Kurzemes Vārds

10:18 Trešdiena, 21. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Sertifikātu ēra tomēr turpinās

Ints Grasis

Un, cik šobrīd ļauj secināt pieejamā informācija, turpināsies vismaz līdz nākamā gada beigām privatizācijas sertifikātiem un līdz 2003.gada beigām - īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai, iespējams, vispār tiks atcelts jebkāds derīguma termiņa ierobežojums. Tātad valdība nolēmusi nosvinēt vismaz 10.gadadienu, kopš visiem Latvijas iedzīvotājiem par valstī nodzīvotajiem gadiem sāka piešķirt valsts emitētus vērtspapīrus, kurus var izmantot par vienreizēju maksāšanas līdzekli, privatizējot valsts un pašvaldības īpašumus.

Daudziem iedzīvotājiem, kas savus sertifikātus jau izlietojuši un nav arī plānojuši tos iegādāties papildus, no šī valdības lēmuma ir ne silts, ne auksts. Taču tas tomēr ir svarīgi tiem, kuri nekādi līdz šim nevarēja izšķirties par sertifikātu izlietojumu vai kuriem to neizmantošanai bijis kāds cits iemesls, kā, piemēram, valsts apsolītā un pagaidām vēl nesniegtā iespēja piedalīties vairāku lielo uzņēmumu privatizācijā vai dzīvokļu privatizācijā. Cits jautājums, vai tas nav daudz svarīgāk tiem ekonomiskajiem grupējumiem (arī uzņēmumiem), kuriem tādējādi joprojām ir iespēja norēķinos par privatizējamiem objektiem izmantot sertifikātus. Jau sertifikātu ēras sākumā to izmantošanas noteikumi bija tādi, ka lielāko labumu no šiem vērtspapīriem iegūst lielas organizācijas un sertifikātu uzpirkšanas kantori, jo sertifikātus atļāva brīvi pirkt un pārdot.

Lai lielākie ieguvēji no sertifikātu derīguma termiņa pagarināšanas būtu iedzīvotāji, bija diskusijas par to, vai sertifikātus neparedzēt tikai iedzīvotāju īrēto dzīvokļu un zemes privatizācijai, un to tālāku izmantošanu liegt juridiskām personām. Tomēr, kā zināms, aiz partijām stāv liela nauda un cilvēki, kuru ienākumu līmenis ir krietni virs vidējā valstī, tādēļ viņu intereses tiks ievērotas vienmēr.

Man personīgi jau ir apnikusi mūžīgā polemika, cik par kādu konkrētu objektu pašvaldībai būtu jāļauj norēķināties sertifikātos un cik - skaidrā naudā. Tātad diskusijas un spekulācijas šajā ziņā turpināsies, un pāreja uz tīru naudu vēl nenotiks. Starp citu, pēdējā viedokļu apmaiņa par šo jautājumu Liepājā notika pēc deputātu nesenā lēmuma Liepājas Patērētāju biedrībai pārdot pašvaldībai piederošās Liepājas Pētertirgus daļas. Kādam maksāšanas līdzekļi - 50 procentu sertifikātos un 50 procentu latos - šķiet pilnīgi pieņemamās proporcijās, cits atkal sliecas domāt, ka tirgus tika atdots par sviestmaizi.

Ko tad par sertifikātu derīguma termiņa pagarināšanu saka augstas amatpersonas? Piemēram, Latvijas Privatizācijas aģentūras pirmie cilvēki Jānis Naglis un Viktors Šadinovs uzskata, ka privatizācijas un īpašuma kompensācijas sertifikātiem jāpiešķir nemirstība, proti, jāatceļ derīguma termiņa ierobežojums vispār. Citādi iedzīvotāji varēšot taisnību meklēt Satversmes tiesā un pierādīt, ka valsts viņus būtībā piekrāpusi. Tautas partijas līderis Andris Šķēle uzskata, ka akcents sertifikātu izmantošanā jāliek uz zemes un dzīvokļu privatizāciju, bet, ja valdība runā par lielo uzņēmumu privatizēšanu un sertifikātu izmantošanu to privatizācijā, valdībai esot jāpasaka konkrēti datumi un konkrēti apjomi.

Valdība pagaidām izšķīrusies par sertifikātu beigu termiņu pagarināšanu kopumā un nolēmusi izveidot to lielo uzņēmumu sarakstu, kuru valstij piederošo kapitāla daļu privatizācijā iedzīvotāji un uzņēmumi varēs izmantot sertifikātus. Savukārt Saeimā pirmajā lasījumā deputāti atbalstījuši "TB"/LNNK iesniegtos grozījumus likumā "Par privatizācijas sertifikātiem", kas paredz atcelt sertifikātu izmantošanas beigu termiņu zemes un dzīvokļu privatizācijā. Viedokļu ir daudz, taču vismaz pagaidām uz brīdi kaislības par sertifikātu derīguma termiņu atkal ir rimušas. Tas ir pagarināts.