Kurzemes Vārds

04:55 Ceturtdiena, 27. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Šās nedēļas norises

Sacensība ap likumiem un līkumiem augusta ievadā

Edgars Lūsēns

Aizvadītajā nedēļā jūliju nomainīja augusts, bet šis rokādes sprīdis dažādu politisku notikumu kaleidoskopā zīmīgs ar to, ka gan pašmāju politiskajā apritē, gan starptautiskajā sabiedrībā uzmanību saistīja galvenokārt tie procesi, kas ir Temīdas rūpju lokā. Proti, dažādas tiesas prāvas un citi notikumi, kas saistās ar likumu ievērošanu vai ignorēšanu un mēģinājumiem mest līkumus likumiem. Galvenokārt šai tēmai arī veltīts mūsu tradicionālais iknedēļas apskats.

Kas nav atļauts ne Jupiteram, ne vērsim,

to drīkst un var sirdskaišu īpašnieks Aleksandrs Lavents. Bijušais banka "Baltija" vadonis, kas, atgādināsim, deviņdesmito gadu vidū ar savas finansu organizācijas bankrotu apkrāpa tūkstošiem cilvēku un aizsāka nopietnāko finansu krīzi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, tagad jau mēnešiem vazā aiz deguna visu Latvijas tiesu sistēmu. Laventa prasme nokļūt tajā ārstniecības iestādē, kurā viņš pats vēlas, kā arī Iekšlietu ministrijas struktūru apbrīnojamā paklausība eksbaņķierim ļauj secināt, ka viņam Latvijas teritorijā pa spēkam ir tas, ko nevarētu ļoti daudzi mūsu Latvijas politiskās dzīves Jupiteri, par vēršiem nemaz nerunājot. Tiesas nespēja uz apsūdzēto sola dabūt Laventu, ar kuram līdzīgu kaiti, pēc neatkarīgu mediķu atzinuma, sirgst tūkstošiem cilvēku, apliecina gan tiesu varas nespēcību, gan valsts vājumu, ja reiz Lavents varējis un var tik izsmalcināti ņirgāties par šās valsts likumiem un tiem, kas viņus taisās it kā ievērot.

Savdabīgi, ka, šajā būtībā riebīgajā apsmieklā raugoties, nezin kur palikuši mūsu acīgie tautas kalpi, kas citkārt ne mirkli nelaiž garām iespēju paust savu viedokli. Bet, lūkojot notikumu attīstību aizvadītajā nedēļā, māc šaubas, vai tiesas process varētu turpināties tuvākajā laikā, ja tam vispār lemts būs atsākties. Katrā ziņā nu jau vairs gandrīz pēc ciniska joka neizklausās skeptiķu sacītais, ka ātrāk sāksies Eiropas tiesā Laventa rosinātā prāva pret Latvijas valsti, kuras tiesu sistēma ierobežo viņa cilvēktiesības, nekā Latvijas tiesai būs lemts pasludināt spriedumu Laventam un viņa līdzgaitniekiem par krāpšanos.

Teātris turpina atrakcijas

Ja pagājušajā apskatā vēstījām, ka sociāldemokrātiem kā partijai ir divas iespējas - pašiznīcināties vai konsolidēt spēkus un ka to, kuru tie izvēlēsimies, mēs redzēsim rudenī, tad aizvadītajā nedēļā sociāldemokrāti ar apskaužamu centību paguva izmēģināt abus no šiem risinājuma modeļiem. Nedēļas vidū šķita, ka partiju politiskajā dzīvē iestāsies klusums, jo visi, kuriem bija viedoklis par tautas partijas finansēto Iekšlietu ministrijas trūcīguma atainošanas kampaņu to bija izteikuši, savukārt sociāldemokrāti bija nolēmuši, ka viņu frakcijas vadītājam Saeimā jāpaliek savā amatā, bet viņiem pašiem jāuzvedas krietni prātīgāk un jācenšas iekšējos konfliktus un domstarpības neitralizēt partijas iekšienē. Taču nebija vēl šis lēmums kā nākas sagremots masu saziņas līdzekļos, kad jauns skandāls vēlās pāri sociāldemokrātiem, aktualizējot diskusijas par to, cik korumpēta varētu būt Latvijas politiskā elite.

Sociāldemokrātu skandālists un niknākais opozicionārs partijas vadonim, izrādījās, bija saņēmis no partiju sponsoriem prāvu naudas summu un neatcerējās, kur to īsti licis. Imanta Burvja afēra pavēra aizkarus tam politiskās virtuves kambarim, kur grozās finanses, un tūlīt pat bija redzams, cik šā vide ir netīra. Runa pat nav par to, vai naudas devēji savulaik strādājuši tajā pašā iepriekšējās iekārtas represīvo orgānu vidē, kur sociāldemokrātu līderi. Stāsts diemžēl ir par mūsu pašu Latvijas nepilnīgajiem likumiem un iespēju ar tiem katram izrīkoties pēc sava prāta, jo izrādās, ka iespējams pat nenoliegt un netaisnoties par šādas tūkstošiem latu lielas naudas summas kursēšanu bez jebkādiem dokumentiem no vieniem pie otriem. Vai tas likumīgi, vai ne, to iespējams uzzināt tikai pēc gada, kad summai jāparādās partiju pārskata dokumentos. Un, godīgi sakot, tas patiešām būtu grandiozs pārsteigums, ja ar šo sponsoru un naudas ņēmēju operāciju beigās atgadītos kas nelāgs.

Likumus sargājošo un uzraugošo struktūru kūtrums, kā arī pārējo, tai skaita sīvāko konkurentpartiju lietišķi pašsaprotamā vienaldzība šajā gadījumā rāda, ka notikušais nešķiet nekas neparasts vai īpašs. Tikmēr paši sociāldemokrāti turpina sūri pūlēties, lai mazinātu savu popularitāti, bez Burvja odisejas ar Bojāra juniora pūlēm cīnoties, lai galvaspilsētas konkursos uzvarētu tie, kuriem jāuzvar. Ja sociāldemokrāti turpinās tik rūpīgi strādāt pie tā, lai mazinātu savu reitingu, tad viņiem, jādomā, līdz rudenim tas arī izdosies, un cīņa par līderpozīcijām pirms vēlēšanām varēs atsākties faktiski no jauna.

Kā sadzīvot ar sirdsapziņu?

Uz šo jautājumu bieži iznāk atbildēt lielai daļai pasaules politiķu, tomēr aizvadītajā nedēļā pasaulē par to nopietni vajadzēja domāt trijos nežēlīgos un brutālos spēka pielietošanas gadījumos. Kā svarīgāko šajā gadījumā gribētu izvirzīt tiesas prāvu pret bijušo ģenerāli Radislavu Krstiču, un ne jau tikai tāpēc, ka viņš ir Bosnijas serbu augstākais līderis, kas stājies Temīdas priekšā, vai ka piespriestais sods - 46 gadi par Srebrenicas slaktiņa organizēšanu ir bargākais Hāgas tribunāla astoņus gadus ilgajā pastāvēšanas vēsturē. Būtiskākais šajā gadījumā ir tas, ka asiņainākajā slaktiņā pēc Otrā pasaules kara beigām, kad 1995.gadā ANO drošā patvēruma zonā Srebrenicā tika noslepkavoti apmēram 8000 musulmaņu vīriešu, joprojām nav noskaidrota civilizētās pasaules (to šajā gadījumā pārstāvēja starptautiskie drošības spēki) loma šajās masu slepkavībās. Serbu ģenerālis ir vainīgs, un viņš arī saņem pelnīto, taču kāpēc simtiem drošības spēku karavīru bija pasīvu novērotāju lomā, pateikt joprojām nespēj vai negrib neviens. Vai tiešām Srebrenica tika nežēlīgi upurēta tikai tādēļ, lai pasaulei atvieglotu Bosnijas sadalīšanu, kā to arvien biežāk par pamatversiju izvirza dažādi starptautisko notikumu eksperti?

Tāpēc šajā gadījumā priekšplānā izvirzās runa ne tikai par genocīda īstenotāja Krstiča, cik par starptautiskās organizācijas vadošo un miera uzturēšanas vienību darbību koordinējošo amatpersonu sirdsapziņu, jo skaidri redzams, ka Srebrenicas un citi slaktiņi nebūtu varējuši notikt, ja starptautiskie spēki būtu rīkojušies noteiktāk un apņēmīgāk, nevis skaļi runājuši par starptautisko likumu neievērošanu, bet praksē faktiski darbojoties ļoti pasīvi un neizlēmīgi, lai asinskāros agresorus savaldītu. Retorisks un provokatorisks, taču reizē intriģējošs būtu teorētisks jautājums, vai pa šiem sešiem gadiem kaut kas ir mainījies, lai Eiropā nepieļautu šādu vai citu agresoru aktivitātes kādā citā nelielā provincē?

Ja par asinspirti Bosnijā un Hercegovinā runājam pagātnes formā, tad divi pārējie notikumi ir svaigas aktualitātes. Izraēla nolēma ignorēt starptautiskās sabiedrības centienus panākt miera izlīgumu un uzbruka palestīniešu mītnei, nogalinot astoņus cilvēkus, no kuriem bija divi bērni. Palestīnieši, saprotams, apgalvo, ka asinis tiks atriebtas, un šajā gadījumā mazāk izbrīnītu, ja asinsizliešana šajā reģionā šonedēļ turpinātos, nekā tas, ja sacītais paliktu tikai draudu līmenī. Pati Izraēla ar savu sirdsapziņu, kā izskatās, šoreiz sadzīvo itin labi, par spīti tam, ka tās asinsdarbus kritizējušas ne tikai neitrālas valstis, bet arī Izraēlas lielākais lobijs starptautiskajā sabiedrībā - ASV.

Savukārt bez sātaniska prieka un kompromisiem ar sirdsapziņu par nevainīgiem upuriem nācās iztikt īru republikāņu teroristiem, kas ar sprādzienu Londonā centās sagraut Ziemeļīrijas nedrošās miera sarunas, un tikai laimīgu apstākļu sakritības dēļ šajā agresijā cilvēki tika ievainoti, bet nebija upuru. Ja vēl atceramies, ka līdzīgs spridzeklis laikus tika atklāts un neitralizēts Belfāstā, tad skaidrs, ka republikāņu radikālais spārns turpinās būt bīstams neatkarīgi no tā, vai partijas nolems apstiprināt Britu un Īrijas valdību politisko vienošanos, vai ne.

Uzsmēķēt zāli?

Divi viņpus okeāna tapušie lēmumi ne par mata tiesu nemainīs politisko situāciju pasaulē, tomēr tiem varētu būt milzīga ietekme uz sabiedrības turpmākās virzības attīstību, uz pasaules morāli ētisko standartu pārmaiņu ne tikai šajā nedēļā vai mēnesī, bet visai ilgā laikposmā. Kā pirmo šajā sakarībā var minēt ASV pieņemto lēmumu, tomēr neatļaujot mediķiem nekādus tālākus darbus, kas saistās ar cilvēku klonēšanu. Skaidrs, ka šis lēmums nemainīs citu pasaules valstu mediķu centienus atklātākos vai slepenākos apstākļos radīt mākslīgu homo sapiens dubultnieku, un tomēr šis izpētes process nenoliedzami neveiksies tik ātri, kā tas būtu bijis, ja šādi eksperimenti tiktu pasaules ietekmīgākās lielvalsts vadības atbalstīti.

Otrs lēmums, kas pieder Kanādai, jau izraisījis diskusiju vētru visā pasaulē, un noteikti par kļavu lapas zemes valdības lēmumu legalizēt marihuānas lietošanu sevišķi smagu slimību gadījumos runās gan šajā nedēļā, gan vēl ilgi. Jo būtībā tā ir revolucionāra uzdrīkstēšanās legalizēt vieglās narkotikas un šo narkotiku nostādīšana vienā līmenī ar cigaretēm un alkoholu, kas līdz šim tika praktizēts vienīgi tādās brīvdomības zemēs kā Nīderlande, kur marihuānu iespējams nopirkt speciālās kafejnīcās. Interesanti, ka vairums valstu pauž izpratni par Kanādas lēmumu, tomēr nav gatavi atbalstīt šo rīcību vai arī gatavojas par to valdības līmenī runāt tālākā nākotnē.

Savdabīgi uz notikušo reaģēja arī masu saziņas līdzekļi visā pasaule, kas aizgūtnēm steidza citēt bijušo ASV prezidentu Bilu Klintonu, kuram reiz vajadzējis atzīties, ka viņš smēķējis, bet nav vilcis gaisu plaušās, kā arī vērienīgi izskaidroja, ar ko vieglās narkotikas atšķiras no smagajām, un tādējādi radot narkotikas apkarojošo mediķu protestus. Katrā ziņā šai marihuānas sāgai turpinājums noteikti vēl būs vairākās sērijās.

Aizvadītās nedēļas svarīgākie notikumi Latvijā

Kārtējo reizi strupceļā nonāk tiesas process bankas "Baltija" lietā.

Sociāldemokrāti nokļūst kārtējā skandāla virpulī pēc tam, kad paši nevar tikt skaidrībā, kādus ceļus īsti gājis viņu sponsoru 15 tūkstošu dolāru lielais ziedojums.

Helikoptera avārija un privātās lidmašīnas noskriešana no skrejceļa rada satraukumu par haosu ar privātajiem lidaparātiem Latvijas gaisa telpā.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Bankas "Baltija" bijušais šefs Aleksandrs Lavents virtuozi turpināja ņirgāties par Latvijas tiesu sistēmu.

Aizvadītās nedēļas svarīgākie notikumi pasaulē

Starptautiskā sabiedrība asi kritizē Izraēlas pielietotās spēka metodes pret tās palestīniešu pretiniekiem.

Par spīti dažādiem sarežģījumiem uz priekšu pavirzījušās Maķedonijas miera sarunas.

Kanāda kļūst par pirmo valsti pasaulē, kur atļauta marihuānas izmantošana medicīniskos nolūkos.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Bosnijas serbu ģenerālis Radislavs Krstičs par cilvēku slaktiņa organizēšanu Srebrenicā saņem bargāko sodu starptautiskā Hāgas tribunāla vēsturē - 46 gadus cietumsoda.