Kurzemes Vārds

13:51 Otrdiena, 15. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pārdomas par ekonomiku

Ķēdes reakcijas

Kirils Bobrovs

Paziņojums par valdības lēmumu ieviest no 2003.gada janvāra samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi, pagāja, varētu teikt, nepamanīts un gandrīz bez komentāriem. Varbūt tādēļ, ka pārdomām mums vēl ir vairāk nekā gads. Oficiāli jaunievedumu dēvē par samazināto likmi. Bet būtībā deviņu procentu nodokli ievieš tajās pozīcijās, kur līdz šim tā nebija vispār. Piemēram, gružu izvešanā, ūdens un kanalizācijas izmantošanā. Grāmatām un periodiskiem izdevumiem. Grūti klāsies daudziem laikrakstiem, ne katrs spēs samaksāt deviņus procentus no laikrakstu pārdošanas uz savu iekšējo rezervju rēķina. Un tad nāksies spert visnepopulārāko soli - paaugstināt cenas. Bet šāda pasākuma rezultātā samazināsies tirāža. Vārdu sakot, politika ietekmē ekonomiku, bet tā, savukārt, ietekmē politiku, kaut gan lieta visdrīzāk saistīta ar ne vienmēr mums saprotamām pašu politiķu interesēm.

Un tad vēl, sakritības pēc, Rīgā sacis darboties tā dēvētais sabiedrisko pakalpojumu regulators, vienkāršāk sakot, komisija ar tiesībām apstiprināt tarifus veselai virknei pakalpojumu. Pagaidām vēl nekas nav regulēts, taču jau klīst runas par maksas paaugstināšanu dažiem pakalpojumiem. Firma "Lattelekom" atkal grib pazemināt maksu par starptautiskajām sarunām un paaugstināt prozaisko abonentu maksu, tā kā to visu, iespējams, dēvēs par izlīdzināšanu, bet pēc tam zvaniet, cik vien sirds vēlas uz savu Kamerūnu vai Svētās Helēnas salu un gandrīz par baltu velti. Par desmit procentu pielikumu pie pašreizējā tarifa sapņo arī elektroenerģētiķi. Skrupulozie speciālisti tam visam rod attaisnojumu, sak, savādāk nemaz nevar. Paaugstināta taču par desmit latiem minimālā alga! Lūk, jums arī iemesls naudas apgrozījuma paātrināšanai, lai tā pārāk ilgi neaizķeras maciņos!

* * *

Vasaras sākumā Pilsētas domē un Rajona padomē visai vētraini apsprieda jautājumu par izdevumiem, kas saistīti ar sadzīves gružu izvešanu un apglabāšanu. Pēc komisijas aprēķiniem, viena kubikmetra gružu pieņemšanas vērtība pēdējā laikā ievērojami augusi. Bet firmas, kas izved gružus, apliecināja, ka papildu peļņa tām nav vajadzīga. Mēģināsim iedomāties - uzņēmējs pašreizējos apstākļos atsakās no peļņas! Vai tas ir normāli? Atliek pieņemt, ka visas šīs nozares firmas ir vienkārši neiedomājami godīgas. Vēl vairāk, "Hoētikā" uz iekšējo rezervju rēķina uz savas ražošanas bāzes ātri apguva atkritumu šķirošanu. Noslēpums ir tāds, ka nauda nepieciešama jaunai, eiropeiski iekārtotai gružu izgāztuvei. Nesakritība aprēķinos noveda pie tā, ka lēmumu pieņemšana tarifu jomā atlikta.

Taču reizēm līdzīgās situācijās mēdz būt pavisam citādi rezultāti. Piemēram, attiecībā uz pēdējo maksas paaugstināšanu par braucienu pilsētas autobusos. Autobusu parks nevarēja iekļauties ar saviem izdevumiem biļešu maksas ietvaros un iesniedza attiecīgu lūgumu domē. To apmierināja. Bet maršrutu taksometru firmas nekā tamlīdzīga nelūdza, taču atļauju biļešu padārdzināšanai saņēma - ja brauciens autobusā un maršruta taksometrā būs vienādā līmenī, tad konkurence kļūs acīmredzami negodīga. Starp citu, 6.maršrutā pēc pašu iniciatīvas pensionāriem piedāvā atlaidi. Tātad ekonomiskā aprēķina jomā šeit tomēr kaut kas nav kārtībā.

* * *

Un vēlreiz par privātīpašumu. Rubrikā "Amatpersonas atbild" nesen bija jautājums par to, kad tad galu galā sakārtos teritoriju ap sabiedrisko tualeti iepretī tirdzniecības namam "Kurzeme". Atbilde bija pareiza, taču skanēja izaicinoši. Sak, šeit nekā darīt nevar, kaut gan celiņš uz tualeti tiešām izskatās šausmīgs. Tāpēc ka minētais zemesgabals nepieder pilsētai. Lūk, vēl viens negatīvs piemērs, kas radies tādēļ, ka zeme atdota to iepriekšējiem īpašniekiem. Un ja šādu ticību privātīpašumam paustu līdz galam, tad celiņu pāri skvēram vajadzētu iežogot, lai garāmgājēji to apiet pa tramvaja sliedēm. Kādas gan mums ir tiesības ielauzties svešos valdījumos! Taču juristi iebilst, ka tas iespējams tādēļ, ka zemi nomā pašvaldība. Tādā gadījumā rūpēties par to tai vēlējis pats Dievs. Jo veikalu nomnieki taču veic eiroremontus, un iznomātāji pret to nemaz neiebilst. Starp citu, pilsēta gan zāli pļauj uz svešas zemes, gan puķes laista, gan apzāģē sausos koku zarus, gan izved gružus, gan izķer klaiņojošus dzīvniekus. Bet, ja kāds šeit paklūp un pakrīt, lai vaino pats sevi.

* * *

Kad Karostā Vides projekta prezentācijas laikā sapulcināja veiksmīgā biznesa pārstāvjus un lūdza katru dalībnieku ieguldīt šajā pasākumā savu pieticīgo artavu, gandrīz neviens neziedoja no saviem līdzekļiem. Vairums viesu prata rast naudu firmu un uzņēmumu rēķinos. Pat pašvaldības struktūru darbinieki pamanījās sadabūt naudu šādā ceļā, tas ir, no mūsu nodokļiem. Tāda nu reiz ir tā vakardienas padomju psiholoģija - ja reiz kaut ko var sakampt, tad to nedrīkst palaist garām.

* * *

Atliek tikai ielūkoties statistikā, lai pamanītu ko interesantu. Laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" rakstā par vides aizsardzību nesen bija publicēts bagāts statistikas materiālu klāsts. Bet runa bija par ikdienišķo gaisa piesārņošanu. Izmantojot dīvainu rādītāju - kilogramu uz katru iedzīvotāju. Un šeit, lai cik dīvaini tas arī nebūtu, visu un visās attiecībās slavētā Ventspils apsteigusi mūsu pilsētu gaisa baseina piesārņošanas jomā. Tur uz vienu cilvēku gadā sanāk 93 kg kaitīgo izmešu, bet Liepājā - 50. Rēzeknē - 47, Rīgā - 12 kg. Un tā tālāk. Bet mēs taču neko neuzsākam, lai mainītu šo praksi. Tikai rakstām kārtējās konceptuālās deklarācijas. Bet to realizācijai naudas nav bijis un nav.