Kurzemes Vārds

12:04 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Par spīti protestiem likums par SEZ un brīvostām tomēr izsludināts

Sarmīte Pelcmane

Vakar Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izsludināja Saeimas pieņemto likumu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", ko speciālo ekonomisko zonu un brīvostu pārstāvji vērtē dažādi.

Kā jau "Kurzemes Vārds" rakstīja, Saeimas pieņemtais likums nosaka vienādus tiešo nodokļu atvieglojumus, īpašu kārtību valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanā, kā arī vienādu netiešo nodokļu - muitas nodokļa, dabas resursu nodokļa, akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa - piemērošanas kārtību Liepājas un Rēzeknes SEZ, Rīgas ostā un Ventspils brīvostā. Attiecīgi grozījumi izdarīti arī Liepājas un Rēzeknes SEZ likumos un Rīgas un Ventspils brīvostu likumos.

Abu Latvijas lielāko ostu - Rīgas un Ventspils - pārstāvji pauda gandarījumu par jaunpieņemto likumu, uzsverot, ka likums palielinās Latvijas lielo ostu konkurences spēju ar Lietuvas un Igaunijas ostām. Savukārt Liepājas un Rēzeknes SEZ pārstāvji uzskata, ka ieguvējas būs tikai lielās ostas, kas nepamatoti nostādītas līdzvērtīgās pozīcijās ar atpalikušākajiem reģioniem.

Liepājas domes deputāts un Liepājas SEZ valdes loceklis Tālivaldis Vēsmiņš norādījis, ka pēc izmaiņām Rīga un Ventspils kļūs investoriem daudz pievilcīgākas nekā Liepāja. Tāpat uzskata arī Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš, kurš tomēr likumu nevērtē tik vienpusēji, saskatot tajā gan negatīvas, gan pozitīvas tendences. Viņaprāt, likums par brīvostām un SEZ bija jāmaina un jāuzlabo, to tuvinot ES prasībām. Taču norma, kas nostādījusi vienādās pozīcijās mūsu pilsētas ostu ar attīstītajām ostām, kurām nav tāda pagātnes mantojuma kā Karosta Liepājai, norāda uz valsts politiku pret reģioniem kopumā.

Pret likuma pieņemšanu bija arī finansu ministrs G.Bērziņš, paziņojot, ka likuma pieņemšana samazinās valsts budžeta ieņēmumus par apmēram 12 miljoniem latu.

Taču Valsts prezidente, konsultējoties ar speciālistiem, acīmredzot guvusi pārliecību, ka likums ir nepieciešams, un to izsludinājusi. Likums stāsies spēkā 2002.gada 1.janvārī.