Kurzemes Vārds

10:29 Trešdiena, 23. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Nevienam nevajadzīgie augļudārzi

Pēteris Jaunzems

Kaut arī augļu ražu mūspusē ne tuvu nevar salīdzināt ar to pārpilnību, ko pieredzēja pērn, nav nekāda iemesla sacīt, ka ābeles un bumbieres stāvētu tukšas. Vienā otrā dārzā koku zari no sulīgās nastas pielīkuši līdz zemei. Tāpat aroniju krūmi ir pilni ar vitamīniem bagātajām ogām. Un tādu raženi ražojošu dārzu rajonā netrūkst. Vērienīgi tie savulaik ierīkoti Aizputē, Medzē un ap Durbi. Tos dēvē par vecajiem dārziem, ko apsaimniekot turpina privātīpašnieki. Tagad pienācis audzējuma ievākšanas laiks. Šonedēļ arī lietavas vairs tik ļoti netraucē. Tātad apstākļi it kā mudina strādāt. Taču rosmi pie augļu kokiem nemana. Kāpēc? Kādreiz septembra beigās dārzi bija pilni ar talciniekiem no skolām, tagad tikai vietumis var ieraudzīt kādu vientuļu augļu vācēju. Tāpēc āboli un bumbieri paukšķēdami sakrīt zālē un sapūst. Vai patiešām tie Latvijā nevienam vairs negaršo? Vai mūsu bērni augļus tik ļoti atēdušies, ka uz tiem nevēlas pat paskatīties?

"Arī es nespēju izprast šo attieksmi," žurnālistam vakar sacīja videi draudzīgi strādājošās zemnieku saimniecības "Sproģi" daudzo ābeļu un bumbieru īpašnieks Jānis Pakalns. Dārza produkciju jau vairākus gadus viņš vedot uz Pētertirgu. Tikai tāpēc, ka lielisku šķirņu augļus durbenieks audzē bez indīgo ķimikāliju pielietošanas, Sproģu saimnieks iemantojis pastāvīgus klientus. Vienīgi to dēļ atmaksājoties mērot ceļu no Durbes novada uz Liepāju, jo cenas zemās pirktspējas dēļ ir simboliskas. Īpaši garšīgos Berženinu ananasa ābolus viņš pārdodot par 25-30 santīmiem kilogramā, bet saldos Konfetnaja šķirnes augļus, kas ārējā izskatā nav tik pievilcīgi, varot pārdot labi ja par 15 santīmiem. Ar to varbūt pietiekot dzīvības vilkšanai. Tomēr daudz par mazu ir šī iespēja, lai kaut ko iekrātu saimniecības attīstībai?

Zemnieku federācijas Liepājas nodaļas valdes vadītājs Nikolajs Pušņickis ir satraukts. "Tā taču aiziet bojā milzu vērtības! Tas viss ir kopts un audzēts. Tur ieguldīta nauda." Viņaprāt, notiekošais apliecinot, ka viens laukos nav karotājs. Lai kaut ko izmainītu tirgus lietās, nepieciešams nekavējoties dibināt krājaizdevu sabiedrības un kooperēties. Labākie termiņi tam jau nogulēti.

Savukārt Jānis Pakalns, kas ilgus gadus darbojies Zemnieku federācijas rindās, domā, ka pieprasījums pēc augļiem valstī ir katastrofāli sarucis, jo pārstrādes uzņēmumi vai nu izputējuši, vai nonākuši ārzemnieku rokās. Tiem izejvielas ražošanai izdevīgāk ievest nekā iegādāties uz vietas. Ar to varot izskaidrot, kāpēc šogad vairs vispār neiepērk aronijas. Akciju sabiedrība "Rīgas balzams", kas līdz šim lielos daudzumos šīs ogas iegādājās melnā balzama ražošanai, taču tāpat atrodas svešzemnieku rokās. Lūk, tādēļ SIA "Signe", kuras īpašumā ir deviņus hektārus liela aroniju plantācija, ogu tonnas tagad var izbarot strazdiem vai zvirbuļiem.

"Nevienam tās nav vajadzīgas," ir noskaidrojusi sabiedrības agronome Vizma Grundmane. Aizvainojoši zemas ir kļuvušas cenas arī āboliem. Ja pērn pārstrādātāji Bauskā par tonnu maksājuši 38 latus, tad šogad vairs dodot tikai 22. No Aizputes mērot garo ceļu vērts tikai tādā gadījumā, ja vienā kravā ir vairāk par 14 tonnām augļu. Un pat tad darba devējiem pēc transporta izdevumu segšanas nepaliekot nauda, ar ko samaksāt ābolu vācējiem. "Par pērnruden nopelnītajiem līdzekļiem varējām kaut nedaudz sakopt dārzu. Šogad atlicināt naudiņu nav cerību," viņa teica.

Te nu, lūk, arī rodama atbilde uz jautājumu, kāpēc šogad mūsu rajonā ābolus gandrīz neviens vairs neiepērk. To mēģina darīt vienīgi Otaņķos strādājošā firma - SIA "O.Rika". Taču arī tās izpilddirektors Ričards Riepšs teica, ka par 15 latiem par tonnu vairāk maksāt nespējot. Veco dārzu saimnieki ir tuvu bankrotam. Vienīgā cerība - intensīvie dārzi. Tādu ierīkošanu atbalsta arī valdība. Dažās saimniecībās tie jau sāk dot augļus. Pēc pāris gadiem piedāvājuma netrūks. Tomēr nav īstas skaidrības, vai ražai tad būs pieprasījums. Varbūt atkal vajadzēs meklēt pēc cirvja?