Kurzemes Vārds

08:38 Sestdiena, 19. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Melioservisa vīri uzplēš vecaines

Pēteris Jaunzems

Šogad, uzplēšot vecaines un atjaunojot agrāk iekārtotās zemes drenāžas sistēmas, neraugoties uz nolietoto tehnikas parku raženi darbojas Jāņa Amerika vadītā SIA "Melioserviss", kas mūsu rajonā šobrīd joprojām ir vienīgā licencētā meliorācijas firma.

Meliorācija ir dārgs prieks

Par to, kāds ir tajā strādājošo cilvēku darbs, tā sacīt, uz savas ādas pārliecinājos aizvakar, kad apmeklēju cilvēkus, kas zemi atūdeņo Kalētu pagastā. Lai nokļūtu vietā, kur viņi strādā, gribot negribot nācās izbrist smagās melioratoru takas. Tur, Vārtājas lankā lauksaimniecībai nolemts sakārtot ap 40 hektāru zemes, kas jau vairāk nekā desmit gadus nav lauksaimnieciski izmantoti. Platības, kur labību un citas lauksaimniecības kultūras tuvākajā nākotnē audzēt plānojis virdzinieks Normunds Kļava, atgādina biezus džungļus. Auglīgajā augsnē sīkstām trosēm līdzīgās saknes vairāku metru dziļumā ir savijuši prāvi kārklu ceri, bet mitrākās vietās viens pie otra sakuplojuši grīšļu ciņi, kas apkārtni pārvērtuši purvainē. Ir jāatzīst, ka tikai aligatoru tur vēl trūkst, lai aina atgādinātu Amazones deltu.

Melioratori pastāstīja, ka šajā šogad vērienīgākajā objektā tiem iznācis padarboties vairāk nekā bijis paredzēts projektā. Tā noticis tāpēc, ka bebri dažās vietās pamatīgi aizsprostojuši lielā novadgrāvja tecējumu, uzpludinot dambjus un pilnīgi noslīcinot zemākās ieplakas. Tomēr, izbridis šo lietavu piemērcēto čūsklienu, pārliecinājos, ka ar savu uzdevumu vīri teju teju būs tikuši galā, jo šonedēļ gatavojas lankā darbus pabeigt.

Sunim esot pārkāpts, palicis tikai pats astes galiņš. Ekskavatoristam Ādolfam Kramēnam, kurš jau izracis gandrīz pusotru kilometru garu novadgrāvi, vairs palikuši ko pieveikt tikai kādi simts metri. Savukārt viņa vadītājs Jānis Ameriks piebilda, ka tas gan esot stipri aizlaisto zemju apguves pats sākums, jo kad lielais ūdens būs noskrējis, vēl nākšoties izplēst krūmus, salikt drenas un tikai tad pēc ilgiem gadiem atkal varēšot tur apvērst velēnu. Lauksaimniecībai izmantojamās zemes atjaunošana ir dārgs un darbietilpīgs process, tāpēc ir jābrīnās par to vienaldzību, ar kādu viens otrs īpašnieks meliorētus laukus atdod pārvēršanai medību saimniecībās vai pamet pavisam novārtā.

Lauksaimniecība atgūs simts hektāru

Normunds Kļava pauda gandarījumu par melioratoru veikumu, jo tādējādi viņam izdevies zemes sakārtošanai piesaistīt valsts atvēlētās subsīdijas. Pats ar savu naudu to nekad nespētu izdarīt, jo Vārtājas lankas lauku meliorācija izmaksājusi vairāk nekā 3000 latu. Tagad viņam būšot jāsedz tikai 20 procentu no izdevumiem. Kad tīrumi būšot sakārtoti, viņš plānojot pievērsties arī rapsim un cūkaudzēšanai, jo cerot, ka nākotnē lauksaimnieciskā ražošana kļūs rentabla. Te jāpiebilst, ka Normunds Kļava nav vienīgais, kurš tā uzskata. Lauku apsaimniekotāji prognozē, ka viņu apstākļus uzlabošot iestāšanās Eiropas savienībā, jo tad mūsu valdība un Saeima būšot spiesta izmainīt likumdošanu, kas šobrīd ir pretrunā ar to kārtību, kāda pastāv citās Rietumu valstīs.

Kopumā šogad SIA "Melioserviss" lauksaimnieciskai izmantošanai jau sakārtojis apmēram 70 hektāru zemes. Jānis Ameriks teica, ka līdz sezonas beigām simtu pieveikšot. Esot strādāts Rucavas un Dunikas pagastos, patlaban darbi izvēršoties Durbes novadā pie "Jaunsanderu" saimnieka Jāņa Jerumaņa, vēlreiz melioratorus pie sevis aicinājusi arī otaņķniece Ilga Prenclava. Vienlaikus meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas darbus ir paredzēts īstenot arī Nīcas pagastā.

Jānis Ameriks uzskata, ka šogad zemniekus vairāk pievērsties šīm lietām pamudinājusi subsidēšanas politika. Labi arī tas, ka mūsu puses melioratori tādam pavērsienam bijuši sagatavojušies un spējuši to pierādīt. "Tagad pienākuši laiki, kad, kā mēdz sacīt, mums vienmēr jābūt uz strīpas. Ko tas līdzētu, ja paveras darba lauks, bet firma nespēj šos uzdevumus uzņemties un konkursā mēs zaudētu Kuldīgas un Saldus rajonu uzņēmumiem," viņš teica.