzmaz izskatīgai, ne vecākai par 25 gadiem. Darbs esot bāros. Ar vienu no Nodarbinātības dienesta darbiniecēm vīrietis bijis mazliet atklātāks un izteicies, ka "viņiem tur vajag baltās sievietes".

Liepājā reģistrētas arī firmas "Logos 2" un Baltijas Darba aģentūra, kas piedāvā dažāda profila darbus Īrijā. Nodarbinātības dienesta apkopotās ziņas rāda, ka Īrija pašlaik ir top zeme, uz kuru dodas visvairāk peļņas meklētāju no Latvijas. Darbs galvenokārt tiek piedāvāts apkalpojošajā sfērā, viesnīcu biznesā. Pēdējā laikā Īrijas Imigrācijas policijas skaitliskais sastāvs gandrīz divkārt palielināts, jo valstī pieaug bažas par starptautiskajiem noziedzīgajiem grupējumiem, kas nodarbojas ar cilvēku kontrabandu. Caur Dublinas lidostu vien gada laikā Īrijā iebrauc aptuveni 12 miljoni cilvēku.

Palaikam parādās informācija, ka ne mazums liepājnieku uz ārzemēm brauc strādāt nelegāli. Ko tur slēpt, arī nodarboties ar prostitūciju. Ir precīzas ziņas, ka Liepājā kādu laiku darbojās uzņēmēji, kas piedāvāja iekārtot cilvēkus darbā Spānijā un Portugālē, solot lielas peļņas iespējas. Taču bizness pajuka pēc tam, kad vairākus darba meklētājus rupji apkrāpa, viņi atgriezās ne tikai bez naudas, bet gan ar parādiem, kas jāatdod mafiozām struktūrām.

Eiropas komisijas pētījumā par nodarbinātību speciālisti secinājuši, ka Eiropas darba tirgū lielākas iespējas pavērsies labi izglītotiem cilvēkiem ar augstu prasmju līmeni. Vairums jauno darba vietu ir radītas jauno tehnoloģiju jomā un paredzētas darbam ar smadzenēm, nevis rokām. Protams, būs vajadzīgi arī pavāri, auklītes, viesmīļi, apkalpojošās sfēras darbinieki un palīgstrādnieki fermās. Pagaidām darba meklētāji no Latvijas galvenokārt var cerēt atrast darbu mazkvalificētās profesijās. Un viens no galvenajiem šķēršļiem, lai vairāk pelnītu un strādātu tīrāku darbu, ir valodas zināšanu trūkums.

Gandrīz kā cietumā

Uldis ir 25 gadus vecs liepājnieks, kas pirms diviem mēnešiem aizbrauca strādāt uz Īriju. Viņa darba vieta ir Dublinā, kādā metālapstrādes uzņēmumā. Telefona sarunā viņš pastāstīja:

- Lai nokļūtu Īrijā, izmantoju nevis licenzētas firmas, bet starpnieka pakalpojumus. Tas kopumā, ieskaitot lidmašīnas biļeti no Palangas līdz Dublinai, man izmaksāja apmēram 700 dolāru. Ja cilvēks nepārvalda angļu valodu, tad ļoti grūti. Valoda daudzmaz ir jāprot, citādi galīgi var iebraukt auzās. Man ir darba atļauja un zaļā karte. Īpašnieks par mani samaksājis noteiktu summu vietējā darba biržā. Strādāju 40 stundu nedēļā - katru dienu 8 stundas. Sestdiena, svētdiena brīva. Uz papīra saņemu 250 Īrijas mārciņu, reāli 223 nedēļā. Pārējais - nodokļos. Viena mārciņa - 69 santīmi. No atlikušās summas jānopērk ēdiens, jāsamaksā par dzīvokli (56 mārciņas), elektrību, telefonu, ziemā par siltumu, vārdu sakot, visi izdevumi. Taupu it visā, lai varētu nopelnīto sakrāt. Vienkāršākais veids, kā taupīt: uz ēdamā rēķina un par iepirkšanās vietu izraugoties lielveikalus, jo tur cenas zemākas. Lielākoties gatavoju mājās pats. Mums darbavietā ir pakalpojums, ka pusdienas laikā iespējams iegādāties sendvičus, tas ir, divas baltmaizes šķēles ar sieru vai desu, kas maksā 2 mārciņas, bet tirgū par 1 mārciņu var nopirkt 5 kilogramus kartupeļu. Izvēlos kartupeļus. Dublina ir dārga pilsēta, to vietējie iedzīvotāji paši atzīst.

Tad, kad ir vairāk darba un iespējams strādāt virsstundas, var arī vairāk nopelnīt un laiku pavadīt, bet, kad pasūtījumu uzņēmumam nav, arī virsstundu nav. Pārstrādājies nebūt neesmu, bet problēmas rada brīvais laiks, jo tad vienkārši nav ko darīt. Īpaši sestdienās un svētdienās. Ja iesi sēdēt krogā vai uz klubu, nopelnītais ātri vien izputēs. Te ir tā, ka naudu taupu daudz vairāk, nekā Liepājā dzīvojot, bet vairs neceru, ka gada laikā būs nopelnīta iedomātā, vēlamā naudas summa. Grūtākais, ka esi prom no ierastās vides, mājām, ģimenes. Sākumā bija laiks, kad piedzīvoju īstu depresiju, nu esmu samierinājies, daudzmaz iejuties. Šeit viss ir svešs, un savā uzņēmumā esmu vienīgais latvietis. Praktiski laiku pavadu viens pats. Šur tur uz ielas dzirdu krievu valodu, bet tuvākā vieta, kur mitinās citi latvieši, kas strādā lauksaimniecībā, ir 45 kilometrus no Dublinas. Šeit piedzīvotais, protams, būs pieredze un atmiņas visam mūžam, bet man ir kalendārs, kurā nosvītroju katru nodzīvoto nedēļu un skaitu atlikušās. Gandrīz kā cietumā.

Viesstrādniekus uzskata par zemāku kastu

Romāns ir 21 gadu vecs puisis, kas sapņoja par darbu Vācijā. Pirmo reizi viņš aizbrauca strādāt par auklīti. Pēc piedalīšanās konkursā viņam jau piedāvāja labi apmaksātu darbu:

- Pirmo reizi Vācijā nokļuvu ar "Au-pair" programmas starpniecību. Braucu strādāt par auklīti, jo citādāk legālā ceļā tur nebija iespējams nokļūt un pelnīt. Vācieši saka, ka viņiem pašiem pietiek cilvēku, kas var strādāt kvalificētāku darbu. Taču par bērnu aukli strādāju aptuveni 2-3 stundas dienā. Pēc tam vajadzēja tīrīt mājas, gatavot ēdienu, vedu pastaigā suni un veicu citus darbus. Nokļuvu normālā ģimenē, bet zinu, ka dažām meitenēm, kas arī brauca ar "Au-pair" starpniecību, bija visai grūti. Vajadzēja ne tikai daudz strādāt, bet darba devēji gandrīz mutē skatījās, cik daudz un ko viņa apēd. Ja kāds mēģināja protestēt, viens otrs vācietis uzreiz pateica: nepatīk, brauc mājās!

Jā, bija iespēja mainīt ģimeni, bet nākamajā vietā jau skatījās ar zināmām aizdomām. Un cik tad reižu var ģimenes mainīt. Saprotams, ka mūs uzskatīja par lētu darbaspēku, un arī vācieši paši atzina, ka viesstrādniekus viņi vērtē kā kaut ko zemāku.

- Tagad brauksi jau pavisam citā statusā?

- Nesen uzzināju par konkursu, ko rīkoja Valsts nodarbinātības dienests, lai varētu braukt strādāt uz Vāciju. Katru gadu konkursa kārtībā viņi uzņem kaut kādu nelielu skaitu viesstrādnieku. Pēc profesijas esmu pavārs, tāpēc piedāvāju savu kandidatūru. Iesniedzu visus prasītos dokumentus. Tad mani aicināja uz pārrunām. No Vācijas speciāli bija atbraucis viens cilvēks, lai ar pretendentiem aprunātos. Protams, gribētāju braukt bija vairāk, nekā brīvo vietu. Pārstāvis pārbaudīja mūsu valodas zināšanas, uzdeva dažādus jautājumus. Tad man arī pateica, ka darbs būs. Bija puisis, kas cerēja divu nedēļu laikā iemācīties runāt vāciski. Pilnīgi loģiski, ka viņu palūdza pamācīties vēl vienu gadu.

- Bet iespējams braukt un mēģināt strādāt neoficiāli?

- Jā, arī uz Vāciju brauc strādāt neoficiāli. Taču ir liels risks, ka iebraucējus pieķers. Pēc tam pasē iespiež zīmogu, un ceļš uz šo valsti būs slēgts. Neoficiāli strādājot, arī var normāli nopelnīt. Satiku cilvēkus no Latvijas, kuriem stundā maksāja, mūsu naudā rēķinot, 5-6 latus. Taču tas ir trīs reizes mazāk, nekā nopelna paši vācieši. Auklītēm oficiālā alga ir 400 Vācijas marku mēnesī. Tas ir smieklīgi maz, salīdzinot ar to, cik maksā vietējiem. Piemēram, man sākumā solīja divas reizes vairāk - 800 marku. Pirmo laiku tā arī bija, bet vēlāk algu sāka samazināt. Vācieši paši domāja, ka maksā milzīgas summas, jo uzskatīja, ka Latvijas apstākļiem tā ir fantastiska nauda. Mani saimnieki lepni teica, ka es esot kļuvis par bagātu vīru. Jāsmejas!

- Kad aizbrauci pirmo reizi, pēc auklītes karjeras tev bija vēl viena darba vieta?

- Kopumā par auklīti nostrādāju sešus mēnešus, bet pēc tam braucu uz Bonnu, kur man darbā palīdzēja iekārtoties vietējie latvieši. Taču bez blatiem un palīdzības atrast brīvu vietu ir gandrīz neiespējami. Arī Bonnā pazinu cilvēkus, kas strādāja neoficiāli, un viņiem drīz vien nācās saskarties ar krievu mafiju. Viss beidzās ar to, ka viņi neko nenopelnīja, nauda bija tikai ēšanai. No bandītiem vajadzēja aizņemties naudu, lai atgrieztos Latvijā, bet pēc tam aizņemties šeit, lai atdotu mafijai parādu.

Bonnā strādāju viesu namā, kur vajadzēja palīdzēt virtuvē un uzkopt telpas. Aptuveni 500 latu mēnesī varēja nopelnīt. Bija iespēja kaut kur piestrādāt arī neoficiāli, taču negribēju riskēt. Ja viss izdosies, kā paredzēts, tad, strādājot par pavāru, pelnīšu aptuveni 3000 marku mēnesī. Turklāt tiks maksāti visi nodokļi. Kāda sieviete līdzīgā darba vietā Vācijā kopumā nostrādāja trīs gadus. Beigās aprēķināja, ka viņa nodokļos kopumā samaksājusi 10 tūkstošus marku. Kad viņa brauca uz mājām, valsts viņai šo naudu izmaksāja. Pagaidām zināms, ka Vācijā varēšu strādāt gadu un astoņus mēnešus.

Jābūt pārliecībai, ka tā nav pagrīdes bodīte

Rita Rozentāle ir firmas "Acorn" pārstāve Kurzemē, un viņai ir zināma pieredze, kā notiek darbā iekārtošana ārzemēs. Firma "Acorn" piedāvā darbu ASV un Lielbritānijā.

- Kas jādara, lai iekārtotos darbā ārzemēs?

- Aizbraukt var, izmantojot dažādus ceļus un iespējas. Legālā aizbraukšana maksā dārgi un kļūs vēl dārgāka, nelegālā ir ievērojami lētāka. Par legālo firmu pakalpojumiem var iznākt maksāt no 150 latiem un vairāk, bet tad tiek nokārtoti visi nepieciešamie dokumenti, lai persona bez problēmām nokļūtu pie darba devēja ārzemēs. Tiek dotas arī zināmas garantijas.

- Ko nozīmē nelegālā aizbraukšana?

- Parasti tas notiek ar draugu, radu vai paziņu starpniecību, kuri jau strādā ārzemēs. Varianti ir dažādi. Gadījies, ka puse braucēju, kas dodas it kā tūrisma braucienā uz Angliju, tomēr šaipus Lamanša šaurumam Francijā tiek aizturēti un netiek uz kāroto zemi darba meklējumos. Gadās, ka kādam tādējādi arī veicas.

- Cik Liepājā ir licenzētu darbā iekārtošanas firmu?

- Pēc šobrīd manā rīcībā esošās informācijas, tādu ir trīs, proti, Baltijas Darba aģentūra, "Sakura", "Logos 2". Es pati esmu firmas "Acorn" pārstāve Kurzemē. Taču ļoti labi visiem zināms, ka strādā un cilvēkiem savus pakalpojumus piedāvā arī nelicencēti kantori. Acīmredzot kāds no viņu klientiem kāroto saņem un aizbrauc strādāt uz ārzemēm.

- Kā cilvēks var zināt, ka viņš savu naudu maksā drošai, licencētai firmai?

- Tas ir vienkārši, jo iestādē pie sienas redzamā vietā jābūt izliktiem visiem dokumentiem, kas apliecina, ka tā nav nekāda pagrīdes bodīte. Licence klientam nodrošina zināmas garantijas.

- Vai ikviens, kas nodomājis strādāt ārzemēs un meklē palīdzību darbā iekārtošanas birojā, var būt drošs, ka kāroto saņems?

- Par savu firmu varu teikt, ka mēs pretendentiem izvirzām noteiktas prasības. Var jau stāties darba meklētāju uzskaitē bez jebkādām valodas zināšanām. Tas nevienam nav aizliegts, bet, ja anketas ailē, kur jāatzīmē savs, piemēram, angļu valodas zināšanu līmenis, būs ziņas, ka valodu neprot, vai tad kāds darba devējs gribēs tādu strādnieku? Kas ņems darbā cilvēku, kuram neko nevar paskaidrot, pateikt? Vai vagā jāizrauj katrs otrais vai trešais stādiņš?

Ļoti bieži ir tā, ka darbā iekārtošanas birojā ienāk izmisis cilvēks un saka: nav naudas par ko maizi nopirkt, ko par dzīvokli samaksāt. Tikai dodiet man darbu, braukšu prom un darīšu vienalga ko! Tik vienkārši un ātri tas nenotiek. Jāsagatavo savs CV jeb dzīvesstāsts, jāsagādā nepieciešamās izziņas. Kamēr noformē darba atļauju, paiet sešas nedēļas un vairāk. Kuru no mūsu darba meklētājiem izvēlēsies ārzemju darba devējs, ir tikai viņa ziņā. Dažreiz tiek pieprasīti noteiktas profesijas vai viena uzņēmuma strādnieki. Piemēram, kāda firma pieprasīja 300 cilvēku darbam Makdonalda tipa restorānos, bet pretendentu atlase bija ļoti nopietna. Tieši valodas ziņā. Tagad ir arī pieprasījums pēc veterinārārstiem, floristiem. Bet atkal - kā cilvēks varēs ārstēt zirgus vai gatavot buķeti, ja neko nesapratīs no pasūtītāja izteiktajām vēlmēm? Valodas līmenis manā firmā tiek pārbaudīts ar testiem.

- Varbūt ir tādas firmas, kas neko neprasa, nekādus noteikumus neizvirza, - brauc tikai!

- Ir, protams. Gribi braukt - brauc kaut vai tūlīt. Pat naudu par starpniecību neprasa, mierinoši sakot: "To samaksāsiet pēc tam..." Darba meklētājs priecīgs - ideāls variants! Firma pat gatava mani kreditēt! Bet izrādās, ka ārzemēs kārotajā darba vietā aizbraucējs saņem noteiktu darba algu. Bet viņš nemaz nezina, cik liela patiesībā ir viņa alga, jo daļa no tās regulāri tiek pārskaitīta labajiem starpniekiem. Tā vien gribas teikt: cilvēki, neesiet tik naivi! Neviens šodien ar labdarību nenodarbojas.

Bija gadījums, kad atnāca cilvēki, kuriem kāda firma bija pieprasījusi nokārtot vīzas izbraukšanai darbā Krievijā. Bet firma esot pazudusi. Ko darīt? Noskaidroju, ka Latvijā, Rīgā, ir tikai viena oficiāli reģistrēta firma, kas var sūtīt darbā uz Krieviju. Un tai ir licence, kas ļauj sūtīt darbā tikai uz vienu konkrētu objektu, nekur citur.

Tāpat kā pastāv melnais tirgus, kurā tirgo apģērbus, automašīnas un citas preces, tāpat ir arī melnais tirgus, kurā tirgojas ar cilvēkiem.

- Vergu tirgus?

- Var teikt arī tā. Bijuši gadījumi, kad aizbrauc strādāt un jāguļ lielās, kopējās telpās uz matračiem, jāstāv rindās, lai tiktu uz tualeti vai nomazgāties. Algu samaksā tikai tik lielu, lai varētu izdzīvot. Daudzi meklē palīdzību savas valsts vēstniecībā, lai tiktu atpakaļ uz mājām. Ir cilvēki, kuri ar šo situāciju samierinās, jo šeit Latvijā viņi vispār nevar atrast darbu. Paradoksāli, ja cilvēki savā zemē kļūst lieki. Nav runa par desmitiem, simtiem, bet daudz, daudz vairāk mūsu valsts iedzīvotāju!

- Noteikti ir taču arī otra puse!

- Jā, jo nereti jāmeklē speciālisti darbam Latvijā, bet viņus nav iespējams atrast. Tādus, kas prot vadīt, uzņemties atbildību. Tad jādomā, vai patiesi viņi visi aizbraukuši strādāt uz ārzemēm. Kur sēņu audzētavā plecu pie pleca sēnes katru dienu griež kā vidusskolas beidzējs, medicīnas māsa, skolotāja, tā ārsts un inženieris.

Mūsu cilvēki tiešām labi un čakli strādā, bet nebūtu pareizi to attiecināt uz pilnīgi visiem. Negadījumu pietiek, un visbiežāk tie saistās ar alkohola lietošanu. Bija gadījums, kad viesstrādnieki pēc savā nodabā sarīkotas ballītes izraisīja ugunsgrēku, kurā nodega četrstāvu māja. Ne viens vien par dažādiem pārkāpumiem nonāk policijā. Gluži tāpat, kā rāda filmās, tādos gadījumos cilvēks parasti no policijas jāizpērk. Kas to izdarīs? Labākajā gadījumā citi darbabiedri, kuriem tādējādi jāatskaita no saviem ietaupījumiem. Nereti darba ņēmējs, kas priecīgs un laimīgs lido uz savu jauno zemi, jauno darba vietu, lidmašīnā sadzeras par velti piedāvāto šampanieti tā, ka galapunktā no lidmašīnas uz rokām jāiznes. Priekšā vēl muitas un citu formalitāšu kārtošana.

- Tā vien šķiet, ka gribētāju braukt strādāt uz ārzemēm netrūks nekad.

- Vieni to dara peļņas nolūkā, citi, lai iepazītu pasauli, krātu pieredzi. Ja parēķina, ka, strādājot Īrijā, cilvēks vienā stundā var nopelnīt, mūsu naudā pārrēķinot, 2 latus un 80 santīmu, tad Liepājā viena otra pārdevēja nopelna tikai divus latus dienā.

Mans uzskats, ka jābrauc un jāmēģina. Viena īpaša kategorija, kas brauc strādāt, ir piecdesmit gadu vecie, kuriem šeit tikt pie labi apmaksāta darba ļoti grūti. Atbalstu, ka strādāt brauc jaunieši. Viņiem jāiepazīst pasaule. Ne vienam vien vidusskolas beidzējam nav ne jausmas, ko darīt tālāk. Ne strādāt grib, ne mācīties, bet, kad esi nokļuvis darbā ārzemēs, ātri vien saproti, pirmkārt, jāstrādā, lai nopelnītu iztikai. Otrkārt, ka ir jāmācās, jāapgūst profesija, lai dzīvē tomēr tiktu uz priekšu! Jā, vēl trešais - tiek apgūtas, nostiprinātas valodas zināšanas.