Kurzemes Vārds

08:49 Ceturtdiena, 23. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Viņi sita mazāko

Daiga Mikuļska

Todien braucu ar taksobusu, un aina pazibēja gar logu dažās sekundēs. Uz ietves pie mājas - bariņš zēnu, kuru stāja un sejas grimases pauda niknumu, neapmierinātību, pārākuma apziņu. Padsmitnieku ielenkumā noliegtu galvu stāvēja kāds sīkāks zēns. Pazibēja pacelta roka, un apkārt stāvētāju sejās parādījās smaidi, šķiet, viņi pat smējās. Mazākais saliecās un ar rokām aizsedza seju?

Ja ir vardarbība, tad kāds cieš. Pētījumi rāda, ka vardarbība aizvien palielinās. Kā bērnu un pusaudžu, tā pieaugušo vidū. Ir aptaujas, kuru apkopojumā minēti fakti, ka četriem no desmit bērniem viņu biedri darījuši pāri vairāk nekā vienu reizi. Divi no desmit bērniem piedzīvojuši nopietnas pārestības. Šīs ziņas analizējot, izrādās, ka klasē, kurā ir apmēram trīsdesmit skolēnu, divpadsmit no vardarbības var būt cietuši ne vienreiz vien.

Pavisam drīz sāksies jaunais mācību gads, un bērni atgriezīsies skolās, klasēs. Atjaunosies neformālās attiecības, un veidosies jaunas draudzības. Kādu dienas daļu bērni būs skolotāju uzraudzībā, tad - mājās, pulciņos, nodarbībās. Bet, tieši par vecākiem domājot, man šķiet svarīgi, lai viņi spētu saskatīt brīdi, kad jāpievērš uzmanība ar vardarbību saistītajām problēmām. Ļoti bieži bērni paši par notikušo baidās stāstīt vecākiem, kur nu vēl skolotājam. Diemžēl pārāk dziļi iesakņojies un pat tiek kultivēts uzskats: ja man dara pāri, pats esmu vainīgs un pašam vien jāpacieš. Kļūstot par vardarbības upuri, ikviens var justies iebiedēts, nelaimīgs un bezpalīdzīgs. Vēl jo vairāk tādēļ, ka varmākas izvēlas klusākās, vientuļākās vietas, lai ar saviem upuriem izrēķinātos, neviena netraucēti. Tādēļ arī pieaugušie visbiežāk domā, ka nekas taču nav noticis. Nekas nav ne redzēts, ne dzirdēts.

Psiholoģijas speciālisti zina, un tas būtu jāzina arī vecākiem, ka vardarbība nav tikai fiziska spēka demonstrēšana un pāridarīšana, vicinot dūres. Vardarbība izpaužas arī kā apsaukāšana, nerunāšana, emocionāls pāridarījums - tātad viss, kas tiek darīts ar nodomu, lai liktu otram justies slikti. Maigais terors, proti, bez fiziskas ietekmēšanas, mēdz būt vēl iedarbīgāks un traumējošāks. Vai katrs pieaugušais no saviem skolas laikiem glabā kādu emocionāla pāridarījuma izjūtu, kas, ja arī nav būtiski ietekmējusi turpmākās attiecības ar citiem cilvēkiem, tad atmiņā uzpeld joprojām. Tā nu tas ir, ka vārdi var ievainot daudz smagāk, nekā belziens ar nūju. Šī pati problēma diemžēl ir bezgala dzīvotspējīga kā bērnu un pusaudžu, tā pieaugušo attiecībās.

To var uzskatīt par aksiomu, ka vardarbība attīstās, valdot slepenībai un bailēm. Noklusējot par pāridarījumiem, tiek stiprināta uzbrucēja varas apziņa, un viņš saņem iedrošinājumu turpināt iesākto. Pāridarītājiem ļoti, ļoti patīk slepenība! Panākuši savu, viņi nostiprina pārliecību, ka arī turpmāk tieši tādā veidā varēs sasniegt iecerēto un, kļūstot pieauguši, kļūst par īstiem varmākām. Vairāk nekā skaidrs, ka neviens nav pelnījis, lai viņam nodarītu pārestības, un tās nedrīkst atstāt bez ievērības. Pāridarījumi vienmēr rada ciešanas.

Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija izdevusi jauniešiem domātu skrejlapu, kuras galvenā doma: vai zini, ka tev neatkarīgi no dzimuma, vecuma, izglītības, tautības, materiālā un veselības stāvokļa, spējām, ticības un pārliecības IR tiesības! Šīs skrejlapas 4.punktā ir teikts: "Tev ir tiesības sevi aizsargāt un būt pasargātam no ļaunas izturēšanās, vardarbības, seksuālas uzmācības un izvarošanas." Šajā saistībā nāk prātā kādas sievietes reiz stāstītais, ka, tikai jau pieaugušai, psihoterapeita vadītā grupas terapijā viņa beidzot iemācījusies un apzinājusies, ka spēj pateikt "nē!". Ikvienam no mums ir tiesības teikt nē. Un ir reizes, kad noteikti ir jāpasaka.