Kurzemes Vārds

08:57 Piektdiena, 29. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Tirgošanās

Andžils Remess

Kaut gan par Baltijas valstu neatkarības zaudēšanas laiku un nonākšanu PSRS pakļautībā uzskata 1940.gada jūnija vidu, faktiski tas notika jau gandrīz deviņus mēnešus pirms tam šajās septembra beigu un oktobra sākuma dienās pirms 62 gadiem. 1939.gada 27.septembrī Maskava piespieda Igauniju parakstīt līgumu par PSRS kara bāzu izvietošanu, 5.oktobrī tādu pašu līgumu nācās parakstīt Latvijai, bet 10.oktobrī - Lietuvai, un ne vienam politiķim vien bija skaidrs, kas notiks tālāk.

Tas bija otrais cēliens ar PSRS un Vācijas 1939.gada 23.augusta līgumu apstiprinātajam scenārijam par Eiropas sadalīšanu starp divām lielvarām. Pirmais tikko bija beidzies. Padomju savienības ārlietu ministrs V.Molotovs braši paziņoja, ka Polijas sagraušanai pieticis ar īsu sitienu, vācu karaspēkam to izdarot no vienas puses, bet sarkanarmijai no otras, viņš par noziedzīgu plānu nosauca Rietumu demokrātisko valstu nodomu iznīcināt nacismu, un septembra pēdējās dienās Staļins informēja Hitleru, ka ķersies klāt "Baltijas valstu problēmas risināšanai", atbilstoši 23.augusta līgumam.

Tomēr tas nenotika tik vienkārši, kā bija iecerēts sākumā, un 23.augusta scenārijā nācās izdarīt labojumus. Tiesa, attiecībā uz Latviju un Igauniju nekādas domstarpības neradās, taču tirgošanās par Lietuvu bija riebīga. Pēc scenārija Lietuva bija paredzēta Vācijai, pēc tam to sev izkaulēja Padomju savienība, apmaiņai piesolot kādu no sarkanarmijas ieņemtās Polijas teritorijas daļu, kā arī apgabalu Lietuvas dienvidrietumos, kuru Maskava vēlāk nopirka no Berlīnes par 7,5 miljoniem zelta dolāru.

Taču abu lielvaru diplomāti tik daudz nediskutēja par šīm izmaiņām vai cenu, bet par to, kā to izdarīt, lai kādu no tām pasaules acīs nevarētu uzskatīt, kā viņi paši to formulēja, - par Lietuvas aplaupītāju. Maskava piedāvāja Berlīnei uzreiz ieņemt šo Lietuvas novadu, kamēr Berlīne ierosināja, lai to sākumā paņem PSRS un pēc tam uzdāvina Vācijai.

Nav jau tik svarīgi, kā lielvaras tirgojās par gardākajiem kumosiem, tikai pats derdzīgākais bija tas, ka Padomu savienība un Vācija dalīja un pārdalīja Baltijas valstis kā savu īpašumu, lai gan pasaules skatījumā tās vēl bija neatkarīgas Tautu savienības dalībvalstis.