Kurzemes Vārds

06:14 Pirmdiena, 22. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Cik maksā informācija?

Andžils Remess

Pagājušajā nedēļā šajā slejiņā rakstot par mūsu laikraksta rubriku "Amatpersonas atbild", pieminēju visai amizantu gadījumu, proti, akciju sabiedrības "Būvtehnika" vadītāji par atbildi uz kādu mūsu lasītāja jautājumu prasīja samaksu. Par to varētu vairs nerunāt, taču šis gadījums izraisījis visai plašu rezonansi, tāpēc pie tā vērts atgriezties.

Tātad jautājums bija pavisam vienkāršs: kad strādnieki sāks saņemt algas, kuras nav maksātas jau kopš aprīļa? Bet tā vietā, lai uz cilvēka jautājumu atbildētu konkrēti, redakcija saņēma akciju sabiedrības "Būvtehnika" prezidenta, valdes priekšsēdētāja Aivara Marcinkus vēstuli, kura ir tā vērta, lai citētu pilnībā: "Pateicamies Jums par piedāvāto iespēju sniegt Jums komercinformāciju par akciju sabiedrības "Būvtehnika" lietām. Darām Jums zināmu, ka pēc Jūsu oficiālā pieprasījuma mēs šo pakalpojumu Jums sniedzam. Lūdzam Jūs pārskaitīt uz mūsu norēķinu kontu Ls 250.00 par Jums sniegto pakalpojumu. Pēc iepriekšminētās summas ieskaitīšanas mūsu kontā mēs Jums sniegsim oficiālu mūsu juridiskā dienesta sagatavotu atbildi uz jūsu 09.08.2001. un 13.09.2001. pieprasījumiem. Lūdzam Jūs nekavēties ar samaksu, jo AS "Būvtehnika" ir saistības darbinieku priekšā sakarā ar darba algu izmaksām."

Runa nav tik daudz par to, ka šis absurdais pirkšanas-pārdošanas piedāvājums izteikts redakcijai, lai gan mums nav absolūti nekādas intereses par "Būvtehnikas", kā rakstīts vēstulē, - lietām. Mēs to vērtējām no morālā aspekta - kā necieņu pret cilvēku, kura dēļ amatpersona strādā. Taču šis gadījums izrādījies tik unikāls, ka izskanējis plašam klausītāju lokam radiostacijas "Brīvā Eiropa" raidījumā, par to ieinteresējušies žurnālistikas speciālisti un juristi, un, lūk, kādu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, Informācijas atklātības likums neparedz šādu ziņu neizpaušanu vai arī samaksu par tām, tātad ir mēģināts pārkāpt likumu.

Otrkārt, ja nu gadījumā uzņēmuma vadītāji kļūdaini iedomājušies, ka šāda informācija ir uzņēmējdarbības noslēpums, tad šajā gadījumā piedāvāts pārdot noslēpumu, un te nu savs vārds būtu sakāms akcionāriem.

Treškārt, ja sabiedrība arī būtu reģistrējusi šādu uzņēmējdarbības formu - informācijas pārdošanu, tad interesanti, pēc kādiem kritērijiem nosaka, par kādu informāciju un cik maksāt? Par sev tīkamu lētāk un netīkamu dārgāk?

Ceturtkārt, kaut arī reti, bet redakcijas darbības praksē bijuši gadījumi, ka par noteiktu maksu publicēt savus prozas darbus piedāvā rakstnieki un dzejnieki. Man gan nav īstas pārliecības, ka "Būvtehnikas" atbilde par algas izmaksu būtu atbilstoša kādam no šiem daiļrades žanriem.