Kurzemes Vārds

10:27 Piektdiena, 29. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Cilvēks laukos

Zemes vīrs ar stingru mugurkaulu

Pēteris Jaunzems

Ar Bunkas pagasta Bablānu saimnieku iepazināmies Aizputes pusē, kur zemnieki apguva arklu regulēšanas noslēpumus. Rūdolfs Katlāps bija sašutis par to, ka lauku cilvēkiem jāgrābstās kā pa tumsu, jo līdz ar reģionālo lauksaimniecības pārvalžu izveidošanu viņu informētības līmenis esot pielīdzināms apaļai nullei. Speciālisti mūsu pusi apmeklē gaužām reti. Zemkopības ministrija apmierinās ar to, ka pāris reizes gadā tikai ievāc ziņas par to, kas notiek laukos. Tādēļ zemniekiem, tā sacīt, jāvārās savā sulā. Ko pašiem izdodas uzzināt, ar to esot jāiztiek, taču mūsdienīgai saimniekošanai tas ir daudz par maz.

Vēlāk uzzināju, ka Bablānos dzīvo liela un apbrīnojami strādīga ģimene, kas bez darba neprotot dzīvot un par spīti lauksaimniekošanā piedzīvotajiem zaudējumiem, nav metusi plinti krūmos, bet vienmēr centusies izkļūt no strupceļa, lai pastāvētu. Viens otrs kaimiņš gan saka, ka viņi pārāk bieži mainot saimniekošanas virzienus, taču katrs rīkojas tā, kā uzskata par lietderīgāku, un Rūdolfam Katlāpam ir stingrs mugurkauls. Bunkā, kas ir viņa dzimtā puse, tie esot atgriezušies deviņdesmito gadu sākumā no Cēsu rajona, kur bijuši izdaudzināti rožu audzētāji. Pateicoties ziedu karalienei, bērnus izdevies izaudzināt un izskolot, taču bagātību tādējādi viņi nav ieguvuši un, lai tiem nestāstot pasakas, ka ar puķkopību varot tikt pie miljoniem. Pavisam Katlāpu ģimenē ir seši bērni un 12 mazbērnu. Daudzi no viņiem jau nostājušies uz savām kājām, taču par vecākiem neaizmirstot un, kaut arī dzīvo citur, cik iespējams cenšoties savējos atbalstīt, bet saimniecībā ar vecākiem kopā darbojoties meita Anita un dēls Jānis ar savu ģimeni.

Sākumā Bablānos bijis liels ganāmpulks, un tur nodarbojušies ar piena lopkopību, taču zemās iepirkuma cenas likušas atteikties no šīs nodarbes. Viņi bijuši tik stipri, ka spējuši to izdarīt vienā paņēmienā. Kopš tās vasaras lopkopība nomainīta pret zemeņu audzēšanu. Arī tai piemitis vēriens. Ogas audzētas 4 hektāru platībā, un tirgū Katlāpi bijuši pamanāmi ar to, ka pārdevuši audzējumu lētāk nekā citi kolēģi. Taču šovasar izrādījies, ka arī zemeņu audzēšana tik gaidītos ienākumus nedod. Cenas nokritušās tik zemu, ka vairs neatmaksājies ogas lasīt. Tādēļ nule jau Bablānos godā celta cūkkopība. Taču to viņi saprotot, ka modernu, Eiropas savienības prasībām atbilstošu novietni uzcelt nespēs un arī šajā nozarē pašreiz tik labvēlīgā gaisotne, jādomā, nepastāvēs ilgi.

Tādēļ paralēli visam, Katlāpi veidojot plašu augļu dārzu. Tas esot viņu nākotnes cerība. Kociņus no sēklām izaudzējot un uzpotējot paši. Nekādas subsīdijas neesot saņēmuši. Neraugoties uz to augļu dārzs jau izpleties apmēram četru hektāru platībā un turpmāk tikšot palielināts vēl. Viena daļa no tā jau ražu devusi šoruden, bet lielo atdevi vēl jāgaida vismaz pāris gadu.