Kurzemes Vārds

16:13 Sestdiena, 7. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Jaunoktes īrnieki strīdas ar saimniekiem

Anda Pūce

Par Durbes novada Jaunoktes māju iedzīvotāju likstām "Kurzemes Vārds" uzzināja no līdzjūtīgiem cilvēkiem, kas pastāstīja, ka vairākas lopkopēju ģimenes būs spiestas likvidēt savas saimniecības, jo saimnieks īrniekus lūdz izvākties no pašreizējām mājām, bet jaunajās mītnes vietās nav kūts tik lielu ganāmpulku turēšanai. Devāmies uz Jaunokti noskaidrot, kāda ir patiesā situācija.

Mantinieki īpašumu atdāvina

Kā pastāstīja Durbes novada lauksaimniecības konsultante Maija Lankupa, visas ģimenes Jaunoktē dzīvo jau gadiem ilgi. Ināras Geruļskas ģimene mājā ievācās, kad sāka strādāt par slaucēju netālajā fermā. Aivars Ansons tur dzīvo jau kopš 1951.gada. Pusi no abām dzīvojamajām mājām apdzīvo I.Geruļskas meita Guna Reinfelde ar savu ģimeni. Nevienam no īrniekiem nav nekāda līguma par tiesībām tur dzīvot, jo visi noslēguši kolhoza līgumu, proti, viņiem dzīvokļi vienkārši ierādīti. Vēlāk īpašuma tiesības uz Jaunokti atjaunotas mantiniekiem - Eduardam un Margotai Hasmaņiem, taču tad noslēgts dāvinājuma līgums un īpašums pa atsevišķām daļām uzdāvināts tagadējai Saeimas deputātei no partijas "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Palmirai Lācei un viņas vīram Imantam Burģim, kas tur divās istabās sācis dzīvot 1991.gadā.

Jaunie īpašnieki savas tiesības nostiprinājuši zemesgrāmatā un jau pirms diviem gadiem informējuši pašvaldību, ka agrāk vai vēlāk pārējo dzīvokļu īrniekiem savas mītnes būs jāatstāj. Šovasar arī saimnieki izsūtījuši Ansonu, Reinfeldu un Geruļsku ģimenēm brīdinājuma vēstules ar lūgumu līdz vasaras vidum atbrīvot dzīvokļus, motivējot savu rīcību ar nepieciešamību kapitāli remontēt ēkas.

Uztraucas, ka būs jālikvidē lopi

P.Lāce stāsta, ka paņēmusi bankā aizdevumu un nopirkusi divistabu dzīvokļus Raibajā muižā jeb bijušajā kolhoza centrā. Tur par saviem līdzekļiem saimniece ierīkojusi krāsns apkuri un saviem īrniekiem nopirkusi arī stallīšus, kuros varot turēt vairākus lopus un novietot sienu. Vēstulē īrniekiem viņa atgādinājusi, ka vairāku gadu garumā neprasīja no cilvēkiem nekādu īres maksu, tādēļ lūdz viņus būt pretimnākošiem un atbrīvot telpas. "Būtībā esmu izdarījusi pat vairāk, nekā likums to prasa, bet negribu cilvēkus izlikt vienkārši uz ielas," skaidro P.Lāce. Viņa piebilda, ka ir gatava no īrniekiem atpirkt arī zemi, lai viņi varētu iegādāties zemi savām vajadzībām citur.

I.Geruļska "Kurzemes Vārdam" sacīja, ka saimnieki esot tikai tā aptuveni pateikuši par dzīvokļiem Raibajā muižā un nekas konkrēts neesot ne solīts, ne rādīts, turklāt viņus neapmierina, ka būs jāpārvācas P.Lācei piederošos dzīvokļos. "Tad jau kādā jaukā dienā mūs var izdzīt arī no turienes," saka Geruļski.

Tomēr būtiskākās pretenzijas pret pārvākšanos Geruļsku ģimenei ir tādēļ, ka, pārceļoties uz jauno dzīvokli, viņiem būs jālikvidē savs 12 ragaiņu lielais ganāmpulks. "Kur tad mēs tai centrā varēsim tās govis turēt?" viņi jautā. Piena lopkopība ir sešu cilvēku lielās ģimenes galvenais iztikas avots, un tādēļ, likvidējot govis, viņi paliks praktiski bez iztikas līdzekļiem. Durbē darba vietas neesot, un Ināras Geruļskas vecumā viņai neesot cerību atrast citu nodarbošanos, tādēļ viņa uzskata, ka izvākšanās no Jaunoktes ir ģimenes traģēdija.

Uzskata, ka saimnieki atriebjas

Geruļsku ģimenes versija par I.Burģa un P.Lāces rīcību ir tāda, ka saimnieki atriebjas. Pirms kāda laika I.Burģis esot pieprasījis lietošanā zemi, kas līdz 2003.gada beigām iznomāta I.Geruļskai. Durbes Novada dome atbalstījusi I.Burģa pieprasījumu, bet vēlāk, kad pašvaldībā saņemts I.Geruļskas iesniegums ar atgādinājumu par nomas līgumu, I.Burģa lūgums noraidīts un zeme nav piešķirta. Tad I.Burģis esot kļuvis dusmīgs, un pēc kāda laika sekojusi arī vēstule ar lūgumu izvākties no mājām. I.Geruļska uzskata, ka saimnieks viņai tagad atriebjas par neveiksmīgo mēģinājumu atņemt zemi.

I.Burģis "Kurzemes Vārdam" noliedza, ka viņam būtu kāds naids pret Geruļskiem. "Ar zemi tam nav nekāda sakara, nesaskaņas radās tādēļ, ka Geruļskiem bija svēta pārliecība, ka viņi šeit paliks uz visiem laikiem," skaidro I.Burģis. Saimnieks teica, ka puslīdz panākta vienošanās ar Ansonu un nesaskaņas esot tikai ar Geruļskiem. "I.Geruļska savu audžu vecāku mājas jau nolaida," sacīja I.Burģis un piebilda, ka nekādu nesaskaņu nebūtu, ja īrnieki nāktu ar saimniekiem runāties. Tikmēr I.Geruļska teic, ka saimnieki atsakās uzrādīt jebkādus dokumentus par savu īpašumu un neko daudz ar īrniekiem nerunājot.

"Kurzemes Vārds" pārliecinājās, ka starp I.Burģi un īrniekiem nav draudzīgu attiecību, jo, satiekoties sētā, viņi cits uz citu pat nepaskatījās, par sasveicināšanos pat nerunājot. I.Geruļska sūdzējās, ka nesen saimnieks nomainījis atslēgu klētī, kur glabājas ģimenei piederošie graudi un minerālmēsli. I.Burģim tur esot tikai krāmi. Tagad Geruļskiem esot regulāri jāiet lūgt saimniekam atslēga.

Kā pastāstīja Durbes Novada domes priekšsēdētājs Uldis Strazds, pirms kāda laika pašvaldība, pamatojoties uz Jaunoktes iedzīvotāju iesniegumu, esot sarīkojusi tikšanos abām ieinteresētajām pusēm, bet pagaidām neizskatās, ka starp Geruļskiem un Jaunoktes īpašniekiem būtu iespējams kāds kompromiss.

Iespējams, ka būs tiesa

I.Geruļska "Kurzemes Vārdam" atzina, ka netaisās atbrīvot dzīvokli, jo tas nozīmētu palikšanu bez lopiem un iztikas. Viņa ir viena no tām, kam aptuveni 300 latu parādā ir palicis uzņēmums "VNV", taču tagad pienu atdodot A.Peludei, un viss esot kārtībā - regulāri ir nauda dzīvošanai. I.Geruļska apzinās, ka saimnieki var iesniegt prasību tiesā, bet cer, ka izdosies pierādīt savu taisnību. "Dzīvosim. Kā būs, tā būs," viņa nosaka.

I.Burģis stāsta, ka, ja nebūs citas iespējas, saimnieki sniegs prasību tiesā, bet piebilst, ka tas nebūs izdevīgi vispirms I.Geruļskai. "Ja mēs vēl pagaidīsim, kad stāsies spēkā jaunais īres likums, tad varēsim I.Geruļsku izlikt, vispār viņai nekādu dzīvokli neierādot," nosaka I.Burģis. Labākā gadījumā viņi saņemšot tikai solīto divistabu dzīvokli Raibajā muižā.

"Kurzemes Vārda" aptaujātie juristi atzina, ka šobrīd likums nenosaka, ka, izliekot īrniekus no dzīvokļa, īpašniekam būtu jaunajā dzīvoklī jānodrošina arī atbilstošas palīgtelpas, runa esot tikai par līdzvērtīgu dzīvojamo platību. Vienīgais, ko Geruļski varētu panākt, ir naudas kompensācijas izmaksa, lai varētu iegādāties dzīvokli un citu kūti. U.Strazds uzsver: šeit redzams, ka īres likums ir rakstīts pilsētām, nevis laukiem, jo Liepājā vai Rīgā šādu problēmu nebūtu. Arī M.Lankupa piekrīt, ka no juridiskā viedokļa taisnība ir īpašnieku pusē, taču te varot būt runa par morāli - vai var atņemt cilvēkiem iztikas avotu.

Grib sakārtot īpašumu

P.Lāce uzsver, ka tiesas darbi nav vajadzīgi arī viņai, jo tagad visas krievu valodā rakstošās avīzes, kas ir pret viņu naidīgi noskaņotas, varēs izmantot gadījumu un pasmieties par Saeimas deputāti, kas idealizējusi latviešus, bet tagad pati ar viņiem tiesājas. "Mana kļūda ir tā, ka es šo jautājumu ar īrniekiem nenokārtoju jau tad, kad pārņēmu īpašumu," saka P.Lāce. Viņa stāsta, ka grib atjaunot Jaunokti, jo neviens no īrniekiem tur neko neesot remontējis un mājas ir kapitāli jāremontē. "Agrāk viss bija ar krūmiem aizaudzis, bet tagad dīķmalā aug puķes," stāsta P.Lāce. Geruļski gan atceras, ka I.Burģis viņu sastādītos kociņus pēc ierašanās esot iznīcinājis.

I.Burģis piebilst, ka divās istabiņās, ko ģimene apdzīvo, esot kļuvis par šauru. "Ja atbrauc abi bērni un draugi, tad nemaz visiem nav vietas," viņš stāsta. Tādēļ mājas pēc remonta tukšas nestāvēšot un tālākā perspektīvā esot domāts arī par lauku tūrismu - makšķerēšanu un laivu nomu. "Es gribu te visu sakārtot," saka P.Lāce. Kaut arī viņa pati esot no Latgales, nākšot dzīvot šeit, kur vīra dzimtā puse.