Kurzemes Vārds

18:02 Svētdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma

Mākslīgi radītie un pašu izdomātie Bermudu trijstūri

Gundars Matīss

Pēdējo gadu laikā Liepājā rekonstruēti un labiekārtoti vairāku ielu posmi, krustojumi un laukumi. Savu kārtu gaida vēl citas vietas. Lai arī iedzīvotāji galvenokārt izsaka savu viedokli par rekonstrukcijas vizuālo izskatu, slavējot vai arī kaut ko nopeļot, arvien biežāk izskan pretenzijas pret dažu pārveidojumu tehniskajām niansēm, jo dažkārt projektētāji gribējuši kā labāk, taču profesionāli šoferi apgalvo, ka iznācis vēl sliktāk, nekā bija agrāk. Ir zināms, ka braukšanas apmācības instruktori ir vieni no kompetentākajiem neatkarīgajiem ekspertiem, kas vislabāk var nosaukt pilsētas bīstamākos un grūtāk izbraucamos līkumus, pagriezienus un krustojumus. Tāpēc "Kurzemes Vārds" uzklausīja viņu viedokli, kā arī lūdza citu speciālistu komentāru.

Neiespējamā misija Līvas laukumā

Par absurdāko pēdējo gadu pārveidojumu tika nosaukts Līvas laukums, jo labiekārtošanas laikā esot sarežģītas vienkāršas lietas. Pat Ceļu policijas nodaļas priekšniece Anita Pusaudze atzina, ka, normāli izbraukt caur krustojumu, neuzstūrējot uz baltajām līnijām, gandrīz nav iespējams. Pieredzējusī autobraukšanas instruktore Ildze Blumbaha teica, ka no viena liela krustojuma, kas arī agrāk braucējiem un gājējiem nav bijis īpaši ērts, izveidoti it kā vairāki. Tā viss vēl vairāk ir sarežģīts. Līvas laukumā vislabāk braukšanā varētu trenēties bērni, izmantojot rotaļu automašīnas. Vislabāk būtu izveidot apļveida kustību, kas mazinātu avārijas situāciju iespējas. Iespējams, ka liepājnieki pie jaunās kārtības jau pieraduši, taču iebraucējiem, visticamāk, kādu laiciņu laukuma malā jāpēta, kur drīkst braukt un kuram ir priekšroka.

Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Autoceļu direkcija" Liepājas nodaļas vadītājs Armands Kronlaks pastāstīja, ka laukumā ar laiku plānots iekārtot gājēju saliņas, jo, uzkrītot sniegam, baltās līnijas vispār nebūs redzamas. Kronlaka kungs jauno satiksmes organizāciju šajā laukumā nodēvēja vairāk par eksperimentālu nevis paliekošu. Taču jāņem vērā galvenais faktors - krustojumu un laukumu labiekārtošanas tempi atkarīgi no naudas daudzuma, ko var atvēlēt pašvaldība. Un Autoceļu direkcija tikai uzrauga, vai tiek ievēroti visi tehniskie noteikumi.

Nepamana luksoforus un ceļa zīmes

Par sarežģītiem un bīstamiem instruktori nosauca arī Ventspils un Klaipēdas ielu krustojumu. Pirms vairākiem gadiem tur regulāri cieta gājēji. Tagad mainīta luksoforu signālu degšanas kārtība, cilvēkus automašīnas notriec retāk, taču radusies jauna nelaime - tur nereti veidojas sastrēgumi. Īpaši vakaros. Turklāt nezinātājam joprojām ir grūti orientēties, kurš no ceļiem ir galvenais. Par bīstamiem tika nosaukti arī Tirgus un Brīvības, kā arī Brīvības un Esperanto ielu krustojumi. Grūti pārskatāmi ir Pīlādžu un J.Raiņa ielas, kā arī J.Raiņa un Jelgavas ielas krustojumi. Pa J.Raiņa ielu spēkrati parasti traucas ātri, turklāt tur atrodas autobusu pieturas un lielās automašīnas nereti aizsedz braucamo daļu. Ceļu satiksmes negadījumi bieži notiek K.Ūliha un Peldu ielas krustojumā. Viens no iemesliem - luksofors atrodas pārāk augstu. Turklāt iebraucēji nereti nepamana ceļa zīmi "Dodiet ceļu!", ko aizsedz koki. Daudzi autovadītāji ignorē sarkano luksofora signālu Peldu un K.Valdemāra ielā, braucot no K.Ūliha ielas puses. Luksofors uzstādīts tā, ka rodas mānīgs iespaids un daži braucēji domā, ka luksofors regulē satiksmi tikai krustojumā ar tramvaja sliedēm. Tika nosauktas arī citas vietas pilsētā, kur autobraucēji nonāk sarežģītā situācijā. Piemēram, tā dēvētajā Bermudu trijstūrī Brīvības ielā, kur viens ceļa posms ved uz Cimdiniekiem. Uz Brīvības ielas ir vēl vairākas vietas, kur notikuši smagi satiksmes negadījumi ar vadītājiem un braucējiem letālām sekām. Dažviet šoferiem šķiet, ka ceļš ir pietiekami plats, lai brauktu ātri un pārgalvīgi taču izrādās, ka priekšstats bijis mānīgs.

Pārmetumi projektētājiem esot nepamatoti

Joprojām nav norimušas kaislības ap pārveidoto Cukura un Pulvera ielas krustojumu, jo daudzi autobraucēji, īpaši kravas automašīnu šoferi, uzskata, ka projekts nav bijis līdz galam pārdomāts. Armands Kronlaks gan teica, ka ievēroti visi tehniskie noteikumi - ceļa platums atbilst normatīviem un arī satiksme organizēta pareizi.

Dažviet arī automašīnu stāvvietas ierīkotas nepareizi vai arī paši braucēji ignorē norādes par to, kā jānovieto spēkrati. Piemēram, pie tirgus "Rāmava" Ganību ielas pusē, šoferi, atpakaļgaitā izbraucot no stāvvietas, pat nezina, vai viņus neaizķers kāda garāmbraucoša automašīna. Armands Kronlaks gan norādīja, ka šajā vietā spēkratus jānovieto paralēli ielai, taču vietu trūkuma dēļ vadītāji šo prasību ignorē. Taču tā jau ir policijas kompetence. Anita Pusaudze teica, ka līdzīga situācija ir Kuršu laukumā pie veikala "Lielie logi", kur spēkrati tiek novietoti kā pagadās, bet blakus atrodas gājēju pāreja un automašīnu kustība šajā vietā ir sarežģīti organizēta. Iespējams, ka situācija mainīsies, kad būs pabeigta laukuma rekonstrukcija. Par bīstamu vietu Ceļu policijas nodaļas priekšniece nosauca arī Lielās un Jūras ielas krustojumu, kur bieži notiek satiksmes negadījumi.

Paši gājēji bieži ir pārgalvīgi

Taču Ceļu policijas nodaļas priekšniece uzskata, ka mazāk būtu jāvaino krustojumi, bet vairāk - paši braucēji, kas bieži vien ir neuzmanīgi un nepieklājīgi. Ja cilvēki vairāk domātu par savu un citu drošību, tad mazāk būtu arī avāriju. Turklāt pēdējo gadu pieredze rādot, ka arvien biežāk par savu drošību nedomā gājēji. Agrāk lielākā problēma bija tā, ka šoferi neapstājās pie gājēju pārejām, taču tagad paši gājēji aizvien biežāk šķērso ielas, neskatoties, vai netuvojas kāda automašīna.

Kādreiz Ceļu satiksmes drošības direkcija katru gadu apkopoja informāciju par to, kur visbiežāk notiek satiksmes negadījumi. Taču tagad tik pedantiska uzskaite vairs netiek veikta. Armands Kronlaks teica, ka viņa vadītās iestādes darbinieki vismaz divas reizes mēnesī apseko pilsētas maģistrālās ielas, bet reizi pusgadā izbraukā pa pārejām ielām, lai noskaidrotu, kur un kādus darbus nepieciešams veikt. Par pamanītām nekārtībām, norautām ceļu zīmēm un citiem bojājumiem informē arī autoapmācības instruktori. Ja kaut kur ieplānoti lielāki pārbūves darbi, pašvaldības izludina konkursu par tiesībām izstrādāt projektu. Pēc tam to jāsaskaņo ar Autoceļu direkciju. Nav tā, ka katram arhitektam ir tiesības projektēt ielas un laukumus, jo šādā darbā nepieciešamas speciālas iemaņas un zināšanas. Arī licence. Tāpēc neesot pamata domāt, ka projektu izstrādi uztic neprofesionāļiem, kas domā tikai par vizuālo izskatu nevis tehniska rakstura problēmām. Ar ielu un laukumu pārbūvi saistītos projektus lielākoties realizējuši rīdzinieki.

Situācija nav tik traģiska kā Kuldīgā

Ir skaidrs, ka vairākās pilsētas maģistrālās ielās un krustojumos sen bija nepieciešami pārveidojumi, taču, kā jau tika minēts, jārēķinās ar to, ka šāda veida darbi izmaksās visai dārgi. Piemēram, bijusi iecere Grobiņā veidot riņķveida krustojumu. Aptuvenas aplēses rādījušas, ka krustojuma izbūve varētu izmaksāt 90 tūkstošus latu. Tāpēc arī pagaidām neizskatās reāli, ka tuvākajā laikā izdosies realizēt ieceri par viadukta būvi J.Raiņa ielā pāri dzelzceļa sliedēm, lielo izmaksu dēļ. Tajā pašā laikā nav normāli, ka viena no pilsētas maģistrālajām ielām ar lielu satiksmes intensitāti ir regulāri jāslēdz.

Iespējams, ka daudziem liepājniekiem nešķiet, ka pilsēta būtu grūti izbraucama, taču ēnas puses un Bermudu trijstūri vislabāk pamanāmi svešiniekiem. Un viņu replikas par dažādām norādēm, kas organizē satiksmi, krustojumiem, dažkārt nav visai saudzīgas. Protams, situācija neesot tik traģiska kā Kuldīgā, kur svešiniekam bez vietējā pavadoņa ir gandrīz neiespējami nokļūt sarežģītās satiksmes organizācijas dēļ. Taču nesen savu asprātību demonstrēja kāds rīdzinieks, kurš, braucot pa pilsētas centru, pa mobilo telefonu sazinājās ar draugu un jautāja kā pie viņa nokļūt. Uzzinot, ka viņam jāaizbrauc līdz bijušajai "Daiļrades" ēkai, ciemiņš teicis: ahā, tā ir tā vieta, kur tikai liepājnieki māk izbraukt.