Kurzemes Vārds

10:28 Piektdiena, 29. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Mencavnieki ieņem Rīgu

Anda Pūce

Svētdien Rīgas Latviešu biedrības namā pirmo reizi notika Liepājas novada diena. Mūsu rajona ļaudis jeb mencavnieki no senā Mencavas novada, kā viņus nodēvēja sarīkojuma vadītājs aktieris Ēriks Vilsons, bija ieradušies, lai piedziedātu rīdziniekiem ausis ar savām dziesmām, cienātu ar Kurzemes lauku labumiem, kaitinātu ar greznajiem deķiem, aicinātu uz atpūtu jūrmalā un dotu veldzējumu dvēselei ar dzeju, gleznām un dziesmām.

Vispirms viesus vestibilā sagaidīja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Jānis Streičs. "Ieņemiet šo namu!" viņš aicināja liepājniekus rādīt latvisko garu un dzīvošanu. Bet Liepājas rajona Kultūras nodaļas vadītāja Ilga Skābarde uzsvēra, ka šoreiz mūsu novada ļaudis grib sevi parādīt no visām pusēm un līdzi atveduši rudens veltes, kas labi iederas, Mārtiņdienu gaidot. Rīdziniekiem tika piedāvātas visādi baudāmas lietas, ko skatītāji uztvēra ar vienlīdz lielu interesi. Vispirms viesi devās iepazīt novada piedāvājumu tūristiem. Varēja mieloties ar kūpinātiem nēģiem no piekrastes zvejnieku tīkliem. Aizputes, Rucavas, Vērgales un Pāvilostas tūrisma informācijas biroju speciālistes stāstīja par iespējām atpūsties piekrastē. "Tikai nākamgad būs redzams ieguvums," secina aizputniece Jolanta Berga. Viņa uzsver, ka parasti savu mērķi sasniedz tikai trešdaļa no tiem, kas interesējas par iespēju atpūsties piekrastē, tomēr arī šo tūristu dēļ esot vērts darboties.

Tālāk ļaudis sparīgi devās uz blakusesošo Līgo zāli, kur viesus sagaidīja Olafs Gūtmanis. Visas sēdvietas bija aizņemtas, bet cilvēki pieplaka pie durvīm un uzmanīgi klausījās. Velgas Gūtmanes gleznu ieskauti, visi ieklausās dzejnieka vārdos. Gandrīz katram trešajam pēc tam ir rokā pa kādai O.Gūtmaņa grāmatai, citam pat visas trīs jaunākās grāmatas. Bet lielākā uzmanība, protams, grāmatai "Jūrmalciems" - par zvejniekciemu Nīcas pagastā un cilvēkiem šajā unikālajā vietā. Kādas kundzes acīs sirsnīgs smaids. Jūrmalciemā pagājusi visa viņas jaunība, un Olafa Gūtmaņa grāmata tagad būšot laba dāvana mazbērniem un mazmazbērniem.

Baltajā zālē Mārtiņdienas noskaņās gāja vaļā tirgošanās. Rucavas maizes cepēji un bitenieki rāvās vaigu sviedros, spējot tik griezt maizi gabaliņos, dalīt sklandraušus, dodot nogaršot medu. Cīravniece Baiba Tikuma pastāstīja, ka ne jau tirgošanās ir svarīga šādos sarīkojumos. Daudz būtiskāks ir izglītojošais darbs un atpazīstamība. "Vakarā mute ir sausa no runāšanas, bet pēc gada jau cilvēki tevi atpazīst, kā tas bija izstādē "Liepājas uzņēmējs"," stāsta biteniece. Uzmanību piesaistīja arī Niedolu ģimenes saimniecībā Otaņķos audzētās zāļu tējas. Tikmēr ļaudis priecē Otaņķu, Bārtas un Rucavas etnogrāfiskie ansambļi, bet katrs ienācējs priecājas par ķirbjiem un āboliem uz tautas lietišķās mākslas studijas "Kamolītis" sievu austajām Lejaskurzemes segām. Vēlāk tās gandrīz vai ar skaudību rīdzinieces pētīs arī Lielās zāles vestibilā.

Izlīksmojušies tautas dziesmu skaņās, kopā ar ķekatniekiem svētku viesi kāpa augšā pa kāpnēm uz Lielo zāli, kur Liepājas novada dienu noslēdza svētku koncerts. "Kas dimd, kas rīb ap istabiņu?" kājas piesitot un rokas plaukšķinot, jautāja skatītāji, kad uz skatuves kāpa Nīcas sieviešu un vīru koris. Sarkanie brunči plandēja, zīļu vainagi spīguļoja. Te nu ir tas piekrastes novada lepnums! Vēl Ērika Vilsona vadībā uz skatuves kāpa Aizputes un Grobiņas dejotāji, dziedāja ansambļi no Bārtas un Tadaiķiem, bet skatītāji viļņojās kā jūra. "Jūru mēs jums atvest nevarējām, bet droši var teikt, ka jūs esat labāki par jebkuru jūru," teica vakara vadītājs. Un vētraini aplausi skanēja, kopkorim dziedot Andra Eniņa dziesmu ar Māra Reinberga vārdiem "Jūra, māt!". Jānis Streičs biedrības vārdā teica sajūsmas pilnus pateicības vārdus, un Liepājas novada ļaudis gāja līksmoties svētku ballē.

Bet rīdzinieki, lielākoties ļaudis sirmām galvām, pateicās par jauko dienu. "Katram namam sava publika," saka I.Skābarde. Varbūt gribējies redzēt vairāk jauniešu, bet šie cilvēki, kurus ar novadu saista jaunības dienu atmiņas vai radu pulks, devuši svētkiem pamatīgu sirsnības devu. "Uzskatu, ka neesam kļūdījušies arī svētku programmas izveidē. Katrs varēja apmeklēt visus pasākumus un kopumā interese bija liela," domā Kultūras nodaļas vadītāja.