Kurzemes Vārds

09:34 Piektdiena, 29. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

"Mammu, es gribu..."

Daina Meistere

Kādreiz bija tāda dziesma ar vārdiem: "Mammu, es gribu..." Tas gribētājs bija skolas bērns un gribēja viņš gan atpūsties, gan halturēt, gan būt labs speciālists. Ko grib mūsu skolas bērni? Cik nopietni viņi domā par savu nākotni laikā, kad jaunais speciālists pēc arodapmācības vai augstākās mācību iestādes beigšanas vairs nav obligāti nodrošināts ar darbu, kad topošo aroda pratēju sagaida liela konkurence darba tirgū?

Aptauja skolēnu vidū apliecina, ka par desmit populārākām profesijām gan devīto, gan divpadsmito klašu skolēnu domas ir visai līdzīgas. Kā pamatskolēni, tā viduskolēni par iekārojamākajām uzskata jurista, ekonomista, programmētāja, jūrnieka, dizainera, datorspeciālista un ārsta profesijas. Bez tam devīto klašu beidzēju vidū vēl populāras ir pavāra konditora, friziera un mehāniķa profesijas, bet vidusskolēnu - psihologa, menedžera un tulkotāja profesijas. Un galvenais motīvs, kāpēc tieši šie amati šķiet pievilcīgākie, ir, pēc skolēnu domām, liels atalgojums.

Tie skolēni, kuri vēlējās turpināt izglītību vidusskolā, to arī dara. Tie, kuri jau pēc 9.klases beigšanas apzinājās savas spējas un talantus, ir atraduši mācību iestādi, kurā tos attīstīt. Laimīgi tie, kuri zināja, ko grib, un kuriem izdevās realizēt to pirmo soli uz sapņa piepildījumu - atrast savām spējām un interesēm atbilstošu mācību iestādi un līdzekļus, kurus prasa izglītības apguve.

Taču pagājušā mācību gada beigās trīspadsmit procentu no devīto klašu un seši procenti no vidusskolas beidzējiem vēl nebija izlēmuši, ko viņi darīs, kad aiz viņiem aizvērsies skolas durvis. Skaidrs arī tas, ka vidusskola ir tikai atspēriens izglītības turpināšanai, tas ir - studijām. Tāpat kā vidusskola bieži vien izrādās glābiņš tiem devīto klašu beidzējiem, kuriem nav skaidrs, ko īsti viņi dzīvē vēlas darīt. Sava daļa vainas te ir skolēnu neinformētībai, viņi arī paši atzīst, ka ir nepieciešama palīdzība nākamā dzīves ceļa izvēlē, ka viņiem ir arī maz informācijas par mācību iestādēm. Lai apzinātu savas vēlmes un spēju atbilstību realitātei, skolēni labprāt tiktos ar dažādu profesiju pārstāvjiem ne tikai savā mācību iestādē, bet arī apmeklētu dažādas citas, kurās redzētu ikdienas darba ritmu.

Šodienas dzīves realitāte ievelk korektūras arī skolēnu dzīvē. Viņiem nākas ne tikai apgūt zināšanas, bet arī pelnīt. Aptauja skolēnu vidū parādīja kopējo ainu - četri procenti no visiem devīto klašu beidzējiem un aptuveni viena trešā daļa no vidusskolas beidzējiem vēlas apvienot mācības ar darbu. Bet cik no viņiem atrod darbu? Kāds šīpavasara vidusskolas absolvents, kuram izdevās iekļūt neklātienes studentu pulkā, atzinās, ka nebija iedomājies, ka būs tik grūti atrast darbu. Aizvien vairāk jaunu cilvēku ar divpadsmit klašu izglītību ienāk darba tirgū, un, nezinādami, ko iesākt, papildina bezdarbnieku rindas. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem bezmaz trešā daļa bezdarbnieku ir ar vidējo vispārējo izglītību.

Tas ir problēmas rungas otrs gals - var jau vēlēties strādāt, var pat apgūt prestižu, sev piemērotu un interesantu profesiju, bet pat mācību laikā vēl nav skaidrs, kādas būs iespējas dabūt darbu pēc izglītības un profesijas iegūšanas. Lielākā daļa skolēnu, īpaši tie, kuri gatavojas skolas beigšanai, atzīst, ka viņiem ir vajadzīga palīdzība profesijas izvēlē un iepazīšanā.

Tas apliecina, ka mācību iestādēs ir nepieciešams profesionālās orientācijas darbs, kurš savulaik skolās bija populārs, bet tad, nākot jaunām tendencēm, palika novārtā. Tam jāiegūst arī jauns apveids - nodrošinot skolēniem ne tikai informāciju par iestādēm, kurās apgūst dažādas profesijas, bet arī par konkrētās profesijas saturu, ikdienu un darba tirgus dinamiku.