Kurzemes Vārds

05:04 Otrdiena, 25. februāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Cīravniekus sargā dziesma

Gunta Leja

Cīravas pagasta jauktais koris, diriģentes Maijas Pētersones vadībā ir viens no tiem kolektīviem, kas šovasar aktīvi piedalījās dažādos svētkos un sarīkojumos gan pagastā, gan ārpus tā robežām. "Kurzemes Vārds" vēlējās noskaidrot, kā kolektīvam šosezon veicies.

Diriģente atgriežas atkal

Cīravas pagastā kora dziedāšanas tradīcijas ir ar senu vēsturi. Pirmo reizi koris tika dibināts 1938.gadā kā Cīravas baznīcas koris, kuru vadīja Otīlija Veronika Aiviekste. Dziedātāji lielajos Dziesmu svētkos piedalījušies jau 1948.gadā. Sevišķi plaša kora darbība izveidojās skolotāja Kareļa laikā, un šīs labās dziedāšanas tradīcijas tika pārņemtas diriģenta Atvara Aiviekstes darbības gados līdz 1968.gadam. Tika izcīnīti divi rajona ceļojošie karogi un daudzas pirmās vietas dziesmu karos rajona koru vidū. Atjaunotā sastāvā pagasta koris tika izveidots 1978.gada 27.februārī, lai piedalītos Liepājas rajona ciemu pašvaldības kolektīvu skatē. Par tā atdzimšanu jāpateicas tā laika pagasta sekretārei Liesmai Rudzītei un jaunajai Dzērves skolas mūzikas skolotājai Maijai Pētersonei, kas gan tolaik bija Maija Kļava.

1998.gada janvārī koris atzīmēja savas atjaunotās darbības divdesmitgadi un kora dziedāšanas sešdesmitgadi, kas izvērtās par pagasta mazajiem dziesmu svētkiem. Koris piedalījies visos Diesmu svētkos Rīgā, sākot ar 1980.gadu. 1996.gada augustā tika uzņemti ciemiņi no Kanādas - koris "Dzirksts" (diriģente V.Maksiņa). Pēc M.Pētersones kora dziedāšanu mācījuši diriģenti Guntis Škensbergs un Artis Ābele, bet 1999.gada rudenī kora vadību no jauna pārņēma M.Pētersone, kura šogad ieguva augstāko kordiriģenta izglītību, absolvējot Liepājas Pedagoģijas akadēmiju.

Dziesmā ar visu sirdi

Pašreiz korī ir 37 dalībnieki. Kā skaidro M.Pētersone, sieviešu un vīriešu balsu grupās ir daudz jaunu balsu, un ir jāpaiet zināmam laikam, lai kļūtu par stabiliem dziedātājiem. "Dalībnieki visi ir amatieri, bez muzikālās izglītības, līdz ar to darbs nav viegls un ir sarežģīti apgūt Dziesmu svētku repertuāru," viņa skaidro. No jaunajiem dziedātājiem ar spēcīgām balsīm ir Eduards Veispals, Juris Jansons, Dainars Djablovs un citi. Korī izveidojies zelta fonds - ilggadēji dziedātāji, kuru dziedāšanas laiks ir pāri par 20 gadiem vai tuvu tam - Rolands Ulmers, Aivars Spārns, Visvaldis Vitka, Lidija Braša, Dzintra Nagliņa, Janīna Zahare, Inta Putniņa. Daudziem kora dalībniekiem dziesma ir paņēmusi visu sirdi un dažkārt tā ir vienīgā iespēja atrauties no ikdienas un redzēt arī ko vairāk ārpus savas sētas. Tā, piemēram, R.Ulmera un A.Spārna aprūpē ir zemnieku saimniecības, kas paņem dzīves lielāko daļu, un tā vien gribas otrdienu vakaros steigties uz Cīravas Kultūras namu, kur notiek mēģinājumi.

Turpinās pieskandēt svētkus

Jauktais koris ir liels atbalsts arī visos pagasta pasākumos. Katru gadu tiek dziedāts baznīcā Ziemassvētku dievkalpojuma laikā. Šogad dziesmas skanēja barikāžu piemiņas vakarā un Līgo svētkos - parka estrādē. Koristi aplīgojot apciemoja pagasta Jāņus, dāvinot ozolzaru vainagus. Ir bijis draudzības koncerts Saldū kopā ar kori "Varavīksne" un Jaunpils jaukto kori, arī pašdarbības kolektīvu draudzības koncerts Bunkā, kur dziesmas mijās ar deju kolektīvu un pūtēju orķestru sniegumu. Bet lielākais šā gada pasākums, protams, bija piedalīšanās Dziesmu svētku koncertā "Rīgai - 800".

"Rudenī, atsākoties jaunai dziedāšanas sezonai, plānoti draudzības koncerti ar Jaunpils jaukto kori, " saka diriģente. Ilggadējie dziedātāji joprojām atceras, kā 1985.gadā kopkoris Mežaparka estrādē sauca pēc "Gaismas pils", kā 1990.gada Dziesmu svētku svecīču tūkstošos viena no liesmiņām sildīja plaukstas. Kora pastāvēšanas 23 gados tajā dziedājuši 150 dziedātāju, un ir cerība, ka šī dziedāšanas tradīcija pagastā neaprims, jo, "kas dziesmas klēpī audzis, to dziesma pasargās?".