Kurzemes Vārds

05:33 Otrdiena, 25. februāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Lai justos droši uz sauszemes, gaisā, ūdenī

Ints Grasis

Jau ierasts, ka ļaudis nemēdz izdarīt nopietnus secinājumus un aktīvi rīkoties līdz brīdim, kad problēma jau pilnībā nogatavojusies līdz steidzami meklējamam risinājumam, kaut arī dažkārt to var apjaust jau iedīglī. Cik reižu liktenis nav pasniedzis rūgtu mācību, izspēlējot ar mums, ļautiņiem, nelāgus jokus un pat traģēdijas. Un bieži tikai tad, kad būtībā jau ir par vēlu, cilvēks sāk rosīties.

Tagad Latvijā ir sabiedrības daļa, kas tirgus ekonomikas apstākļos kļuvusi turīgāka un var atļauties ne tikai dārgas ierīces - veļas mazgājamos automātus, audio, video tehniku un automašīnas, bet arī parastajam mirstīgajam padomju gados nepieejamus transportlīdzekļus, kas, piemēram, kuģo pa gaisu un ūdeni. Un kādēļ gan šādu iespēju neizmantot? Tikai svarīgi, lai valstī pastāvētu sakārtota likumdošana un noteikumi, kas regulētu visu saistībā ar gaisa un ūdens kuģošanu privātā kārtā. Droši vien nevajadzētu sagaidīt, kad mazu privātu helikopteru nogāšanās kļūs itin bieža, bet pa ūdeni nekontrolēti ar kuteriem trauksies asu izjūtu cienītāji, tā pakļaujot briesmām sevi un citus.

Ceļu satiksmes drošības direkcija uzskata, ka valstī līdz šim nav radīta sistēma, kas noteiktu kuģošanas līdzekļu pārvietošanās kārtību, šīs kārtības ievērošanas uzraudzību, sodīšanu, peldlīdzekļu reģistrāciju, tehniskās kontroles, vadītāju apmācību un kvalifikācijas iegūšanas kārtību. Taču šobrīd strauji palielinās iekšējos un piekrastes ūdeņos izmantojamo kuģošanas līdzekļu skaits, it sevišķi tādu, kas rada paaugstinātu bīstamību apkārtējiem - ūdensmotocikli, ātrgaitas laivas, kuteri. Cenšoties sakārtot šīs lietas, dažas pašvaldības sākušas noteikt savu kārtību savās teritorijās, dažviet gribot aizliegt motorizētu kuģošanas līdzekļu izmantošanu vispār. Tomēr atsevišķi risinājumu varianti neatrisina problēmu kopumā.

Pēdējais normatīvais akts, kas izdots nolūkā noteikt vienotu kuģošanas līdzekļu izmantošanas kārtību Latvijas iekšējos ūdeņos, ir spēkā esošie, bet nepublicētie un ar jūraslietu ministra 1992.gadā izdoto pavēli apstiprinātie "Kuģošanas noteikumi LR iekšējos ūdensceļos", kuri ir morāli novecojuši un absolūti neatbilst šodien sastopamajiem kuģošanas līdzekļiem.

Stingrāki noteikumi ir potenciālajiem gaisa kuģotājiem, jo, lai saņemtu atļauju pilotēt helikopteru vai lidmašīnu, jāizpilda zināmas prasības. Pilotam ir jāiziet apmācība kvalificēta instruktora vadībā, jāapgūst nepieciešamā teorētiskā bāze, kurā ietilpst zināšanas navigācijā un meteoroloģijā, jāveic mācību lidojumi. Pēc tam topošo pilotu vēl pārbauda Civilās aviācijas administrācija. Tomēr, piemēram, noteikumos nav teikts, vai ar helikopteru drīkst nolaisties degvielas uzpildes stacijas teritorijā. Kā zināms, nesen pie Rīgas avarēja privātais helikopters, kas pirms tam bija nolaidies firmas "Shell" degvielas uzpildes stacijā.

Protams, visattīstītākā ir sauszemes transportlīdzekļu kustība, un diez vai ir daudz tādu cilvēku, kas regulāri neizmanto automašīnas, autobusus, tramvaju. Tieši tāpēc satiksmes drošībai uz sauszemes būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Un patīkami, ka, piemēram, CSDD pie šiem jautājumiem strādā, regulāri veicot dažādas sabiedrību informējošas akcijas un piedaloties jaunu normatīvo aktu izstrādāšanā. Ceļu satiksmes drošību, cerams, sekmēs arī ceļu satiksmes drošības nacionālās programmas izstrādāšana. Viens no tās mērķiem ir līdz 2006.gadam samazināt negadījumos bojā gājušo skaitu, lai tas nepārsniegtu 300. Šādas programmas īstenošana varētu ietaupīt Latvijas tautsaimniecībai 275 miljonus latu. Lai tā būtu.