Kurzemes Vārds

13:49 Piektdiena, 23. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

No sestdienas līdz sestdienai

Graujoši koncerti, sprādzieni un veci lādiņi

Aizvadītās nedēļas notikumus komentē SIA "Liepājas tūre" direktors JĀNIS BEĻAKS

- Aizvadīta visai nemierīga nedēļa. Vispirms jau liepājniekus uztrauca ziņa, ka jūrā atrasts nogremdēts kuģis, kas pilns ar veciem lādiņiem. Es gan par to īpaši nebrīnos. Skaidrs, ka tādi kuģi jūrā ir bijuši un būs. Mēs no tā tik drīz netiksim vaļā. Noteikti visādu pārsteigumu jūrā vēl daudz. Kas tik tur nav sabērts iekšā - fosfori, spridzekļi utt. Un, kamēr tos visus izvilks, tikmēr mēs uz pulvera mucas sēdēsim. Es pats esmu dienējis bijušajā padomju armijā un zinu, ka bija tikai divi varianti - vai nu vajadzēja atkritumus aprakt zemē vai visu sabērt jūrā. Ja ieraka zemē, tad pēc laika tas vienalga parādījās virspusē, tāpēc drošāk bija jūrā - tad visi gali ūdenī. Bet, kā redzams, arī jūrā ar laiku viss uzpeld.

Te nāk prātā paralēles: ļoti augstu jāvērtē sevi, un tad tevi novērtēs citi. Ja mēs paši gružosim, nepaspersim pāris soļu un kaut vai pudeli neiemetīsim atkritumu urnā, pēc tam mēs pa tiem gružiem paši staigāsim.

Tikko redzējām Rīgā, kur avīze "Moskovskij komsomoļec" rīkoja rokkoncertu, kāda tur pēc tam bija nekārtība. Manuprāt, ne tur vainojama pilsētas dome, ne policija, bet vainojami kaut kādā mērā esam mēs paši. Un paši koncerta dalībnieki uz šīm stikla lauskām sagrieza kājas. Nezinu, vai vajadzēja šādu koncertu rīkot Doma laukumā. Kad jau viss ir pagājis, tad mēs karojam, meklējam vainīgos. Bet to jau vajag paredzēt, ka mūziķu un sportistu fani ir nekontrolējami. Bet varbūt pašiem koncerta dalībniekiem tas nemaz tik briesmīgi nešķita, jo tomēr acīmredzot bija laba mūzika un vērtīgs pasākums. Es ceru, ka "Liepājas dzintarā" tādas nekārtības nenotiks un mēs savu skaisto pilsētu tā nepiegružosim.

Mani, pirmām kārtām, kā pasažieru komercpārvadātāju un, otrām kārtām, vienkārši kā cilvēku interesē, lai mums Liepājā būtu pēc iespējas vairāk lielu sarīkojumu. Lieliski, ka bija Jūras svētki, pilsētas svētki, rallijs, tagad sācies "Liepājas dzintars". Cilvēkiem tas patīk. Bet mums, pārvadātājiem, vairāk darba. Jo vairāk cilvēku, jo vairāk pasažieru, un viņi ir mūsu darba devēji. Nakts stundās mums nesanāk nekāda peļņa, bet jārūpējas, lai iedzīvotāji pēc pasākumiem tiktu normāli mājās. Redzam jau, kā ir ārzemēs, ir pie mums - visur spridzina, visur kauj un sit. Tikko atkal ziņa, ka viena sieviete noslepkavota. Tas viss notiek galvenokārt vakaros un naktīs. Jāteic, vakaros policisti braukā ar mašīnām un dežurē, bet nav manīts, ka staigātu kājām apgaitās, varbūt tad situācija uzlabotos. Bet tagad cilvēki, kam vakaros un nakts stundās jāiet kājām, nav droši, jūtas visai baismīgi. Visi jau nav tik bagāti, lai pa mobilo telefonu izsauktu taksometru. Tāpēc jāstrādā mums.

"Liepājas dzintars" ir sācies, bet, tā kā mums šie pasākumi ir karstākais darba laiks, koncertam atliek laika tikai vienu aci uzmest, ar otru jāskatās, jākontrolē, kā notiek pārvadājumi.

Pagājušajā nedēļā netrūka arī sporta aktivitāšu, Liepājā bija liels šaha turnīrs, un Latvijā norisa hokeja turnīrs, taču man šie sporta veidi nav tik tuvi. Esmu tehnisko sporta veidu piekritējs. Gribu padarīt visus darbus un redzēt ātrumlaivu sacensības.

Pagājušonedēļ iepriecēja ziņa, ka pirmajā pusgadā pilsētas budžetā iekasēts vairāk nodokļu. Mani personīgi kā mazo uzņēmēju - nē, laikam tagad skaitos pie vidējiem uzņēmējiem - tā šķiet ļoti apsveicama situācija. Tas varbūt izskaidrojams ar to, ka aktivizējušies uzņēmēji. Jo vairāk uzņēmēju, mazo vai vidējo, jo vairāk darba, vairāk domei būs budžetā naudas, ko izlietot visādām pilsētas vajadzībām.

Latvijā joprojām turpinās epopeja ar Laventu slimnīcā. Neesmu jurists, nezinu visas likumu nianses. Bet, manuprāt, ja cilvēks ir jātiesā, tad viņš jānotiesā, ja viņš ir slims, tad viņš jāārstē. Bet šī lieta jau velkas piecus gadus, mums ir juristi, tiesneši, advokāti, kas saņem atalgojumu, nu tad risiniet šo situāciju, domājiet, pieņemiet lēmumu, citādāk tā ir nejēdzība. Ja ir vainīgs, tad lieciet nosēdēt termiņu, ja ne, tad laidiet vaļā. Bet tā ir lielā politika, kas to zina, kādas tur aizkulises.

Pēdējā laikā vispār manīts, ka politikā izraisās arvien skaļāki skandāli. Pagājušajā nedēļā sociāldemokrātu savstarpējie strīdiņi, viena otra politiķa uznāciens ar atmaskojošām runām utt. Es par politiku interesējos, bet kritizēt kādu atturos. Kas to lai zina, kā ir patiesībā. Vienīgi uzskatu, ka nav ko bazūnēt apkārt, kas notiek tavas partijas iekšienē. Politiskais līmenis ir viens, bet savi netīrie palagi jāmazgā katram pašam. Mums nav jāzina, kā viņi cits citam sit pa purnu. Mēs esam vienkārša tauta, strādājošie, tad, lūdzu, atbalstiet mūs un cīnieties par tautas labklājību. Bet, ja šitāda vicošanās starp partijas biedriem turpināsies, mums radīsies neuzticība partijām vispār. Te viņu ievēlēja, bija labs, te atkal izrādās sliktais, jāvēlē ārā. Kam tad vispār vajadzēja vēlēt?

Īstenībā var manīt, ka politiķi sāk gatavoties Saeimas vēlēšanām. Katrs grib izbīdīties, būt labiņais un kļūt populārs.

Pasaulē aizvadītajā nedēļā visai uzkrītoši noskanēja dažādi sprādzieni, šāvieni un citas nebūšanas. Pasaulē notiek tas pats, kas jebkur - mazā pilsētiņā, lielā pilsētā, Latvijā. Visi kaut kādā modē kaut ko nevar sadalīt. Nacionālie jautājumi, teritoriālie, reliģiskie. Tā ir cīņa par eksistenci, pārsvaru, ideāliem. Vienīgi cīņas metodes ir šaušalīgas. Kaut vai sprādziens picērijā Jeruzalemē, kur aizgāja bojā daudzi cilvēki, arī bērni.

Neesmu psihologs, bet šķiet, ja cilvēks nonācis tik tālu, ka var sevi upurēt, lai idejas vārdā uzspridzinātu citus, tad viņš ir vai nu galīgs fanātiķis, vai sajucis prātā. Normāls cilvēks to nevar izdarīt.

Vienīgais, mums tikai šķiet, ka šobrīd kļūst arvien trakāk ar tām spridzināšanām un šaušanām. Patiesībā tas notika arī agrāk, tikai mēs to nezinājām, jo mūs neziņā turēja visvarenā padomju laika cenzūra. Es labi zinu, kā kādreiz svītroja, ņēma no avīzēm ārā veselām slejām, ja bija kas aizdomīgs. Tā kā biju tehnisko sporta veidu kluba priekšnieks, man vajadzēja apstiprināt pat programmu, un tad bija jābrauc pie glavļita, kas rūpīgi sekoja, lai viss būtu pareizi, un, ja kādam bija divdomīgāks uzvārds, nu, piemēram, līdzīgs lupatlasim, tad pat to vajadzēja svītrot, kaut arī viņš bija sporta meistars.

Diemžēl mans uzskats ir tāds, ka nemieri pasaulē tik drīz nebeigsies, jo iedzīvotāju ir vairāki miljardi, katram savs raksturs, savas idejas, reliģija, pārliecība. To nevarēs saskaņot.